Jeremijas

44 Par visiem jūdiem, kas dzīvo Ēģiptē+ — Migdolā,+ Tahpanhēsā,+ Nofā*+ un Patrosas+ zemē —, Jeremijam atklājās šāda vēsts: 2 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Jūs redzējāt, kādu postu es uzsūtīju Jeruzālemei+ un visām Jūdas pilsētām. Tagad tās ir drupās un tajās neviens nedzīvo.+ 3 Tas ir noticis viņu ļauno darbu dēļ, ar kuriem viņi mani sadusmoja, — viņi kalpoja un upurēja+ citiem dieviem, ko nebija pazinuši. Tos nepazināt jūs un nepazina jūsu tēvi.+ 4 Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, sūtīju neskaitāmas reizes un aicināju: ”Nedariet tādas preteklības — es tās ienīstu!”+ 5 Taču viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt, viņi neatstāja savus nekrietnos darbus un nepārstāja upurēt citiem dieviem.+ 6 Tāpēc pār Jūdas pilsētām un Jeruzālemes ielām gāzās manas dusmas un niknums un tur liesmoja, līdz viss pārvērtās drupās un kļuva par postažu, kā tas šodien redzams.”+

7 Karapulku Dievs Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Kāpēc jūs paši sev nodarāt tādu ļaunumu? Vai jūs gribat, lai ietu bojā visi vīri, sievas, bērni un zīdaiņi un neviens no Jūdas tautas nepaliktu dzīvs? 8 Jūs ar savu rīcību iesveļat manī sašutumu! Ēģiptē, kur esat ieradušies un apmetušies, jūs upurējat citiem dieviem. Jūs iesiet bojā, un visas tautas uz zemes jūs nievās un pieminēs lāstos.+ 9 Vai esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus, Jūdas ķēniņu+ un viņu sievu ļaunos darbus,+ kā arī jūsu pašu un jūsu sievu ļaunos darbus,+ kas darīti Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās? 10 Līdz pat šai dienai jūs neesat kļuvuši pazemīgi, jūsos nav radusies bijība+ pret mani un jūs nepildāt manus likumus un rīkojumus, ko es devu jums un jūsu tēviem.”+

11 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es esmu nolēmis jums uzsūtīt nelaimi un iznīcināt visus Jūdas ļaudis. 12 Visi, kas vēl ir atlikuši no Jūdas ļaudīm un kas apņēmības pilni devās uz Ēģipti, lai tur apmestos, Ēģiptē arī ies bojā.+ Viņi kritīs no zobena un nomirs badā. Viņus visus, gan vienkāršos ļaudis, gan augstmaņus, pieveiks zobens un bads. Viņus uzskatīs par nolādētiem un nelaimes piemeklētiem, par viņiem šausmināsies un viņus nievās.+ 13 Tāpat kā es sodīju Jeruzālemi, es sodīšu arī tos, kas mīt Ēģiptē, — ar zobenu, badu un sērgām.+ 14 Atlikušie Jūdas ļaudis, kas apmetušies Ēģiptē, neizglābsies un neatgriezīsies Jūdas zemē. Tie ilgosies atgriezties un tur dzīvot, bet neatgriezīsies, izņemot dažus.””

15 Bija sanācis liels pulks vīru un sievu (vīri labi zināja, ka viņu sievas upurē citiem dieviem), un viņi visi, kā arī pārējie, kas dzīvoja Ēģiptē,+ Patrosā,+ atbildēja Jeremijam: 16 ”Mēs neklausīsim tam, ko tu Jehovas vārdā mums esi teicis! 17 Mēs pildīsim ik vārdu, kas nācis pār mūsu lūpām, — mēs upurēsim debesu ķēniņienei* un liesim tai lejamos upurus.+ Tā mēs, mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu vadoņi darījām Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, un tolaik mums maizes bija papilnam, mums klājās labi un mūs nepiemeklēja nekāda nelaime. 18 Bet, kopš mēs vairs neupurējam debesu ķēniņienei un nelejam tai lejamos upurus, mums nekā vairs nav un mūs vajā zobens un bads.”

19 Sievietes vēl teica: ”Vai tad mēs bez vīru ziņas upurējām debesu ķēniņienei un ziedojām tai lejamos upurus? Vai bez viņu ziņas cepām maizītes tās atveidā un lējām tai lejamos upurus?”

20 Tad Jeremija ļaudīm — vīriem, sievām un visiem, kas ar viņu bija runājuši, — sacīja: 21 ”Upurus, ko jūs, jūsu tēvi, jūsu ķēniņi, vadoņi un pārējie ļaudis ziedojāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās,+ Jehova neaizmirsa, viņš tos pieminēja! 22 Jehova vairs nevarēja paciest jūsu ļaunos darbus un pretīgās izdarības, un jūsu zeme kļuva par postažu, par ko šausminās un ko piemin lāstos, un tajā neviens vairs nedzīvo, kā tas šodien redzams.+ 23 Tā ir noticis tāpēc, ka jūs ziedojāt šos upurus un grēkojāt pret Jehovu, neklausījāt Jehovam un neievērojāt viņa likumus, rīkojumus un atgādinājumus. Tieši tāpēc jūs esat nonākuši postā, kā tas šodien redzams.”+

24 Pēc tam Jeremija visiem ļaudīm, arī sievietēm, teica: ”Jūdas ļaudis, jūs visi, kas atrodaties Ēģiptē, klausieties, ko saka Jehova! 25 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Visu, ko jūs un jūsu sievas esat teikuši, jūs arī esat darījuši. Jūs teicāt: ”Mēs pildīsim savus solījumus, mēs upurēsim debesu ķēniņienei un liesim tai lejamos upurus.”+ Jūs, sievietes, tiešām pildīsiet savus solījumus un darīsiet visu, ko esat apņēmušās!”

26 Jūdas ļaudis, jūs visi, kas atrodaties Ēģiptē, klausieties, ko saka Jehova! Jehova pavēstī: ”Es zvēru pie sava dižā vārda, ka nekur Ēģiptē neviens jūds vairs zvērestā nepiesauks manu vārdu+ un neteiks: ”Tik tiešām, ka Visaugstais Kungs Jehova ir dzīvs!”+ 27 Es esmu apņēmies tiem darīt ļaunu, nevis labu.+ Jūdas ļaudis Ēģiptē mirs no zobena un bada, līdz tauta izzudīs pavisam.+ 28 Tikai daži paglābsies no zobena, tikai daži no Ēģiptes atgriezīsies Jūdas zemē.+ Tad atlikušie Jūdas ļaudis, kas bija devušies uz Ēģipti, lai tur apmestos, redzēs, kam ir bijusi taisnība: viņiem vai man!”

29 Jehova paziņo: ”Lai jūs zinātu, ka es jūs šajā zemē sodīšu un ka mans solījums uzsūtīt jums postu piepildīsies, es jums dodu zīmi. 30 Jehova saka: ”Kā es nodevu Jūdas ķēniņu Cedekiju Babilonas valdnieka Nebukadnecara varā, kurš bija viņa ienaidnieks un tīkoja pēc viņa dzīvības, tā es nodošu faraonu Hofru, Ēģiptes valdnieku, viņa ienaidnieku varā un to varā, kas tīko pēc viņa dzīvības.”””+