2. Ķēniņu

8 Elīsa sacīja sievietei, kuras dēlu viņš bija atdzīvinājis:+ ”Posies un kopā ar saviem mājiniekiem dodies prom! Apmetieties kaut kur svešatnē, jo Jehova ir paziņojis, ka šajā zemē būs bads,+ un tas ilgs septiņus gadus.” 2 Tad sieviete darīja tā, kā Dieva vīrs bija licis. Viņa kopā ar saviem mājiniekiem devās ceļā un apmetās filistiešu zemē,+ un palika tur septiņus gadus.

3 Pēc septiņiem gadiem šī sieviete atgriezās no filistiešu zemes un devās pie ķēniņa lūgt atpakaļ savu namu un tīrumu. 4 Ķēniņš tobrīd sarunājās ar Dieva vīra kalpu Gehazi. Viņš tam teica: ”Pastāsti man, lūdzu, par visiem diženajiem Elīsas darbiem!”+ 5 Kamēr Gehazis ķēniņam stāstīja, kā Elīsa bija atdzīvinājis mirušo,+ sieviete, kuras dēlu tas bija atdzīvinājis, ieradās pie ķēniņa, lai lūgtu atpakaļ savu namu un tīrumu.+ ”Mans kungs un ķēniņ,” Gehazis iesaucās, ”šī ir tā sieviete, un šis ir viņas dēls, ko Elīsa atdzīvināja!” 6 Ķēniņš izvaicāja sievieti, un viņa tam visu pastāstīja. Tad ķēniņš sūtīja viņai līdzi kādu galminieku, pieteikdams: ”Lai viņai atdod visu, kas viņai pieder, un samaksā par ražu, ko viņas tīrums ir nesis kopš tās dienas, kad viņa atstāja šo zemi, līdz šai dienai.”

7 Elīsa aizgāja uz Damasku.+ Aramas ķēniņš Ben-Hadads+ bija slims, un viņam tika paziņots: ”Šurp ir atnācis Dieva vīrs.”+ 8 Ķēniņš teica Hazaēlam:+ ”Ņem līdzi dāvanas un ej pie Dieva vīra!+ Palūdz, lai viņš izvaicā Jehovu un izdibina, vai es izveseļošos no šīs slimības.” 9 Tad Hazaēls devās viņu satikt, paņēmis līdzi dāvanas — visādus Damaskas labumus, ko nesa četrdesmit kamieļi. Ieradies pie Elīsas, viņš nostājās tā priekšā un sacīja: ”Tavs dēls, Aramas ķēniņš Ben-Hadads, ir sūtījis mani pie tevis ar jautājumu: ”Vai es izveseļošos no šīs slimības?”” 10 Elīsa atbildēja: ”Ej un saki viņam: ”Tu izveseļosies!” — lai gan Jehova man ir atklājis, ka viņš mirs.”+ 11 Un viņš cieši raudzījās uz Hazaēlu, līdz kamēr tam sametās neērti. Pēc tam Dieva vīrs sāka raudāt. 12 ”Kāpēc mans kungs raud?” vaicāja Hazaēls. Elīsa atbildēja: ”Tāpēc, ka es zinu, cik daudz ļauna tu darīsi izraēliešiem.+ Tu nodedzināsi viņu nocietinātās pilsētas, nogalināsi ar zobenu viņu stiprākos vīrus, nežēlīgi nonāvēsi viņu bērnus un uzšķērdīsi viņu grūtnieces.”+ 13 Hazaēls iebilda: ”Kā gan tavs kalps, kas ir tikai suns, varētu kaut ko tādu darīt?” Bet Elīsa teica: ”Jehova man ir atklājis, ka tu būsi Aramas ķēniņš.”+

14 Tad Hazaēls aizgāja no Elīsas un atgriezās pie sava kunga. Tas viņam jautāja: ”Ko Elīsa tev teica?” ”Viņš teica, ka tu izveseļosies,”+ Hazaēls atbildēja. 15 Bet nākamajā dienā viņš paņēma segu, iemērca to ūdenī un turēja ķēniņam uz sejas tik ilgi, kamēr tas nomira.+ Pēc tam Hazaēls pats kļuva par ķēniņu.+

16 Izraēla ķēniņa Jorāma,+ Ahaba dēla, piektajā valdīšanas gadā Jūdas ķēniņa Jošafata dēls Jorāms+ kļuva par Jūdas ķēniņu, kamēr Jošafats vēl valdīja. 17 Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. 18 Viņš staigāja Izraēla ķēniņu pēdās,+ tāpat kā to bija darījusi Ahaba dzimta,+ jo viņš bija apprecējis Ahaba meitu,+ un viņš darīja to, kas Jehovam nepatika.+ 19 Bet sava kalpa Dāvida dēļ Jehova negribēja Jūdu iznīcināt,+ jo bija apsolījis Dāvidam, ka dos viņam un viņa dēliem gaismu+ uz mūžīgiem laikiem.

20 Jorāma laikā edomieši sacēlās pret Jūdu+ un iecēla sev ķēniņu.+ 21 Jorāms ar visiem saviem kaujas ratiem devās uz Caīru. Naktī viņš cēlās un sakāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kaujas ratu vienību komandierus. Tad karotāji izklīda pa mājām. 22 Bet edomieši turpina dumpoties pret Jūdu līdz pat šai dienai. Tolaik sacēlās arī Libna.+

23 Bet pārējie Jorāma darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās. 24 Jorāms apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā.+ Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ahazja.+

25 Ahazja, Jūdas ķēniņa Jorāma dēls, kļuva par ķēniņu Izraēla ķēniņa Jorāma, Ahaba dēla, divpadsmitajā valdīšanas gadā.+ 26 Ahazjam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienu gadu. Viņa māte bija Izraēla ķēniņa Omrija+ mazmeita Atalja.+ 27 Viņš staigāja Ahaba dzimtas pēdās+ un darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā Ahaba dzimta, jo viņu ar Ahaba dzimtu vienoja radniecības saites.+ 28 Kopā ar Jorāmu, Ahaba dēlu, viņš devās karot pret Aramas ķēniņu Hazaēlu pie Rāmot-Gileādas,+ bet aramieši Jorāmu ievainoja.+ 29 Tad ķēniņš Jorāms atgriezās Jezreēlā,+ lai sadziedētu ievainojumus, ko bija guvis pie Rāmas*, karodams ar Aramas ķēniņu Hazaēlu.+ Jūdas ķēniņš Ahazja, Jorāma dēls, devās uz Jezreēlu apraudzīt ievainoto Jorāmu, Ahaba dēlu.