Ījaba
20 Tad naamatietis Cofars+ atbildēja:
2 ”Manas nemierīgās domas liek man runāt,
jo mani tirda satraukums.
3 Es dzirdu pārmetumus, kas mani aizvaino,
un mana gudrība skubina mani atbildēt.
4 Tev taču tas būtu jāzina — tā vienmēr ir bijis,
jau kopš cilvēks ir radīts uz zemes,+
5 ka ļaundara gaviles ir īsas
un bezdievja līksmība ilgst mazu brīdi.+
6 Kaut arī viņa dižmanība paceļas līdz debesīm
un viņa galva sniedzas mākoņos,
7 kā paša mēsli viņš pazudīs uz mūžiem.
Kas viņu redzējuši, vaicās: ”Kur viņš palicis?”
8 Viņš gaisīs kā sapnis, viņu vairs neatradīs,
kā nakts parādību aiztrauks prom.
9 Acis, kas viņu redzējušas, viņu vairs neieraudzīs,
un viņa mājvieta viņu vairs neskatīs.+
10 Paša rokām viņam nāksies atdot sagrābto bagātību,+
un viņa dēli būs spiesti pielabināties nabagiem.
11 Viņš bija pilns jaunības spēka,
bet tas sairs pīšļos kopā ar viņu.
12 Ja ļaunums viņam šķiet salds
un viņš to glabā zem mēles,
13 labpatikā to izgaršo un neizspļauj,
bet patur savā mutē,
14 tad ēdiens saskābs viņa iekšās
un pārvērtīsies par kobras indi*.
15 Manta, ko sarijies, viņam būs jāatvemj,
Dievs to izdzīs no viņa vēdera.
16 Kobras indi viņš zīdīs,
un odzes kodums viņu nonāvēs.
17 Viņš nebaudīs pienu* un medu,
kas plūst kā upe, kā ūdens straume.
18 Iegūto viņš atdos neiztērējis*
un no mantas, pie kuras tirgodamies ticis, negūs nekādu labumu,+
19 jo viņš ir apspiedis un atstūmis trūcīgos
un piesavinājies namus, ko nav cēlis.
20 Viņš miera nepazīs,
un bagātība viņu neglābs.
21 Viņam vairs nav atlicis, ko rīt,
tāpēc viņa labklājībai nebūs ilgs mūžs.
22 Kad viņam būs pārpilnība, viņu pārmāks raizes
un nelaime viņam uzbruks ar visu spēku.
23 Kad viņš pildīs savu vēderu,
Dievs sūtīs pār viņu savas svelošās dusmas,
kā lietus tās līs pār viņu un ielīs viņa iekšās.
24 No dzelzs asmens viņš bēgs,
bet viņu caururbs bulta, kas izšauta no vara loka.
26 Aklā tumsā pazudīs viņa dārgumi,
viņu aprīs uguns, ko neviens nav uzpūtis.
Posts tam, kas palicis viņa teltī!
27 Debesis atmaskos viņa pārkāpumu,
un zeme sacelsies pret viņu.
28 Plūdi aizraus viņa namu,
Dieva dusmu dienā to aizskalos plūdu straumes.
29 Lūk, kāda ir daļa, ko ļaundarim piešķir Dievs,
mantojums, ko Dievs tam ir paredzējis.”