Ezras
9 Tiklīdz tas bija paveikts, pie manis pienāca tautas vadoņi un teica: ”Ne Izraēla ļaudis, ne priesteri, ne levīti nav palikuši nošķirti no apkārtējām tautām un no preteklībām,+ kādas dara kanaānieši, hetieši, perizieši, jebūsieši, amonieši, moābieši, ēģiptieši+ un amorieši.+ 2 Viņi ir ņēmuši to meitas par sievām sev un saviem dēliem.+ Svētā tauta+ tagad ir sajaukusies ar citām tautām!+ Turklāt galvenie vaininieki šajā uzticības laušanā ir vadoņi un priekšnieki.”
3 To dzirdējis, es saplēsu drēbes, plēsu matus un bārdu un, galīgi satriekts, apsēdos. 4 Tad visi, kas juta bijību pret Izraēla Dieva vārdiem, sanāca ap mani, jo bija apbēdināti par pārnākušo trimdinieku neuzticību. Tā es nosēdēju līdz vakara labības upura laikam.+
5 Kad pienāca vakars un tika nests labības upuris,+ es piecēlos. Līdz tam brīdim es biju sēdējis saplēstās drēbēs, dziļu bēdu pārņemts. Tad es nometos ceļos, izstiepu rokas pret savu Dievu Jehovu 6 un teicu: ”Mans Dievs! Man ir kauns, un es neuzdrošinos tevi uzlūkot, mans Dievs, jo mūsu pārkāpumi sniedzas pāri galvai un mūsu grēki — līdz debesīm.+ 7 Kopš mūsu tēvu dienām līdz pat šai dienai mēs esam smagi grēkojuši.+ Mūsu pārkāpumu dēļ mēs, mūsu ķēniņi un mūsu priesteri esam bijuši nodoti citu zemju ķēniņu varā, un mūs nonāvēja ar zobenu,+ aizveda gūstā,+ aplaupīja+ un apkaunoja. Tā tas ir joprojām.+ 8 Bet tagad īsu brīdi mūsu Dievs Jehova ir bijis pret mums labvēlīgs, un viņš ir ļāvis atlikušajiem izglābties un justies droši viņa svētajā vietā.+ Mūsu Dievs ir ļāvis mūsu acīm iemirdzēties, viņš ļāvis mums kaut nedaudz atspirgt mūsu kalpībā. 9 Jo, lai gan esam kalpi,+ Dievs mūs nav pametis mūsu kalpībā. Savā uzticīgajā mīlestībā viņš ir ļāvis mums iemantot Persijas ķēniņu labvēlību,+ lai mēs atspirgtu un varētu no drupām atjaunot mūsu Dieva namu+ un lai mums būtu aizsargmūris* Jūdas zemē un Jeruzālemē.
10 Bet ko lai mēs tagad sakām, mūsu Dievs? Mēs esam atmetuši tavus likumus, 11 ko tu mums devi ar savu kalpu praviešu starpniecību, sacīdams: ”Zeme, ko jūs dodaties iemantot, tās iedzīvotāju netīrības un pretīgās rīcības dēļ ir netīra. Viņi to ir piepildījuši ar netīrību+ no vienas malas līdz otrai. 12 Tāpēc nedodiet savas meitas viņu dēliem un neņemiet viņu meitas saviem dēliem!+ Negādājiet par viņu mieru un labklājību,+ tad jūs kļūsiet stipri, ēdīsiet tās zemes labumus, nodosiet to mantojumā saviem dēliem un tā paliks tiem mūžīgi.” 13 Un pēc visa, kas ar mums ir noticis mūsu ļauno darbu un mūsu smago grēku dēļ — lai gan tu, mūsu Dievs, neesi izturējies pret mums tā, kā mēs to būtu pelnījuši savu pārkāpumu dēļ,+ bet esi ļāvis tiem, kas ir šeit, izglābties —,+ 14 vai lai mēs atkal pārkāpjam tavus likumus un saradojamies ar tautām, kas dara preteklības?+ Vai gan tu neiedegtos dusmās pret mums un mūs neiznīcinātu, tā ka neviens pats no mums neatliktu un neizglābtos? 15 Jehova, Izraēla Dievs, tu esi taisns,+ tāpēc daļa tautas vēl ir atlikusi līdz šai dienai. Lūk, mēs stāvam tavā priekšā, apzinādamies savu vainu, kaut gan šo pārkāpumu dēļ mēs vispār nedrīkstētu tavā priekšā atrasties.”+