Ījaba
16 Ījabs atbildēja:
2 ”Daudz ko tamlīdzīgu es jau esmu dzirdējis.
Jūs visi esat slikti mierinātāji!+
3 Vai tukšām* runām nebūs gala?
Kas tevi* urda tā atbildēt?
4 Arī es spētu runāt tāpat kā jūs.
Ja jūs būtu manā vietā,
es varētu jūs visādi nosodīt
un nicīgi kratīt par jums galvu,+
5 bet es ar saviem vārdiem censtos jūs stiprināt,
un jūs tajos rastu mierinājumu.+
6 Ja runāju, manas sāpes nerimst,+
ja apklustu — vai gan tās atkāpjas?
7 Bet Dievs mani ir izvārdzinājis,+
viņš ir izpostījis visu manu saimi.
8 Tu mani esi sagrābis — un visi to redz.
Esmu pavisam izdilis — un tas liecina pret mani.
9 Dieva dusmas mani ir saplosījušas, viņš mani nīst+
un niknumā griež zobus,
kā ienaidnieks caururbj mani acīm.+
11 Dievs mani ir nodevis puišeļu varā,
iegrūdis ļaundaru rokās.+
12 Man bija miers, bet viņš mani salauza,+
sagrāba mani aiz skausta un sadragāja,
izraudzījās mani par savu mērķi.
14 Viņš lauž manī robu pēc roba,
metas man virsū kā karavīrs.
16 Mana seja ir sasarkusi no raudām,+
uz maniem plakstiem gulstas melna ēna*,
17 kaut neesmu aptraipījis rokas ar vardarbību
un mana lūgšana nāk no tīras sirds.
18 Zeme, neapsedz manas asinis!+
Lai neapklust manas vaimanas!
19 Jau tagad man ir liecinieks debesīs,
tas, kurš var liecināt manā labā, ir debesu augstumos.
21 Lai tiek izšķirta lieta starp cilvēku un Dievu,
gluži kā starp cilvēku un viņa biedru!+