Jēkaba
3 Nekļūstiet, mani brāļi, daudzi par skolotājiem, jo jūs zināt, ka mēs tiksim tiesāti bargāk.+ 2 Mēs visi bieži klūpam*.+ Cilvēks, kas neklūp runā*, ir pilnīgs, spējīgs iegrožot visu savu miesu. 3 Ja zirgam liekam laužņus mutē, lai tas mums klausītu, mums ir vara pār visu zirgu. 4 Paskatieties arī uz kuģiem: tie ir tik lieli, un stipri vēji tos dzen, bet pavisam maza stūre tos virza turp, kur vēlas stūresvīrs.
5 Tāpat arī mēle ir maza, bet tā lielās bez mēra. Cik gan mazu uguni vajag, lai aizdedzinātu lielu mežu! 6 Tiešām, arī mēle ir uguns.+ Starp mūsu locekļiem tā ir kā vesela pasaule, kas pilna ļaunuma, jo tā aptraipa visu miesu+ un spēj pārvērst liesmās visu cilvēka dzīvi, bet pati ir Gehennas* aizdedzināta. 7 Cilvēki var savaldīt un ir savaldījuši visvisādus zvērus, putnus, rāpuļus un jūras radījumus, 8 bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt. Tā ir nepakļāvīga un ļauna, pilna nāvīgas indes.+ 9 Ar to mēs slavējam Jehovu*, Tēvu, un ar to mēs lādam cilvēkus, kas radīti pēc Dieva līdzības.+ 10 No tās pašas mutes nāk labi vārdi un lāsti.
Mani brāļi, tā tas nedrīkst būt!+ 11 Vai tad no viena un tā paša avota izplūst gan salds, gan rūgts ūdens? 12 Mani brāļi, vai vīģes koks var nest olīvas un vīnogulājs — vīģes?+ Tāpat sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.
13 Kurš no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai viņš to apliecina ar savu krietno rīcību, ar darbiem, kas darīti gudrībai raksturīgā pazemībā*. 14 Bet, ja jūsu sirdī ir rūgta nenovīdība+ un ķildīgums*,+ nelielieties+ un nemelojiet, runādami to, kas ir pret patiesību. 15 Šāda gudrība nenāk no augšas, bet gan no zemes,+ tā ir dzīvnieciska un dēmoniska. 16 Kur ir nenovīdība un ķildīgums, tur ir arī juceklis un visādas nekrietnības.+
17 Bet gudrība, kas nāk no augšas, pirmām kārtām ir tīra,+ tad miermīlīga,+ saprātīga*,+ tā labprāt paklausa, ir pilna žēlsirdības un labu augļu,+ tā nav ne aizspriedumaina,+ ne liekulīga.+ 18 Turklāt taisnība, kas mierā tiek sēta, nes augļus+ tiem, kas paši tiecas pēc miera.*+