Psalmi
137 Pie Babilonas upēm+ — tur mēs sēdējām
un raudājām, atcerēdamies Cionu,+
2 tur mēs savas arfas
pakārām papelēs.+
3 Mūsu sagūstītāji lika mums dziedāt,+
mūsu izsmējēji pieprasīja līksmību:
”Uzdziediet taču mums kādu no Cionas dziesmām!”
4 Kā lai mēs dziedam Jehovas dziesmu
svešā zemē?
6 Lai mana mēle pielīp pie aukslējām,
ja es tevi vairs neatcerētos,
ja Jeruzāleme man nebūtu dārgāka
par manu vislielāko prieku!+
7 Piemini, Jehova, edomiešiem dienu,
kad krita Jeruzāleme, kad viņi teica:
”Sagraujiet to! Sagraujiet līdz pamatiem!”+
8 Babilonas meita, tu, kas tiksi izpostīta!+
Laimīgs būs tas, kas tev atmaksās —
darīs tev tā, kā tu darīji mums!+
9 Laimīgs būs tas, kas sagrābs tavus bērnus
un sadragās tos pret klintīm!+