Jesajas
6 Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Usija,+ es redzēju Jehovu sēžam augstā tronī.+ Viņa tērpa apakšējā daļa piepildīja templi. 2 Virs viņa atradās serafi, un ikvienam no tiem bija seši spārni: ar diviem tie aizsedza seju, ar diviem — kājas, bet ar diviem lidoja.
Visu zemi piepilda viņa diženums!”
4 No šiem saucieniem drebēja durvju viras, un namu piepildīja dūmi.+
5 Es izsaucos: ”Bēdas man!
Es taču savām acīm skatīju Ķēniņu, karapulku Pavēlnieku Jehovu!”
6 Tad pie manis pielidoja viens no serafiem, turēdams kvēlojošu ogli,+ ko ar knaiblēm bija paņēmis no altāra.+ 7 Viņš ar to pieskārās manai mutei un sacīja:
”Tā ir pieskārusies tavām lūpām,
un tavi pārkāpumi ir izdzēsti,
un tavi grēki — izlīdzināti.”
8 Un es dzirdēju Jehovu jautājam: ”Ko lai es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?”+ Es atsaucos: ”Lūk, es! Sūti mani!”+
9 Viņš teica: ”Ej un saki šai tautai:
”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet,
bet nesapratīsiet;
redzēdami gan redzēsiet,
bet neko neuzzināsiet.”+
10 Padari šo ļaužu sirdi nejūtīgu+
un viņu ausis — kūtras dzirdēt,+
aizver viņu acis,
lai viņi ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
lai viņu sirds nesaprastu
un viņi neatgrieztos pie manis un netiktu dziedināti.”+
11 Tad es jautāju: ”Cik ilgi, Jehova?” Viņš atbildēja:
”Līdz pilsētas būs palikušas bez iedzīvotājiem un pārvērtušās drupās,
nami būs palikuši bez ļaudīm
un zeme būs izpostīta un tukša;+
12 līdz Jehova aizvedīs ļaudis tālu prom+
un zeme būs pavisam pamesta.
13 Bet tur būs palikusi desmitā daļa. Tā vēl tiks dedzināta, gluži kā dižkoks vai ozols. Kad tas ir nocirsts, paliek celms, un šis celms būs svēta sēkla*.”