Pulcētājs

2 Tad es nodomāju: ”Izbaudīšu līksmību* un paskatīšos, vai tā nesīs ko labu.” Bet es redzēju, ka arī tas ir tukšums.

3 Es nolēmu baudīt vīnu,+ tomēr uzmanīties, lai nezaudētu savu gudrību, un uzzināt, ko tas dos. Es nodevos pat muļķīgām lietām, lai noskaidrotu, kas ir pats labākais, ar ko cilvēkiem būtu jānodarbojas savā īsajā mūžā zem debess. 4 Es uzsāku lielus darbus:+ cēlu sev mājas,+ dēstīju vīnadārzus,+ 5 iekopu dārzus un parkus un sastādīju tajos visādus augļu kokus. 6 Es ierīkoju sev dīķus, lai apūdeņotu savas zaļojošās jaunaudzes. 7 Es sagādāju sev kalpus un kalpones,+ un man bija arī kalpi, kas bija dzimuši manā saimē. Man piederēja daudz liellopu un sīklopu,+ un mani ganāmpulki bija lielāki nekā visiem maniem priekšgājējiem Jeruzālemē. 8 Es sakrāju sudrabu un zeltu,+ pie manis plūda ķēniņu un novadu bagātības.+ Es sev sagādāju dziedātājus un dziedātājas, kā arī to, kas vīrietim ir īpaši tīkams, — daudz jo daudz sieviešu. 9 Tā es kļuvu varens un pārspēju visus, kas pirms manis dzīvojuši Jeruzālemē.+ Arī savu gudrību es nezaudēju.

10 Es neliedzu sev neko+ un neatteicos ne no kādas baudas. Es radu prieku visās savās pūlēs, un tā bija mana atlīdzība* par manām pūlēm.+ 11 Bet, kad es atskatījos uz visu, ko biju paveicis, un uz smago darbu, kurā biju nopūlējies,+ es redzēju, ka viss bija tukšums un vēja ķeršana.+ Zem saules nav nekā, kam būtu īsta vērtība.+

12 Tad es pievērsu uzmanību gudrībai, kā arī neprātam un muļķībai.+ (Ko gan varētu darīt cilvēks, kas nāks pēc ķēniņa? Vienīgi to, kas jau ir darīts.) 13 Un es pārliecinājos, ka gudrība ir labāka par muļķību,+ tāpat kā gaisma ir labāka par tumsu.

14 Gudrais redz, kur viņš iet,+ bet nelga maldās tumsā.+ Taču es arī sapratu, ka tos abus gaida vienāds gals,+ 15 un es sev teicu: ”Ar mani notiks tas pats, kas ar nelgu.+ Kāds tad man labums no tā, ka es esmu kļuvis tik gudrs?” Un es nodomāju: ”Arī tas ir tukšums.” 16 Jo gudro, tāpat kā nelgu, nepieminēs mūžīgi.+ Paies laiks, un visi tiks aizmirsti. Kā nelga mirst, tā nomirst arī gudrais.+

17 Tad es sāku ienīst dzīvi,+ jo viss, kas tiek darīts zem saules, man šķita drūms — viss bija tukšums+ un vēja ķeršana.+ 18 Es ienīdu visu, ko ar tādām pūlēm zem saules biju paveicis,+ jo man tas būs jāatstāj kādam citam, kas dzīvos pēc manis.+ 19 Un kurš gan zina, vai tas būs gudrs vai muļķis?+ Tomēr viņš būs noteicējs pār visu, ko es ar lielām pūlēm un gudrību esmu ieguvis zem saules. Arī tas ir tukšums. 20 Mani sāka mākt izmisums visu to darbu dēļ, kurus es, smagi pūlēdamies, zem saules biju darījis. 21 Jo kāds varbūt ir ieguldījis darbā gudrību, zināšanas un prasmi, bet visu, kas viņam ir, dabū kāds cits, kas tam nav veltījis nekādas pūles.+ Arī tas ir tukšums un liels posts.

22 Ko cilvēkam dod visas viņa pūles un centība, kas viņu mudina smagi strādāt zem saules?+ 23 Visu mūžu viņa pūliņi nes tikai sāpes un rūgtu vilšanos,+ un pat naktī viņš nerod mieru.+ Arī tas ir tukšums.

24 Cilvēkam nav nekā labāka kā ēst un dzert un rast gandarījumu savā darbā.+ Es esmu sapratis, ka arī tas ir no Dieva,+ 25 jo kuram gan ir labāki ēdieni un dzērieni nekā man?+

26 Tam, kurš Dievam ir patīkams, viņš dod gudrību, zināšanas un prieku,+ bet grēciniekam viņš uzdod vākt un krāt, lai visu atdotu tam, kurš Dievam ir patīkams.+ Arī tas ir tukšums un vēja ķeršana.