18 Kas norobežojas no citiem, izdabā pats sev
un atmet visu gudrību.
2 Muļķis negrib neko saprast,
toties viņam patīk klāstīt savas domas.+
3 Kur ļaundaris, tur nievas,
un, kur kauna darbi, tur negods.+
4 Cilvēka vārdi — kā dziļi ūdeņi;+
gudrības avots — kā guldzoša straume.
5 Nav labi nostāties ļaundara pusē+
un liegt taisnajam taisnīgu spriedumu.+
6 Muļķa runas noved pie strīda,+
un viņš ar savu muti uzprasās pēc pēriena.+
7 Muļķa mute — viņa posts,+
un viņa lūpas — slazds viņam pašam.
8 Apmelotāja vārdi ir kā gardi kumosi,+
kas gludi ieslīd vēderā.+
9 Kas ir laisks darbā,
tas ir brālis postītājam.+
10 Jehovas vārds ir stiprs tornis,+
taisnais steidzas turp un rod aizsardzību.+
11 Bagātnieka manta ir viņa cietoksnis,
viņa iedomās tā ir kā augsts mūris.+
12 Pirms bojāejas sirds kļūst lepna.+
Vispirms nāk pazemība, pēc tam — gods.+
13 Kas atbild, pirms ir uzklausījis visu līdz galam,
rīkojas muļķīgi un piedzīvo kaunu.+
14 Stiprs gars palīdz pārciest slimību,+
bet, ja pārņēmis izmisums, kurš to spēj panest?+
15 Saprātīgie iegūst zināšanas,+
un gudrie pēc tām tiecas.
16 Dāvana atdara devējam durvis+
un paver tam ceļu pie ietekmīgiem ļaudīm.
17 Kad pirmais savu lietu tiesā ir izklāstījis, liekas — viņam ir taisnība,+
bet patiesība atklājas tikai tad, kad otrs sāk viņam uzdot jautājumus.+
18 Loze izbeidz strīdus+
un atrisina nesaskaņas vareno starpā.
19 Aizvainots brālis ir nepieejamāks par cietoksni,+
un strīdi cilvēkus šķir kā aizbultēti vārti.+
20 Ko cilvēks runā, to viņš izbaudīs+ —
viņš baudīs pats savu lūpu augļus.
21 Nāve un dzīvība ir mēles varā;+
kam patīk runāt, tam jārēķinās ar sekām.+
22 Kas atradis labu sievu, ir atradis īstu dārgumu,+
viņš ir saņēmis Jehovas labvēlību.+
23 Trūcīgais runā lūgdamies,
bet bagātais atbild skarbi.
24 Gadās tādi draugi, kas gatavi cits citu saplosīt,+
bet ir draugi, kas uzticamāki par brāli.+