2. Laiku
15 Tad Dieva gars nāca pār Azarju, Odēda dēlu, 2 un viņš devās Asam pretī. To sastapis, viņš teica: ”Klausies, Asa, un arī jūs, visi Jūdas un Benjamīna ļaudis! Jehova ir ar jums, kamēr jūs esat ar viņu.+ Ja jūs viņu meklēsiet, viņš ļaus sevi atrast,+ bet, ja jūs viņu atstāsiet, viņš atstās jūs.+ 3 Izraēlieši ilgi bija bez patiesā Dieva, viņiem nebija ne priestera, kas viņus mācītu, ne likuma.+ 4 Bet, kad viņi, postā nonākuši, atgriezās pie Jehovas, Izraēla Dieva, un viņu meklēja, tad viņš ļāva sevi atrast.+ 5 Tajos laikos neviens ceļotājs nevarēja justies droši, jo visos zemes novados plosījās nemieri. 6 Tauta uzbruka tautai* un pilsēta pilsētai, tāpēc ka Dievs viņiem neļāva rimties, likdams piedzīvot visādas nelaimes.+ 7 Tagad esiet vīrišķīgi un nenolaidiet rokas+ — jūsu pūles tiks atalgotas!”
8 Kad Asa dzirdēja šos vārdus un pravieša Odēda pravietojumu, viņš smēlās drosmi un iznīcināja riebīgos elkus visā Jūdas+ un Benjamīna zemē, kā arī pilsētās, kuras viņš bija iekarojis Efraima kalnos, un atjaunoja Jehovas altāri Jehovas tempļa priekšnama priekšā.+ 9 Viņš sapulcēja visus Jūdas un Benjamīna ļaudis un ienācējus, kas bija mājojuši Efraima, Manases un Simeona cilšu apgabalos+ (daudzi no tiem bija atstājuši Izraēlu un pievienojušies Asam, redzot, ka viņa Dievs Jehova ir ar viņu). 10 Asas valdīšanas piecpadsmitā gada trešajā mēnesī viņi sanāca Jeruzālemē 11 un tajā dienā no atvestā laupījuma upurēja Jehovam 700 liellopu un 7000 aitu. 12 Viņi svinīgi apsolīja*, ka ar visu sirdi un dvēseli* meklēs Jehovu, savu tēvu Dievu,+ 13 un ka ikviens, kas nemeklēs Jehovu, Izraēla Dievu, — jauns vai vecs, vīrietis vai sieviete — tiks sodīts ar nāvi.+ 14 Viņi zvērēja Jehovam skaļā balsī, ar gavilēm un tauru un ragu skaņām. 15 Visi Jūdas ļaudis priecājās par šo zvērestu, jo bija zvērējuši no visas sirds. Viņi dedzīgi meklēja Jehovu, un viņš ļāva sevi atrast+ un deva viņiem mieru visapkārt.+
16 Ķēniņš Asa arī atņēma savai vecaimātei Maahai+ viņas augsto* stāvokli, jo viņa bija uztaisījusi riebīgu elku Ašērai*.+ Asa šo riebīgo elku nocirta, saberza putekļos un sadedzināja Kidronas ielejā,+ 17 bet upurvietas Izraēlā netika nopostītas.+ Tomēr Asas sirds bija pilnībā uzticīga Dievam līdz pat mūža galam.+ 18 Viņš ienesa Dieva namā visu, ko viņš un viņa tēvs bija veltījuši Dievam, — sudrabu, zeltu un dažādus izstrādājumus.+ 19 Līdz Asas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam nebija kara.+