1. Ķēniņu

8 Tad Sālamans sapulcināja+ Jeruzālemē Izraēla vecākos, visu cilšu galvas un izraēliešu dzimtu vadoņus,+ lai pārnestu Jehovas līguma šķirstu no Dāvida pilsētas,+ no Cionas.+ 2 Ētānīma* mēnesī (tas ir, septītajā mēnesī) visi Izraēla vīri sapulcējās pie ķēniņa Sālamana uz svētkiem*.+ 3 Kad visi Izraēla vecākie bija ieradušies, priesteri pacēla šķirstu.+ 4 Priesteri un levīti* pārnesa Jehovas šķirstu, saiešanas telti+ un visus telts svētos piederumus. 5 Ķēniņš Sālamans un visa Izraēla tauta, kas bija sapulcējusies, stāvēja šķirsta priekšā, un tika upurēti+ sīklopi un liellopi tik lielā skaitā, ka tos nebija iespējams saskaitīt.

6 Pēc tam priesteri nolika Jehovas līguma šķirstu tā vietā+ nama dziļākajā telpā, vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem.+

7 Ķerubu spārni bija izplesti pār vietu, kur atradās šķirsts, apēnojot šķirstu un tā kārtis.+ 8 Kārtis+ bija tik garas, ka, stāvot svētajā vietā, kas ir dziļākās telpas priekšā, varēja redzēt to galus, bet tās nebija redzamas no ārpuses. Tur tās ir līdz pat šai dienai. 9 Šķirstā nekā cita nebija kā vien divas akmens plāksnes,+ ko Mozus Horebā tur bija ielicis,+ kad Jehova pēc izraēliešu iziešanas no Ēģiptes+ noslēdza ar viņiem līgumu.+

10 Kad priesteri iznāca no svētās vietas, Jehovas namu piepildīja mākonis.+ 11 Priesteri nevarēja turpināt kalpošanu šī mākoņa dēļ, jo Jehovas spožums* piepildīja Jehovas namu.+ 12 Tad Sālamans teica: ”Jehova, tu sacīji, ka mājosi biezā tumsā.+ 13 Es tev esmu uzcēlis diženu namu, mājokli, kur tev dzīvot mūžīgi.”+

14 Pēc tam ķēniņš pagriezās un svētīja visu izraēliešu tautu, bet tauta tikmēr stāvēja kājās.+ 15 Viņš sacīja: ”Slavēts lai ir Jehova, Izraēla Dievs, kas ar savu roku ir īstenojis solījumu, ko viņš ar savu muti ir devis manam tēvam Dāvidam, sacīdams: 16 ”Kopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu Izraēlu no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es Izraēla cilšu novados nebiju izraudzījies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds,+ bet tagad esmu izraudzījies Dāvidu, lai tas valdītu pār manu tautu Izraēlu.” 17 Mans tēvs Dāvids no sirds vēlējās uzcelt namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam.+ 18 Bet Jehova manam tēvam Dāvidam teica: ”Tu no sirds vēlējies uzcelt namu manam vārdam, un tas ir labi, ka tev sirdī bija šāda vēlēšanās, 19 tomēr tu necelsi šo namu. Tavs dēls, kas tev dzims, būs tas, kurš uzbūvēs namu manam vārdam.”+ 20 Jehova ir izpildījis savu solījumu, un es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Izraēla tronī, kā Jehova bija apsolījis. Es arī esmu uzcēlis namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam+ 21 un ierīkojis tajā vietu šķirstam, kurā atrodas līgums,+ ko Jehova noslēdza ar mūsu tēviem, kad viņš tos izveda no Ēģiptes.”

22 Tad Sālamans nostājās pretī Jehovas altārim visas Izraēla tautas priekšā, izstiepa rokas pret debesīm+ 23 un teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, tāda Dieva kā tu nav+ ne augšā debesīs, ne lejā uz zemes! Tu pildi līgumu un uzticīgi mīli+ savus kalpus, kas tev kalpo ar visu savu sirdi.+ 24 Tu esi turējis solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam, manam tēvam. Ar savu muti tu devi šo solījumu, un ar savu roku tu šodien to esi izpildījis.+ 25 Un tagad, Jehova, Izraēla Dievs, izpildi arī to solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam, manam tēvam, kad sacīji: ”Tavā dzimtā vienmēr būs kāds, kas sēdēs Izraēla tronī, ja vien tavi dēli nopietni raudzīsies uz to, kā viņi dzīvo, un kalpos man, tāpat kā tu man esi kalpojis.”+ 26 Izraēla Dievs, lūdzu, īsteno solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam, manam tēvam!

27 Bet vai Dievs tiešām dzīvos uz zemes?+ Lūk, debesis, pat debesu debesis tev nav gana plašas+ — kur nu vēl šis nams, ko es esmu uzbūvējis!+ 28 Ņem vērā sava kalpa lūgšanu un pazemīgo lūgumu, Jehova, mans Dievs, uzklausi savu kalpu, kas šodien tevi skaļi piesauc un lūdzas! 29 Lai tavas acis nakti un dienu ir pievērstas šim namam, vietai, par kuru tu teici: ”Tur mājos mans vārds,”+ — un uzklausi lūgšanu, ko tavs kalps sacīs, pavērsies pret šo vietu.+ 30 Uzklausi sava kalpa un savas tautas, izraēliešu, lūgšanos, kad tie būs pavērsušies pret šo vietu, — sadzirdi to no savas mājvietas debesīs,+ sadzirdi un piedod!+

31 Ja kāds tiks apsūdzēts grēkā pret savu tuvāko un tuvākais viņam liks zvērēt*, ka viņš nav vainīgs, un apsūdzētais, kamēr zvērests* ir spēkā, nāks uz šo namu, lai stātos tava altāra priekšā,+ 32 tad sadzirdi no debesīm, rīkojies un tiesā savus kalpus, atzīdams ļaundari par vainīgu un likdams viņa nodarījumam nākt pār viņa galvu, bet taisno atzīdams par nevainīgu un atalgodams viņu pēc viņa taisnīguma.+

33 Ja ienaidnieki sakaus tavu tautu, izraēliešus, jo tie būs grēkojuši pret tevi,+ un ja tie atgriezīsies pie tevis, godās tavu vārdu,+ piesauks un lūgsies tevi šajā namā,+ 34 tad sadzirdi no debesīm, piedod savas tautas grēkus un atved izraēliešus atpakaļ zemē, ko tu devi viņu tēviem!+

35 Ja debesis būs aizslēgtas un nelīs lietus,+ jo viņi būs grēkojuši pret tevi,+ un viņi lūgs, pavērsušies pret šo vietu, godās tavu vārdu un novērsīsies no saviem grēkiem, jo tu viņiem būsi mācījis pazemību,+ 36 tad sadzirdi no debesīm un piedod savu kalpu izraēliešu, savas tautas, grēkus! Māci viņiem+ labo ceļu, pa kuru viņiem jāstaigā, un sūti lietu savai zemei,+ ko tu savai tautai esi devis īpašumā.

37 Ja pār zemi nāks bads,+ sērgas, kveldējošs vējš, labības rūsa+ vai badīgu siseņu bari, ja ienaidnieki aplenks kādu no viņu pilsētām vai ja viņiem uzbruks kāda cita nelaime vai slimība,+ 38 tad, lai ar kādu lūgšanu vai pazemīgu lūgumu,+ izstiepjot savas rokas pret šo namu, pie tevis vērstos kāds cilvēks vai visa tava tauta — jo ikviens pats zina sāpes savā sirdī+ —, 39 sadzirdi no debesīm, savas mājvietas,+ piedod+ un rīkojies! Atalgo ikvienu pēc visiem viņa darbiem,+ jo tu pazīsti ikviena cilvēka sirdi — vienīgi tu pazīsti visu cilvēku sirdis+ —, 40 lai viņi tevi bīstas, kamēr vien dzīvo zemē, ko tu devi mūsu tēviem.

41 Tāpat, ja svešzemnieks, kas nepieder pie tavas tautas, pie izraēliešiem, ieradīsies no tālas zemes tava vārda* dēļ+ 42 (jo ļaudis tur dzirdēs par tavu izcilo vārdu+ un tavu stipro un vareno roku), ja viņš atnāks un lūgs, pavērsies pret šo namu, 43 tad uzklausi viņu no debesīm, savas mājvietas,+ un dari visu, ko svešzemnieks tev lūgs, lai visas zemes tautas uzzinātu tavu vārdu un bītos tevi,+ tāpat kā tava tauta, un zinātu, ka šis nams, ko es esmu uzcēlis, ir nosaukts tavā vārdā.

44 Ja tu sūtīsi savus ļaudis karā pret ienaidniekiem, lai kur tas būtu,+ un tie lūgs+ tevi, Jehova, pavērsušies pret pilsētu, ko tu esi izraudzījies,+ un pret namu, ko es esmu uzcēlis tavam vārdam,+ 45 tad sadzirdi no debesīm viņu lūgšanu un pazemīgo lūgumu un palīdzi viņiem!

46 Ja viņi grēkos pret tevi — jo nav neviena, kas negrēkotu,+ — un tu dusmosies uz viņiem un nodosi viņus ienaidniekiem, ja ienaidnieki viņus aizvedīs gūstā uz tālu vai tuvu zemi+ 47 un viņi tajā zemē, uz kuru būs aizvesti gūstā,+ attapsies, atgriezīsies pie tevis+ un lūgsies:+ ”Mēs esam grēkojuši, rīkojušies nekrietni un darījuši ļaunu,”+ — 48 un ja viņi ienaidnieku zemē, uz kuru tie viņus būs aizveduši gūstā, ar visu sirdi un dvēseli* atgriezīsies+ pie tevis un tevi lūgs, pavērsušies pret savu zemi, ko tu devi viņu tēviem, pret pilsētu, ko tu esi izraudzījies, un pret namu, ko es esmu uzcēlis tavam vārdam,+ 49 tad sadzirdi no debesīm, savas mājvietas,+ viņu lūgšanu un pazemīgo lūgumu, palīdzi viņiem 50 un piedod savai tautai, kas ir grēkojusi pret tevi, piedod visus viņu pārkāpumus pret tevi! Tu liksi tiem, kas viņus aizveduši gūstā, par viņiem iežēloties, un tiem kļūs viņu žēl,+ 51 jo viņi ir tava tauta un tavs īpašums,+ ko tu izvedi no Ēģiptes,+ no dzelzs kausējamās krāsns.+ 52 Pievērs savas acis tavam kalpam, kas tevi lūdzas,+ un tavai tautai izraēliešiem, kas tevi lūdzas, un uzklausi viņus vienmēr, kad viņi tevi piesauc*!+ 53 Jo tu, Visaugstais Kungs Jehova, esi viņus nošķīris no visām zemes tautām un padarījis par savu īpašumu,+ kā jau biji solījis ar Mozus, sava kalpa, starpniecību, kad tu izvedi mūsu tēvus no Ēģiptes.”

54 Kad Sālamans bija beidzis lūgt Jehovu un bija izteicis visus lūgumus pēc labvēlības, viņš piecēlās no vietas, kur bija nometies ceļos Jehovas altāra priekšā un lūdzies, izstiepis rokas pret debesīm.+ 55 Viņš nostājās un svētīja visu Izraēla tautu, skaļā balsī sacīdams: 56 ”Lai slavēts Jehova, kas ir devis mieru savai tautai Izraēlam, kā viņš ir solījis!+ Nav palicis nepiepildīts neviens vārds no visiem viņa labajiem solījumiem, ko viņš ir devis ar sava kalpa Mozus starpniecību.+ 57 Lai Jehova, mūsu Dievs, ir ar mums, tāpat kā viņš bija ar mūsu tēviem!+ Lai viņš mūs nepamet un neatstāj!+ 58 Lai viņš pievērš sev mūsu sirdi,+ rosinot mūs staigāt visus viņa ceļus un ievērot viņa likumus, norādījumus un priekšrakstus, ko viņš mūsu tēviem ir licis pildīt. 59 Un lai šie mani vārdi, ar kuriem es esmu lūdzies Jehovu, ir tuvu Jehovam, mūsu Dievam, dienu un nakti, lai viņš ik dienu palīdz saviem kalpiem un savai tautai izraēliešiem, kā vien ir vajadzīgs, 60 un lai visas zemes tautas zina, ka Jehova ir Dievs.+ Cita neviena nav!+ 61 Tāpēc lai jūsu sirds ir pilnībā uzticīga+ Jehovam, mūsu Dievam. Dzīvojiet pēc viņa norādījumiem un ievērojiet viņa likumus, kā jūs to tagad darāt!”

62 Tad ķēniņš un visi izraēlieši nesa Jehovam upurus.+ 63 Sālamans nesa Jehovam miera upurus:+ 22 000 liellopu un 120 000 sīklopu. Tā ķēniņš un visi izraēlieši iesvētīja Jehovas namu.+ 64 Tajā dienā ķēniņš iesvētīja pagalma vidu Jehovas nama priekšā, lai ziedotu dedzināmos upurus, labības upurus un miera upuru taukus, jo vara altāris,+ kas bija Jehovas nama priekšā, bija pārāk mazs visiem dedzināmajiem upuriem, labības upuriem un miera upuru taukiem.+ 65 Tajā laikā Sālamans sarīkoja svētkus,+ uz kuriem bija sanākuši visi izraēlieši no Lebo-Hamātas līdz Ēģiptes sausgultnei*+ — liels ļaužu pulks. Viņi svinēja šos svētkus Jehovas, mūsu Dieva, priekšā septiņas dienas un vēl septiņas dienas, pavisam četrpadsmit dienas. 66 Nākamajā* dienā viņš atlaida ļaudis, tie novēlēja ķēniņam Dieva svētību un devās mājup, priecādamies un sirdī līksmodami par visu labo,+ ko Jehova bija darījis savam kalpam Dāvidam un savai tautai izraēliešiem.