Psalmi
TREŠĀ GRĀMATA
(73.—89. psalms)
Asafa+ psalms.
73 Dievs tiešām ir labs pret Izraēlu,
labs pret tiem, kam tīra sirds.+
2 Bet es — es teju nomaldījos no ceļa,
manas kājas gandrīz jau paslīdēja,+
3 jo es sāku apskaust uzpūtīgus ļaundarus,
redzot, cik labi tiem klājas.+
4 Tie nepazīst nāves mokas,
5 tos nemāc grūtības kā pārējos,+
un tiem nav jācieš kā citiem,+
6 tāpēc lepnība ir to kaklarota+
un varmācība tos ietērpj kā drānas.
7 Tiem acis vai laukā spiežas no taukiem*,
un to panākumi pārspēj visas viņu iedomas.
8 Tie ņirgājas un runā ļaunu,+
augstprātīgi draud ar spaidiem,+
9 runā kā no debesu augstumiem,
staigā pa zemi plātīdamies.
10 Tāpēc Dieva tauta seko šiem ļaundariem
un aizgūtnēm dzer no viņu ūdeņiem.
11 Tie saka: ”Kā gan Dievs to uzzinās?+
Vai tad Visaugstākais zina visu?”
13 Tiešām, velti es esmu saglabājis tīru savu sirdi
un nevainībā mazgājis rokas.+
15 Bet, ja es būtu klāstījis citiem tādas domas,
es būtu nodevis tavu tautu.
16 Es pūlējos to saprast,
un tas mani nomocīja,
17 līdz es ienācu Dieva diženajā svētnīcā
un aptvēru, kāda nākotne sagaida ļaundarus.
19 Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti!+
Cik pēkšņi iet bojā, pieredzot briesmīgu galu!
20 Kā sapni aizmirst pēc pamošanās, ak, Jehova,
tā tu celsies un ar riebumu viņus atraidīsi*.
22 Es biju nejēga un neko nesapratu,
kā nesaprātīgs kustonis es biju tavā priekšā,
23 bet nu es vienmēr esmu ar tevi,
tu mani turi aiz labās rokas,+
24 ar savu padomu tu mani vadi+
un visbeidzot ievedīsi godā.+
25 Kurš vēl man ir debesīs?
Ja tu man esi, neko vairāk es nevēlos uz zemes.+
27 Tie, kas tālu no tevis, ies bojā,
tu iznīdēsi visus, kas tev kļuvuši neuzticīgi.+