Jeremijas

33 Jeremija joprojām atradās apcietinājumā sardzes pagalmā,+ kad viņu vēlreiz uzrunāja Jehova: 2 ”Lūk, ko saka Jehova, kas radījis zemi, Jehova, kas to ir veidojis un nostiprinājis, tas, kura vārds ir Jehova: 3 ”Piesauc mani, un es tev atbildēšu! Es tev labprāt atklāšu dižas un neaptveramas lietas, kas tev nav zināmas.”+

4 Lūk, ko saka Jehova, Izraēla Dievs, par šīs pilsētas ēkām un Jūdas ķēniņu namiem, kas nojaukti, gatavojoties cīņai pret zobenu, kurš nāks no aplenkuma vaļņiem,+ 5 un par tiem, kas cīnīsies ar haldiešiem, — par tiem, kuru līķi pildīs namus, par tiem, kurus es nonāvēšu savās dusmās un niknumā, par tiem, kuru ļaunuma dēļ es esmu novērsies no šīs pilsētas: 6 ”Es dziedināšu un darīšu veselu šo pilsētu,+ es dziedināšu tās ļaudis un dāvāšu tiem mieru un drošību pārpārēm.+ 7 Jūdas un Izraēla trimdiniekus es atvedīšu atpakaļ,+ es tos darīšu stiprus, un viss būs kā sākumā.+ 8 Es tos attīrīšu no smagās vainas, kas uz tiem gulstas tāpēc, ka tie pret mani ir grēkojuši,+ un piedošu visus pārkāpumus un grēkus, ar ko tie pret mani noziegušies.+ 9 Es līksmošu par šo pilsētu, un tā man sagādās slavu un godu visu zemes tautu starpā, jo tās būs dzirdējušas par visu labo, ko dāvāju savai tautai.+ Tās trīcēs un drebēs,+ redzot, cik daudz laba es dodu šai pilsētai un kādu mieru tai dāvāju.”+

10 Jehova saka: ”Šajā vietā, ko jūs sauksiet par tukšaini, bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas ir pamestas, bez cilvēkiem un lopiem, atkal būs dzirdami 11 prieka un gaviļu saucieni,+ līgavaiņa un līgavas balss un skanēs aicinājumi: ”Pateicieties Jehovam, karapulku Pavēlniekam, jo Jehova ir labs!+ Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!””+

”Uz Jehovas namu nesīs pateicības upurus,+ jo es pārvedīšu atpakaļ trimdā aizvestos šīs zemes ļaudis, un viss būs kā sākumā,” saka Jehova.

12 Karapulku Pavēlnieks Jehova pavēstī: ”Šajā pamestajā zemē, visās tās pilsētās, kur nav ne cilvēku, ne lopu, atkal pletīsies ganības, kur gani vedīs savus lopus.”+

13 ”Kalnu apgabala, lejas novada un dienvidu pilsētās, Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē+ un Jūdas pilsētās+ gani atkal skaitīs savas aitas,” saka Jehova.

14 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es īstenošu visu labo, ko biju apsolījis Izraēla tautai un Jūdas tautai.+ 15 Tajā laikā, tajās dienās, es dāvāšu Dāvidam taisnīgu atvasi*,+ kas nodrošinās zemē tiesu un taisnību.+ 16 Viņa laikā Jūdas ļaudis būs glābti+ un Jeruzālemes iemītnieki dzīvos drošībā.+ Šo pilsētu sauks ”Mūsu taisnīgums ir Jehova”.”+

17 Jehova saka: ”Dāvida dzimtā vienmēr būs kāds, kas sēdēs Izraēla tronī.+ 18 Un vienmēr būs priesteri, Levija pēcnācēji, kas man upurēs dedzināmos upurus, dedzinās labības upurus un ziedos citus upurus.””

19 Jehova atkal uzrunāja Jeremiju: 20 ”Jehova saka tā: ”Vienīgi tad, ja jūs spētu atcelt manu līgumu ar dienu un līgumu ar nakti, tā ka ne diena, ne nakts neiestātos noteiktajā laikā,+ 21 — vienīgi tad būtu atcelts mans līgums ar manu kalpu Dāvidu+ un viņam nebūtu dēla, kas sēdētu viņa tronī un valdītu,+ un būtu atcelts mans līgums ar maniem kalpiem priesteriem, Levija pēcnācējiem.+ 22 Es vairošu sava kalpa Dāvida pēcnācējus un levītus, kuri man kalpo, un, kā nevar saskaitīt zvaigznes debesīs*, kā nevar izmērīt smiltis jūras krastā, tā arī tos nevarēs saskaitīt.””

23 Jehova atkal uzrunāja Jeremiju: 24 ”Vai tu neesi pamanījis, ka šie ļaudis saka: ”Jehova atmetīs šīs abas dzimtas, ko pats ir izraudzījies”? Viņi nicina manu tautu, pēc viņu domām tā vairs nav tauta.

25 Jehova saka: ”Tāpat kā nemainīgs ir mans līgums ar dienu un nakti+ un nemainīgi ir debesu un zemes likumi,+ 26 nemainīgs ir arī mans solījums, ka es neatstumšu Jēkaba pēcnācējus un sava kalpa Dāvida pēcnācējus un ka pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem vienmēr valdīs kāds no Dāvida pēcnācējiem. Es atvedīšu atpakaļ gūstā aizvestos+ un iežēlošos par viņiem.””+