1. Mozus

26 Tāpat kā iepriekš, Ābrahāma laikā, tajā zemē atkal izcēlās bads,+ tāpēc Īzaks devās pie filistiešu ķēniņa Abimeleha uz Gerāru. 2 Tad Jehova parādījās viņam un teica: ”Neej uz Ēģipti, bet apmeties zemē, ko es tev norādīšu. 3 Dzīvo šajā zemē,+ un es būšu ar tevi un tevi svētīšu, jo visas šīs zemes es došu tev un taviem pēcnācējiem*,+ un es pildīšu zvērestu, ko es devu tavam tēvam Ābrahāmam:+ 4 ”Es vairošu tavus pēcnācējus kā zvaigznes debesīs+ un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes,+ un ar tavu pēcnācēju starpniecību tiks svētītas* visas zemes tautas,”+ — 5 tāpēc ka Ābrahāms man paklausīja un pildīja manus norādījumus un manas pavēles, manus rīkojumus un manus likumus.”+ 6 Tā Īzaks palika Gerārā.+

7 Kad vietējie iedzīvotāji vaicāja par viņa sievu, viņš teica: ”Tā ir mana māsa.”+ Īzaks baidījās teikt, ka tā ir viņa sieva, domādams, ka vietējie viņu varētu nonāvēt Rebekas dēļ, jo tā bija skaista.+ 8 Kad viņš kādu laiku tur bija nodzīvojis, filistiešu ķēniņš Abimelehs, palūkojies pa logu, ieraudzīja, kā Īzaks samīļo savu sievu Rebeku.+ 9 Abimelehs pasauca Īzaku un sacīja: ”Nudien, tā taču ir tava sieva! Kāpēc tu teici, ka tā ir tava māsa?” Īzaks atbildēja: ”Es baidījos, ka mani viņas dēļ varētu nogalināt.”+ 10 Bet Abimelehs pārmeta: ”Kāpēc tu tā rīkojies?+ Cik tur trūka, ka kāds no ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu, un tu mums būtu uzkrāvis vainu!”+ 11 Un Abimelehs visiem pavēlēja: ”Kas aiztiks šo vīru vai viņa sievu, tam jāmirst!”

12 Īzaks tajā zemē apsēja laukus, un togad viņš ievāca simtkārtīgu ražu, jo Jehova viņu svētīja.+ 13 Īzaka bagātība augtin auga, un viņš kļuva ārkārtīgi bagāts. 14 Viņam bija sīklopu un liellopu ganāmpulki un daudz kalpu,+ tāpēc filistieši sāka viņu apskaust.

15 Visas akas, ko Īzaka tēva Ābrahāma laikā bija izrakuši viņa tēva kalpi, filistieši aizbēra ar zemi.+ 16 Abimelehs Īzakam teica: ”Ej prom no šejienes, jo tu esi kļuvis daudz varenāks par mums.” 17 Tad Īzaks aizgāja no turienes un apmetās uz dzīvi Gerāras ielejā.+ 18 Īzaks no jauna atraka sava tēva Ābrahāma laikā izraktās akas, ko filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši,+ un tās nosauca tāpat, kā tās bija nosaucis viņa tēvs.+

19 Rakdami ielejā, Īzaka kalpi uzgāja aku* ar tīru ūdeni. 20 Tad Gerāras gani sāka strīdēties ar Īzaka ganiem un teica: ”Tas ir mūsu ūdens!” Tāpēc Īzaks nosauca aku par Ēseku*, jo tie bija ar viņu strīdējušies. 21 Tad viņi raka vēl vienu aku, un arī tās dēļ izcēlās strīds, tāpēc viņš to nosauca par Sitnu*. 22 Pēc tam Īzaks devās prom un izraka vēl vienu aku, bet par to viņi vairs nestrīdējās. Tāpēc viņš to nosauca par Rehobotu* un sacīja: ”Tagad Jehova mums ir piešķīris gana plašu vietu šajā zemē un svētījis mūs ar pēcnācējiem.”+

23 No turienes viņš aizgāja uz Bēršebu,+ 24 un Jehova parādījās viņam naktī un teica: ”Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs.+ Nebīsties,+ jo es esmu ar tevi! Es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus sava kalpa Ābrahāma dēļ.”+ 25 Īzaks uzcēla tur altāri un piesauca Jehovas vārdu.+ Viņš tur uzslēja savas teltis,+ un viņa kalpi izraka aku.

26 Vēlāk pie viņa no Gerāras atnāca Abimelehs kopā ar savu padomnieku Ahuzatu un karaspēka virspavēlnieku Pīholu.+ 27 ”Kādēļ jūs esat ieradušies?” Īzaks vaicāja. ”Jūs taču mani ienīstat un esat mani padzinuši.” 28 Tie atbildēja: ”Mēs skaidri redzam, ka Jehova ir ar tevi.+ Tāpēc mēs vēlamies noslēgt ar tevi vienošanos.+ Dosim savstarpēju zvērestu — mēs tev un tu mums. 29 Apsoli, ka tu mums nedarīsi neko ļaunu, tāpat kā mēs neesam aiztikuši tevi, jo mēs tev esam darījuši tikai labu, atlaizdami tevi ar mieru. Tagad mēs saprotam, ka tu esi Jehovas svētīts.” 30 Tad Īzaks tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra. 31 Otrā rītā viņi agri piecēlās un deva savstarpēju zvērestu.+ Pēc tam Īzaks no tiem atvadījās, un tie aizgāja ar mieru.

32 Tajā pašā dienā Īzaka kalpi, kas raka aku,+ atnāca un paziņoja, ka ir atraduši ūdeni. 33 Īzaks šo aku nosauca par Šibu*. Tāpēc to pilsētu līdz šai dienai sauc par Bēršebu.+

34 Kad Ēsavs bija četrdesmit gadu vecs, viņš ņēma par sievu Judīti, hetieša Beērija meitu, un Bāsmati, hetieša Ēlona meitu,+ 35 un tās sagādāja Īzakam un Rebekai daudz rūgtuma.+