Marka
2 Pēc dažām dienām Jēzus atkal ieradās Kapernaumā, un izplatījās ziņa, ka viņš ir mājās.+ 2 Tur sanāca tik daudz ļaužu, ka pat durvju priekšā vairs nebija vietas, un viņš sāka tiem sludināt Dieva vārdus.+ 3 Tad pie viņa atnesa paralizētu cilvēku — to nesa četri vīri.+ 4 Tā kā drūzmas dēļ viņi to nevarēja pienest tieši pie Jēzus, viņi noārdīja jumtu virs vietas, kur Jēzus atradās, un pa izlauzto caurumu nolaida nestuves ar paralizēto lejā. 5 Kad Jēzus redzēja viņu ticību,+ viņš teica paralizētajam: ”Mans dēls, tavi grēki ir piedoti.”+ 6 Tur bija daži rakstu mācītāji, kas sēdēja un pie sevis sprieda:+ 7 ”Kā viņš tā var runāt? Viņš zaimo Dievu. Kurš gan cits var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?”+ 8 Bet Jēzus uzreiz saprata*, ka viņi savā starpā tā spriež, un jautāja: ”Kāpēc jūs tā spriežat?+ 9 Kas ir vieglāk — sacīt paralizētajam: ”Tavi grēki ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies, ņem savas nestuves un staigā”? 10 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam+ uz zemes ir vara piedot grēkus...”+ Un viņš teica paralizētajam: 11 ”Es tev saku: celies, ņem savas nestuves un ej mājās!” 12 Tas tūlīt pat piecēlās, paņēma savas nestuves un visu acu priekšā izgāja ārā. Visi bija ārkārtīgi izbrīnīti un slavēja Dievu, sacīdami: ”Neko tādu mēs vēl neesam redzējuši.”+
13 Jēzus atkal aizgāja pie jūras. Tur pie viņa nāca daudz ļaužu, un viņš tos mācīja. 14 Dodamies tālāk, viņš ieraudzīja Leviju, Alfeja dēlu, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!” Tas piecēlās un viņam sekoja.+ 15 Vēlāk, kad Jēzus sēdēja Levija namā pie galda, kopā ar Jēzu un viņa mācekļiem bija daudz nodokļu ievācēju un grēcinieku, jo daudzi no tiem bija sākuši viņam sekot.+ 16 Bet, kad rakstu mācītāji no farizeju vidus redzēja, ka Jēzus ēd kopā ar grēciniekiem un nodokļu ievācējiem, tie teica viņa mācekļiem: ”Ko? Viņš ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?” 17 To izdzirdējis, Jēzus sacīja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem. Es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.”+
18 Bet Jāņa mācekļi un farizeji mēdza gavēt. Reiz daži no tiem atnāca pie Jēzus un jautāja: ”Jāņa mācekļi un farizeju mācekļi gavē, bet kāpēc tavi mācekļi negavē?”+ 19 Jēzus atbildēja: ”Kāpēc līgavaiņa draugiem būtu jāgavē, ja līgavainis+ ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, draugiem nav iemesla gavēt. 20 Bet pienāks laiks, kad viņiem atņems līgavaini,+ tad gan viņi gavēs. 21 Neviens uz veca apģērba nešuj ielāpu no jauna auduma*, citādi jaunais audums saraujas un caurums vecajā izplīst vēl lielāks.+ 22 Tāpat neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi vīns pārplēš maisus un zudumā iet gan vīns, gan maisi. Bet jaunu vīnu lej jaunos ādas maisos.”
23 Reiz, kad Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem, viņa mācekļi sāka pa ceļam plūkt vārpas.+ 24 Tad farizeji viņam teica: ”Paskat! Kāpēc tie dara to, kas sabatā nav atļauts?” 25 Bet viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņam pietrūka ēdamā un gan viņš, gan viņa vīri bija izsalkuši?+ 26 Kā viņš, saskaņā ar vēstījumu par virspriesteri Abjatāru,+ iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes*, ko nav atļauts ēst nevienam, izņemot priesterus,+ un deva tās arī saviem vīriem?” 27 Pēc tam Jēzus tiem sacīja: ”Sabats ir radies cilvēka dēļ,+ nevis cilvēks — sabata dēļ. 28 Cilvēka dēls ir arī sabata Kungs.”+