Lūkas
11 Reiz Jēzus lūdza Dievu. Kad viņš bija beidzis lūgt, kāds no viņa mācekļiem sacīja: ”Kungs, iemāci mums lūgt Dievu, tāpat kā Jānis mācīja savus mācekļus!”
2 Tad viņš tiem teica: ”Lūdzot Dievu, sakiet: ”Tēvs, lai tiek svētīts tavs vārds*!*+ Lai nāk tava valstība.+ 3 Dod mums dienišķo maizi, cik šai dienai vajadzīgs.+ 4 Piedod mūsu grēkus,+ jo arī mēs paši piedodam ikvienam, kas ir grēkojis pret mums,*+ un palīdzi mums nepadoties kārdinājumam*.””+
5 Pēc tam viņš tiem teica: ”Pieņemsim, kāds no jums pusnaktī aizietu pie sava drauga un lūgtu: ”Draugs, aizdod man trīs maizes, 6 jo pie manis no ceļa ir iegriezies kāds draugs un man nav nekā, ko celt viņam priekšā,” — 7 bet tas no iekšpuses atbildētu: ”Liec mani mierā! Durvis jau ir aizslēgtas, un mēs ar bērniem jau esam gultā. Es nevaru celties un tev kaut ko dot.” 8 Es jums saku: ja arī tas necelsies un neko nedos tāpēc, ka atnākušais ir viņa draugs, tad viņa uzstājības dēļ+ gan tas piecelsies un dos, kas draugam vajadzīgs. 9 Tāpēc es jums saku: lūdziet+ — un jums dos, meklējiet — un jūs atradīsiet, klauvējiet — un jums atvērs,+ 10 jo ikviens, kas lūdz, saņem,+ ikviens, kas meklē, atrod, un ikvienam, kas klauvē, atvērs. 11 Vai gan starp jums ir kāds tēvs, kas savam dēlam, ja tas lūgtu zivi, iedotu čūsku?+ 12 Vai, ja tas lūgtu olu, iedotu tam skorpionu? 13 Ja pat jūs, būdami grēcīgi, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vēl jo vairāk Tēvs, kas ir debesīs, dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz!”+
14 Vēlāk Jēzus izdzina kādu dēmonu, kas cilvēkam bija laupījis spēju runāt.+ Kad dēmons bija atstājis mēmo cilvēku, tas sāka runāt, un ļaudis izbrīnījās.+ 15 Bet daži sacīja: ”Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka Belcebula* palīdzību.”+ 16 Citi, gribēdami viņu pārbaudīt, prasīja, lai viņš parāda kādu zīmi+ no debesīm. 17 Zinādams, ko viņi domā,+ Jēzus tiem sacīja: ”Ikviena valsts, ko šķeļ nesaskaņas, tiks izpostīta, un saime, ko šķeļ nesaskaņas, izjuks. 18 Ja nu Sātans ir nesaskaņā pats ar sevi, kā viņa valsts pastāvēs? Jūs sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad tos izdzen jūsu mācekļi? Tāpēc viņi būs jūsu tiesneši*. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva spēku*,+ tad, jums nemanot, jau ir atnākusi Dieva valstība.+ 21 Ja stiprs, labi apbruņots vīrs sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. 22 Bet, ja uzbrūk kāds stiprāks un viņu uzveic, tas paņem visus ieročus, uz kuriem viņš paļāvās, un gūto laupījumu izdala. 23 Tas, kas nav ar mani, ir pret mani, un tas, kas ar mani nesapulcē, izklīdina.+
24 Kad ļauns gars iziet no cilvēka, tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklēdams, kur apmesties, bet neatradis saka: ”Atgriezīšos savā mājoklī, no kura es aizgāju,”+ 25 un pārradies viņš atrod to izslaucītu un izrotātu. 26 Tad viņš aiziet un paņem līdzi septiņus citus garus, kas ir vēl ļaunāki par viņu, un iegājuši tie tur apmetas uz dzīvi, un beigās šim cilvēkam klājas sliktāk nekā sākumā.”
27 Jēzum runājot, kāda sieviete pūlī iesaucās: ”Laimīga tā sieviete, kas tevi ir iznēsājusi un zīdījusi!”+ 28 Bet viņš atteica: ”Nē, laimīgi ir tie, kas dzird un pilda Dieva vārdus.”+
29 Kad ļaužu saradās aizvien vairāk, Jēzus sacīja: ”Šī paaudze ir ļauna. Tā grib redzēt kādu zīmi, bet nekāda zīme tai netiks dota, izņemot Jonas zīmi.+ 30 Tāpat kā Jona+ kļuva par zīmi nīniviešiem, tā arī Cilvēka dēls būs par zīmi šai paaudzei. 31 Dienvidu ķēniņiene+ tiesas dienā celsies augšā līdz ar šīs paaudzes cilvēkiem un tos notiesās, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Sālamana gudrību, bet te ir kas vairāk par Sālamanu.+ 32 Nīnivieši tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, viņi nožēloja grēkus,+ bet te ir kas vairāk par Jonu. 33 Iededzis gaismekli, neviens to neliek paslēptuvē vai zem mērtrauka, bet gan redzamā vietā,+ lai tiem, kas nāk iekšā, būtu gaisma. 34 Miesas gaismeklis ir acs. Ja tava acs redz skaidri*, visā tavā miesā būs gaisma, bet, ja tā ir skaudīga*, visā tavā miesā būs tumsa.+ 35 Tāpēc uzmanies, lai gaisma, kas ir tevī, nebūtu tumsa. 36 Tātad, ja visā tavā miesā ir gaisma un tajā nav it nekā tumša, tā būs tik gaiša, it kā tevi apspīdētu spožs gaismeklis.”
37 Kad Jēzus bija beidzis runāt, kāds farizejs viņu uzaicināja pie sevis uz cienastu. Iegājis pie tā, viņš apsēdās pie galda. 38 Ieraugot, ka Jēzus pirms ēšanas nemazgā rokas*, farizejs bija pārsteigts.+ 39 Bet Kungs viņam teica: ”Jūs, farizeji, mazgājat kausa un bļodas ārpusi, bet iekšā esat pilni ar alkatību un ļaunumu.+ 40 Nesaprātīgie! Vai tad tas, kurš ir radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? 41 Kad jūs palīdzat trūcīgajiem, tam jānāk no iekšienes — tad jūs būsiet viscaur tīri. 42 Bēdas jums, farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, rūtām un visiem pārējiem dārza augiem,+ bet pametat novārtā Dieva taisnīgumu un mīlestību pret viņu. Vienu jums vajadzēja darīt, bet arī otru neatstāt bez ievērības.+ 43 Bēdas jums, farizeji, jo jums patīk sinagogās sēdēt priekšējās* vietās un saņemt sveicienus tirgus laukumos.+ 44 Bēdas jums, jo jūs esat kā nepamanāmi kapi,+ pār kuriem cilvēki staigā un to pat nenojauš.”
45 Kāds no bauslības zinātājiem iebilda: ”Skolotāj, to sacīdams, tu apvaino arī mūs!” 46 Jēzus tam atbildēja: ”Bēdas arī jums, bauslības zinātāji! Jūs uzkraujat cilvēkiem smagas nastas, bet paši tām ne ar pirkstu nepieduraties.+
47 Bēdas jums, jo jūs ceļat kapenes praviešiem, ko jūsu tēvi ir nogalinājuši!+ 48 Tātad jūs zināt savu tēvu darbus un tomēr tos atbalstāt, jo viņi nogalināja praviešus,+ bet jūs tiem ceļat kapenes. 49 Tāpēc arī Dievs savā gudrībā ir teicis: ”Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus. Dažus no tiem nonāvēs, dažus vajās, 50 un tāpēc no šīs paaudzes tiks prasīta atbildība par visu praviešu asinīm, kas izlietas kopš pasaules pirmsākumiem,+ — 51 no Ābela asinīm+ līdz pat Zaharjas asinīm, kuru nogalināja starp altāri un Dieva namu.”+ Jā, es jums saku, šai paaudzei par to būs jāatbild.
52 Bēdas jums, bauslības zinātāji, jo jūs esat atņēmuši cilvēkiem zināšanu atslēgu. Jūs paši neesat iegājuši un traucējat ieiet tiem, kas to grib.”+
53 Kad Jēzus no turienes izgāja, rakstu mācītāji un farizeji sāka viņam mākties virsū un uzbrukt ar visādiem jautājumiem, 54 cerēdami, ka viņš pateiks kaut ko tādu, par ko viņu varēs apsūdzēt.+