Nahuma
Sargi nocietinājumus, uzmani ceļu!
Gatavojies un saņem visus spēkus!
2 Jehova atjaunos Jēkaba lepnumu,
viņš atjaunos Izraēla slavu,
jo postītāji ir izpostījuši viņu novadus+
un iznīcinājuši viņu vīnogulājus.
3 Viņa varonīgo vīru vairogi nokrāsoti sarkani,
karmīnsarkans ir viņa karavīru tērps.
Dienā, kad viņš pošas kaujai,
kā uguns laistās viņa kaujas ratu dzelzs
un vīri cilā šķēpus.
4 Kaujas rati brāžas pa ielām,
tie traucas pa pilsētas laukumiem —
kā spožas lāpas, kā zibens šautras.
5 Viņš* sasauks savus virsniekus,
tie klupdami steigsies uz priekšu,
skries uz pilsētas mūri
un stiprinās nocietinājumus.
6 Atvērsies upju vārti,
un pils sagrūs.
7 Tā ir nolemts: viņa* ir izģērbta kaila un aizvesta gūstā,
viņas kalpones žēli vaid kā dūjas,
sizdamas sev pa krūtīm.
Tiem sauc nopakaļ: ”Stājiet! Stājiet!”
Bet neviens pat neatskatās.+
9 Laupiet sudrabu, laupiet zeltu!
Tur dārgumu sakrāts bez gala,
visādu vērtīgu mantu papilnam.
10 Pilsēta ir tukša, pamesta un izpostīta!+
Sirds bailēs dreb, ceļi ļimst, kājas trīc,
un visiem sejas ir nobālušas.
11 Kur nu ir lauvu midzenis,+ kur barojās jaunie lauvas,
kur lauva staigāja ar saviem lauvēniem
un ne no viena nebaidījās?
12 Lauva saplosīja gana laupījuma saviem mazuļiem,
nogalināja medījumu savām lauvenēm.
Tas piepildīja savas migas ar laupījumu,
lauvas slēptuves bija pilnas ar saplosīto medījumu.
13 ”Es vērsīšos pret tevi,” paziņo karapulku Pavēlnieks* Jehova,+
”tavus kaujas ratus es sadedzināšu pelnos,+
un zobens aprīs tavus jaunos lauvas.
Es izbeigšu tavu laupīšanu uz zemes,
un tavu vēstnešu balsi neviens vairs nedzirdēs.”+