Ījaba
19 Tad Ījabs atbildēja:
3 Jau desmitiem reižu jūs esat man pārmetuši,
jums nav kauna man uzbrukt.+
4 Pat ja es tiešām esmu nogrēkojies,
tā ir mana darīšana!
5 Nudien, ja jūs raugāties uz mani no augšas,
apgalvodami, ka mans negods ir pelnīts,
6 tad ziniet — Dievs ir tas, kurš mani ir maldinājis
un savilcis ap mani savu tīklu.
7 Lūk, es kliedzu, ka man nodarīta pārestība, bet atbildi nesaņemu,+
es saucu pēc palīdzības, bet taisnīguma nav.+
8 Viņš ir aizmūrējis man ceļu, un es netieku tālāk,
tumsu viņš ir pārklājis pār manām takām.+
9 Viņš man ir novilcis manu godu,
noņēmis no manas galvas kroni.
10 No visām pusēm viņš mani grauj, līdz esmu iznīcināts,
manu cerību viņš izrauj kā koku.
11 Viņa dusmas deg pret mani,
viņš izturas pret mani kā pret ienaidnieku.+
12 Viņa karapulki nāk un savelk loku ap mani,
ceļ nometni ap manu telti.
13 Manus brāļus viņš ir aizdzinis tālu prom,
un paziņas no manis ir novērsušies.+
15 Gan viesi manā namā,+ gan kalpones uzskata mani par svešinieku,
es esmu kā svešzemnieks viņu acīs.
16 Es saucu savu kalpu, bet viņš neatsaucas,
lai kā es censtos izlūgties viņa līdzcietību.
17 Manai sievai derdz mana elpa,+
es esmu pretīgs saviem paša brāļiem.
18 Pat puišeļi mani nievā,
kad vien pieceļos, tie mani izmēdī.
21 Iežēlojieties, draugi, iežēlojieties par mani,
jo Dieva roka mani ir smagi skārusi!+
23 Kaut manus vārdus pierakstītu,
kaut tos ierakstītu grāmatā!
24 Kaut ar dzelzs kaltu un svinu
uz mūžiem tos iecirstu akmenī!
26 Kad mana āda būs pavisam saēsta,
vēl dzīvs būdams, es tomēr skatīšu Dievu,
27 es pats viņu skatīšu,
manas acis viņu redzēs, ne kāda cita.+
Bet dziļi iekšā es* esmu pilnīgi sagrauts.
28 Jūs sakāt: ”Kā tad mēs viņu vajājam?”+ —
it kā es pats pie visa būtu vainīgs.
29 Bīstieties paši no zobena,+
jo zobens nes sodu par noziegumiem.
Ņemiet vērā: tiesnesis ir!”+