Jāņa

1 Sākumā bija Vārds,+ un Vārds bija pie Dieva,+ un Vārds bija dievs*.+ 2 Tas jau sākumā bija pie Dieva. 3 Viss ir radies ar viņa starpniecību,+ un bez viņa nav radies itin nekas.

4 Ar viņa starpniecību radās dzīvība, un dzīvība bija gaisma cilvēkiem.+ 5 Un gaisma spīd tumsā,+ bet tumsa to nav uzveikusi.

6 Atnāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.+ 7 Viņš nāca kā liecinieks, lai liecinātu par gaismu+ un lai visdažādākie cilvēki ar viņa starpniecību iegūtu ticību. 8 Viņš nebija šī gaisma,+ bet nāca liecināt par gaismu.

9 Patiesajai gaismai, kas apgaismo visdažādākos cilvēkus, bija jānāk pasaulē.+ 10 Viņš bija pasaulē,+ un pasaule bija radusies ar viņa starpniecību,+ bet pasaule viņu nepazina. 11 Viņš nāca pie savējiem, bet savējie viņu nepieņēma. 12 Taču visiem, kas viņu pieņēma, viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem,+ jo tie viņam* ticēja.+ 13 Tie ir dzimuši nevis no miesas un asinīm, nevis pēc cilvēku* gribas vai vīra gribas, bet no Dieva.+

14 Vārds kļuva par cilvēku*+ un mājoja mūsu vidū. Mēs redzējām viņa godu, tādu godu, kādu no tēva saņem vienīgais* dēls,+ un viņš bija pilns Dieva labvēlības* un patiesības. 15 (Jānis liecināja par viņu un sauca: ”Viņš ir tas, par kuru es teicu: ”Tas, kurš nāk pēc manis, ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.””)+ 16 No viņa, kas bija augstsirdīgas labestības pilns,* mēs visi esam saņēmuši augstsirdīgu labestību pārpārēm. 17 Bauslība tika dota caur Mozu,+ bet augstsirdīga labestība+ un patiesība ir parādījusies caur Jēzu Kristu.+ 18 Dievu neviens cilvēks nekad nav redzējis.+ Vienīgais, Dievam līdzīgais dēls,*+ kas ir līdzās Tēvam*,+ mums ir pastāstījis par viņu.+

19 Lūk, kādu liecību Jānis deva, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: ”Kas tu esi?”+ 20 Viņš neko neslēpa un atklāti atzina: ”Es neesmu Kristus.” 21 Tad tie viņam jautāja: ”Kas tad tu esi? Vai Elija?”+ Jānis atteica: ”Nē, es tas neesmu.” — ”Vai tu esi gaidāmais pravietis?”+ Viņš atbildēja: ”Nē!” 22 Tie viņu turpināja izvaicāt: ”Kas tu esi? Pasaki, lai mēs varētu atbildēt tiem, kas mūs ir atsūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” 23 Jānis teica: ”Es esmu saucēja balss, kas tuksnesī sauc: ”Sagatavojiet Jehovam* taisnu ceļu!”,+ kā jau ir sacījis pravietis Jesaja.”+ 24 Bet tos bija sūtījuši farizeji. 25 Tad tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis?” 26 Jānis tiem atbildēja: ”Es kristīju ūdenī. Bet jūsu vidū ir kāds, ko jūs nepazīstat, — 27 kāds, kurš nāk pēc manis. Viņam es neesmu cienīgs pat sandaļu siksnas atraisīt.”+ 28 Tas notika Betānijā otrpus Jordānai, kur Jānis kristīja.+

29 Nākamajā dienā Jānis, ieraudzījis tuvojamies Jēzu, teica: ”Lūk, Dieva Jērs,+ kas aiznes prom pasaules+ grēku!+ 30 Viņš ir tas, par kuru es teicu: ”Pēc manis nāk kāds, kas ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.”+ 31 Arī es viņu nepazinu, bet es nācu kristīt ūdenī, lai Izraēls viņu redzētu.”+ 32 Jānis vēl liecināja, sakot: ”Es redzēju garu kā balodi nolaižamies no debesīm, un tas palika uz viņa.+ 33 Arī es viņu nepazinu, bet tas, kurš mani bija sūtījis kristīt ūdenī, man teica: ”Tas, uz kura tu redzēsi garu nolaižamies un paliekam,+ ir tas, kurš kristī ar svēto garu.”+ 34 Es esmu redzējis un liecinājis, ka viņš ir Dieva Dēls.”+

35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja ar diviem saviem mācekļiem 36 un, ieraudzījis garām ejam Jēzu, sacīja: ”Lūk, Dieva Jērs!”+ 37 Kad abi mācekļi dzirdēja šos vārdus, tie sekoja Jēzum. 38 Tad Jēzus pagriezās un, pamanījis, ka tie seko, jautāja: ”Ko jūs vēlaties?” Tie sacīja: ”Rabi (tulkojumā — ”Skolotāj”), kur tu esi apmeties?” 39 Viņš tiem atbildēja: ”Nāciet, un jūs redzēsiet!” Tas notika ap desmito stundu*, un tie aizgāja Jēzum līdzi, redzēja, kur viņš bija apmeties, un to dienu palika pie viņa. 40 Viens no tiem diviem, kas bija dzirdējuši Jāņa teikto un sekojuši Jēzum, bija Andrejs,+ Sīmaņa Pētera brālis. 41 Viņš uzreiz sameklēja savu brāli Sīmani un tam pavēstīja: ”Mēs esam atraduši Mesiju!”+ (Tulkojumā — ”Kristu”*.) 42 Viņš aizveda Sīmani pie Jēzus. Jēzus paskatījās uz to un teica: ”Tu esi Sīmanis,+ Jāņa dēls. Tevi sauks par Kēfu.” (Tulkojumā — ”Pēteri”.)*+

43 Dienu vēlāk Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš sameklēja Filipu+ un teica: ”Seko man!” 44 Filips, tāpat kā Andrejs un Pēteris, bija no Betsaidas. 45 Filips uzmeklēja Nātānaēlu+ un tam sacīja: ”Mēs esam atraduši to, par ko bauslībā ir rakstījis Mozus un par ko rakstīja arī pravieši, — Jēzu, Jāzepa dēlu,+ no Nācaretes.” 46 Bet Nātānaēls iebilda: ”Vai no Nācaretes var nākt kaut kas labs?” Filips atteica: ”Nāc un skaties!” 47 Jēzus, redzēdams Nātānaēlu nākam uz viņa pusi, sacīja: ”Lūk, īsts izraēlietis, kurā nav nekāda viltus!”+ 48 ”No kurienes tu mani pazīsti?” Nātānaēls viņam vaicāja. Jēzus atbildēja: ”Pirms Filips tevi pasauca, es tevi redzēju zem vīģes koka.” 49 Nātānaēls izsaucās: ”Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Izraēla ķēniņš!”+ 50 Jēzus jautāja: ”Vai tu tici tāpēc, ka es teicu: ”Es redzēju tevi zem vīģes koka”? Tu redzēsi kaut ko vēl iespaidīgāku.” 51 Un viņš turpināja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus kāpjam augšup un lejup pie Cilvēka dēla.”+