1. Mozus

24 Ābrahāms bija vecs, jau krietni gados, un Jehova bija svētījis viņu it visā.+ 2 Tad Ābrahāms sacīja savam kalpam, savas saimes vecākajam, kurš pārvaldīja visu viņa īpašumu:+ ”Liec roku zem manas ciskas* 3 un zvēri man pie Jehovas, debesu un zemes Dieva, ka tu neņemsi manam dēlam sievu no kanaāniešu meitām, kuru zemē es mītu,+ 4 bet ka tu iesi uz manu zemi pie maniem radiniekiem+ un tur ņemsi sievu manam dēlam Īzakam.”

5 Taču kalps jautāja: ”Bet ja nu tā meitene negribēs nākt man līdzi uz šejieni? Vai man vest tavu dēlu atpakaļ uz zemi, no kuras tu esi atnācis?”+ 6 Ābrahāms atbildēja: ”Nekādā gadījumā neved manu dēlu turp!+ 7 Jehova, debesu Dievs, kas aizveda mani no tēva mājām un no zemes, kur mīt mani radinieki,+ un kas runāja ar mani un zvērēja man:+ ”Šo zemi+ es došu taviem pēcnācējiem*,”+ — viņš sūtīs savu eņģeli tev pa priekšu,+ un tu noteikti atradīsi tur sievu manam dēlam.+ 8 Bet, ja viņa negribēs nākt tev līdzi, tu būsi brīvs no man dotā zvēresta. Tikai neved manu dēlu uz turieni.” 9 Tad kalps lika roku zem sava kunga Ābrahāma ciskas un viņam to zvērēja.+

10 Paņēmis desmit sava kunga kamieļus un visādas dāvanas no sava kunga, kalps devās ceļā uz Mezopotāmiju. Sasniedzis pilsētu, kur dzīvoja Nāhors, 11 viņš saguldīja kamieļus pie kādas akas ārpus pilsētas. Tas notika vakarpusē, ap to laiku, kad sievietes nāk pēc ūdens. 12 Kalps lūdza: ”Jehova, mana kunga Ābrahāma Dievs, liec, lai man šodien viss izdodas, apliecini uzticīgu mīlestību manam kungam Ābrahāmam! 13 Lūk, es stāvu pie ūdens avota, un pilsētas iedzīvotāju meitas nāk smelt ūdeni. 14 Lai notiek, ka tā meitene, kurai es teikšu: ”Lūdzu, pasniedz man savu krūku, lai es varu padzerties!” un kura atbildēs: ”Dzer, un es padzirdīšu arī tavus kamieļus!”, būtu tā, kuru tu esi izraudzījies savam kalpam Īzakam. Tā es zināšu, ka tu uzticīgi mīli manu kungu.”

15 Viņš vēl nebija beidzis runāt, kad ar ūdens krūku uz pleca nāca Rebeka, Betuēla meita+ (Betuēls bija Ābrahāma brāļa Nāhora+ un viņa sievas Milkas+ dēls). 16 Tā bija ļoti skaista jaunava, neviens vīrietis viņai nebija tuvojies. Rebeka nogāja pie avota, piepildīja krūku un nāca atpakaļ. 17 Kalps steidzās viņai pretī un sacīja: ”Lūdzu, ļauj man mazliet padzerties no tavas krūkas!” 18 ”Dzer, mans kungs!” Rebeka atbildēja un, aši nocēlusi krūku, deva tam dzert. 19 To padzirdījusi, viņa piedāvāja: ”Es sasmelšu ūdeni arī taviem kamieļiem, lai tie padzeras.” 20 Viņa veikli iztukšoja savu krūku dzirdināmajā silē un steidzās atkal uz aku pēc ūdens, un smēla ūdeni visiem viņa kamieļiem, 21 bet vīrs tikmēr klusēdams izbrīnā viņu vēroja un centās saprast, vai Jehova viņa ceļojumam ir licis izdoties vai ne.

22 Kad kamieļi bija padzērušies, vīrs iedeva Rebekai zelta deguna gredzenu, kas svēra pusšekeli*, un divas zelta rokassprādzes, kas svēra desmit šekeļus*, 23 un vaicāja: ”Saki man, lūdzu, kā meita tu esi? Un vai tava tēva namā ir vieta, kur mums pārnakšņot?” 24 ”Es esmu Nāhora+ un Milkas dēla Betuēla meita,”+ viņa atbildēja 25 un piebilda: ”Mums ir salmi un daudz barības lopiem, un atradīsies arī vieta, kur pārnakšņot.” 26 Tad vīrs nometās ceļos, noliecās līdz zemei Jehovas priekšā 27 un teica: ”Lai slavēts Jehova, mana kunga Ābrahāma Dievs, kas nav atrāvis manam kungam savu mīlestību* un uzticību! Jehova mani ir atvedis pie mana kunga radiniekiem.”

28 Meitene aizskrēja un visu izstāstīja mātei un pārējiem mājiniekiem. 29 Rebekai bija brālis, vārdā Lābans,+ un viņš steidzās pie vīra, kas bija ārā pie avota. 30 Lābans bija ieraudzījis deguna gredzenu un rokassprādzes uz māsas rokām un dzirdējis, kā Rebeka atstāsta savu sarunu ar to vīru, tāpēc viņš aizgāja pie vīra, kas joprojām stāvēja ar kamieļiem pie avota, 31 un aicināja: ”Nāc, Jehovas svētītais! Kādēļ tu vēl stāvi te ārā? Es namā tev visu esmu sagatavojis un esmu parūpējies arī par vietu kamieļiem.” 32 Tad vīrs iegāja namā, un viņš* nosegloja kamieļus un iedeva salmus un barību kamieļiem, kā arī ūdeni, ar ko mazgāt kājas vīram un viņa ceļabiedriem. 33 Bet, kad vīram cēla priekšā ēdienu, viņš sacīja: ”Es neēdīšu, kamēr nebūšu pateicis savu sakāmo.” Lābans atbildēja: ”Runā!”

34 Tad vīrs sāka stāstīt: ”Es esmu Ābrahāma kalps.+ 35 Jehova ir dāsni svētījis manu kungu un padarījis viņu ļoti bagātu, dodams viņam sīklopus un liellopus, sudrabu un zeltu, kalpus un kalpones, kamieļus un ēzeļus.+ 36 Un mana kunga sieva Sāra vecumā ir dzemdējusi viņam dēlu,+ un mans kungs tam dos visu, kas viņam ir.+ 37 Viņš lika man zvērēt, sacīdams: ”Tu nedrīksti ņemt manam dēlam sievu no kanaāniešu meitām, kuru zemē es mītu.+ 38 Nē, tev jāiet pie mana tēva dzimtas, pie maniem radiem,+ lai tur ņemtu sievu manam dēlam.”+ 39 Taču es kungam jautāju: ”Bet ja nu tā meitene negribēs nākt man līdzi?”+ 40 Viņš atbildēja: ”Jehova, kuram es kalpoju,+ sūtīs tev līdzi savu eņģeli+ un liks tavam ceļojumam izdoties, un tu atradīsi manam dēlam sievu starp mana tēva dzimtas piederīgajiem.+ 41 Bet, ja tu aiziesi pie maniem radiniekiem un viņi tev meiteni nedos, tu būsi brīvs no sava zvēresta.”+

42 Kad es šodien nonācu pie avota, es lūdzu: ”Jehova, mana kunga Ābrahāma Dievs, ja tu gribi likt manam ceļojumam izdoties, 43 lai, man te stāvot pie ūdens avota, notiek tā: ja meitene,+ kura nāks smelt ūdeni un kurai es lūgšu: ”Ļauj man mazliet padzerties no tavas krūkas!”, 44 atbildēs: ”Dzer, un es sasmelšu ūdeni arī taviem kamieļiem!”, tad lai viņa ir tā, kuru tu, Jehova, esi izraudzījies mana kunga dēlam.”+

45 Pirms es biju beidzis lūgt, nāca Rebeka ar ūdens krūku uz pleca, nogāja pie avota un sāka smelt ūdeni. Es viņai sacīju: ”Lūdzu, dod man padzerties!”+ 46 Viņa aši nocēla krūku no pleca un piedāvāja: ”Dzer,+ un es padzirdīšu arī tavus kamieļus!” Kad es biju padzēries un viņa bija padzirdījusi arī manus kamieļus, 47 es vaicāju: ”Kā meita tu esi?”, un viņa atbildēja: ”Es esmu Nāhora un Milkas dēla Betuēla meita.” Tad es ievēru viņai nāsī gredzenu un uzmaucu uz rokām rokassprādzes.+ 48 Es nometos ceļos, noliecos līdz zemei Jehovas priekšā un slavēju Jehovu, sava kunga Ābrahāma Dievu,+ kas mani bija vadījis pa īsto ceļu, lai es sava kunga dēlam ņemtu par sievu viņa brāļa mazmeitu. 49 Un nu sakiet, vai jūs gribat parādīt manam kungam labvēlību* un uzticību vai ne, lai es zinu, ko man darīt tālāk*.”+

50 Lābans un Betuēls atbildēja: ”Tas ir no Jehovas. Mēs tev nevaram atbildēt ne jā, ne nē. 51 Lūk, šeit ir Rebeka. Ņem viņu līdzi un ej, un lai viņa kļūst par sievu tava kunga dēlam, kā Jehova ir teicis.” 52 Dzirdējis šos vārdus, Ābrahāma kalps nometās pie zemes Jehovas priekšā. 53 Pēc tam viņš izņēma sudraba un zelta rotas, kā arī tērpus un uzdāvināja tos Rebekai un deva dārgas dāvanas arī viņas brālim un mātei. 54 Tad kalps ar saviem ceļabiedriem ēda un dzēra, un viņi pārlaida tur nakti.

Kad viņi no rīta piecēlās, kalps sacīja: ”Atlaidiet mani pie mana kunga.” 55 Bet Rebekas brālis un māte atteica: ”Lai meitene vēl paliek pie mums kaut tikai desmit dienas. Pēc tam viņa varēs iet.” 56 Taču viņš tiem teica: ”Neaizturiet mani! Jehova ir licis manam ceļojumam izdoties, tāpēc ļaujiet man doties atpakaļ pie sava kunga.” 57 Tie atbildēja: ”Pasauksim meiteni un pavaicāsim viņai pašai.” 58 Pasaukuši Rebeku, tie jautāja: ”Vai iesi līdzi šim vīram?”, un viņa atbildēja: ”Iešu.”

59 Tad viņi palaida ceļā savu māsu Rebeku+ un viņas zīdītāju*+ un Ābrahāma kalpu un viņa pavadoņus. 60 Tuvinieki svētīja Rebeku, sacīdami: ”Mūsu māsa, topi par tūkstošu tūkstošiem, un lai tavi pēcnācēji ieņem savu ienaidnieku pilsētas*.”+ 61 Rebeka un viņas kalpones sēdās kamieļiem mugurā un jāja Ābrahāma kalpam līdzi. Tā viņš kopā ar Rebeku devās ceļā.

62 Īzaks bija atgriezies no Beēr-Lahaj-Roī+ puses (viņš dzīvoja Negevā)+ 63 un pret vakaru bija izgājis laukā nodoties pārdomām.+ Pacēlis acis, viņš ieraudzīja tuvojamies kamieļus. 64 Kad Rebeka ieraudzīja Īzaku, viņa žigli nokāpa no kamieļa 65 un jautāja kalpam: ”Kas ir tas cilvēks, kas pa lauku nāk mums pretī?” Kalps atbildēja: ”Tas ir mans kungs.” Tad viņa paņēma plīvuru un aizsedzās. 66 Un kalps izstāstīja Īzakam visu, ko bija darījis. 67 Pēc tam Īzaks ieveda Rebeku savas mātes Sāras teltī,+ un Rebeka kļuva par viņa sievu, un viņš to iemīlēja.+ Tā Īzaks atrada mierinājumu pēc mātes nāves.+