4. Mozus
35 Jehova sacīja Mozum Moābas klajumos pie Jordānas+ pretī Jērikai: 2 ”Pavēli izraēliešiem, lai tie no saviem īpašumiem, ko būs iemantojuši, dod levītiem pilsētas ar apkārtējām ganībām.+ 3 Šajās pilsētās levīti dzīvos, bet ganības būs viņu lopiem un saimniecībām. 4 Levītiem piešķirto pilsētu ganības lai plešas visapkārt pilsētas mūrim 1000 olekšu* platumā. 5 Nomēriet ārpus pilsētas 2000 olektis* austrumu pusē, 2000 olektis dienvidu pusē, 2000 olektis rietumu pusē un 2000 olektis ziemeļu pusē, un pilsēta lai ir vidū. Tādām jābūt viņu pilsētu ganībām.
6 Piešķiriet levītiem sešas patvēruma pilsētas,+ kurp varēs bēgt tie, kas kādu ir nogalinājuši,+ un vēl četrdesmit divas pilsētas. 7 Kopumā jums jādod levītiem četrdesmit astoņas pilsētas ar ganībām.+ 8 Šīs pilsētas levīti saņems no pārējiem izraēliešiem:+ no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām — mazākā.+ Ikviena cilts lai dod levītiem pilsētas atbilstoši sava īpašuma lielumam.”
9 Jehova Mozum vēl teica: 10 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs šķērsosiet Jordānu un ieiesiet Kanaānā,+ 11 izvēlieties piemērotas pilsētas par patvēruma pilsētām, kurp varēs bēgt tie, kas kādu* netīšām ir nogalinājuši.+ 12 Šajās pilsētās varēs patverties no asinsatriebēja,+ lai nevienam, kas kādu ir nogalinājis, nebūtu jāmirst, kamēr viņš nav stājies tiesnešu* priekšā un saņēmis spriedumu.+ 13 Šim nolūkam jums jāatvēl sešas patvēruma pilsētas: 14 trīs šaipus Jordānas+ un trīs Kanaāna zemē.+ Tās būs patvēruma pilsētas. 15 Šajās sešās pilsētās varēs patverties kā izraēlieši, tā ienācēji,+ kas apmetušies viņu vidū, — lai turp bēg ikviens, kas netīšām ir nogalinājis cilvēku.+
16 Bet, ja kāds otram ir tā iesitis ar dzelzs priekšmetu, ka cietušais ir miris, sitējs ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst.+ 17 Arī tad, ja kāds otram ir iesitis ar akmeni, ar kuru var nosist, un cietušais ir miris, viņš ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst. 18 Tāpat, ja kāds otram ir iesitis ar koka priekšmetu, ar kuru var nosist, un tas ir miris, viņš ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst.
19 Asinsatriebējs lai nonāvē slepkavu — lai viņš to nonāvē, kad satiek. 20 Ja kāds otru ir pagrūdis aiz naida vai ļaunprātīgā nolūkā ar kaut ko tam ir metis un tas ir miris+ 21 vai ja kāds aiz naida tā ir sitis otram ar dūri, ka tas ir miris, tad viņam katrā ziņā ir jāmirst, jo viņš ir slepkava. Asinsatriebējs lai nonāvē slepkavu, kad to satiek.
22 Bet, ja cilvēks otru ir pagrūdis nejauši, bez naida, vai ar kaut ko tam ir metis bez ļauna nolūka,+ 23 vai, otru neredzēdams, ir uzmetis tam akmeni un cietušais ir miris, kaut arī viņš ar to nav bijis naidā un nav vēlējis tam ļaunu, 24 tad lai starp šo cilvēku un asinsatriebēju tiesneši spriež tiesu pēc šiem likumiem.+ 25 Lai viņi glābj šo cilvēku no asinsatriebēja un sūta viņu atpakaļ uz patvēruma pilsētu, kurp viņš bija aizbēdzis, un viņam tur jādzīvo, līdz nomirst augstais priesteris, kas svaidīts ar svēto eļļu.+
26 Bet, ja cilvēks, kurš kādu ir nogalinājis, iziet ārpus savas patvēruma pilsētas robežām 27 un asinsatriebējs viņu tur sastop un nonāvē, asinsatriebējs nav vainīgs asinsizliešanā, 28 jo tādam cilvēkam ir jādzīvo savā patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei. Tikai pēc augstā priestera nāves viņš drīkst atgriezties savā zemes īpašumā.+ 29 Tie ir likumi, pēc kuriem jums šādas lietas jāiztiesā paaudžu paaudzēs visur, kur vien jūs dzīvosiet.
30 Ja kāds ir nogalinājis cilvēku, viņš ir jāsoda ar nāvi par slepkavību,+ balstoties uz liecinieku liecībām.+ Bet nevienu nedrīkst sodīt ar nāvi, pamatojoties tikai uz viena liecinieka liecību. 31 Neņemiet izpirkumu par slepkavas dzīvību, jo viņš ir pelnījis nāvi un viņam katrā ziņā ir jāmirst.+ 32 Un neņemiet izpirkumu arī par to, kurš aizbēdzis uz patvēruma pilsētu, — viņš nedrīkst atgriezties savā zemē pirms augstā priestera nāves.
33 Neapgāniet zemi, kur jūs dzīvojat, jo asinis apgāna zemi,+ un, ja zemē ir izlietas asinis, šo grēku var izlīdzināt vienīgi ar tā cilvēka asinīm, kurš asinis ir izlējis.+ 34 Neaptraipiet zemi, kur jūs mītat, kur mītu arī es, jo es, Jehova, dzīvoju izraēliešu vidū!””+