Psalmi
Asafa+ pārdomu dziesma.
74 Dievs, kāpēc tu mūs esi atstūmis uz mūžiem?+
Kāpēc tavas dusmas deg* pret avīm tavās ganībās?+
2 Piemini savu tautu, ko tu izvēlējies sendienās,+
cilti, ko atpirki sev par īpašumu,+
Cionas kalnu, kur tu apmeties.+
3 Dodies uz mūžīgajām drupām!+
Ienaidnieks ir visu izpostījis svētnīcā.+
4 Tavi pretinieki auroja tavā pielūgsmes vietā+
un uzslēja tur savus kaujas karogus,
5 kā mežcirtēji, kas biezoknī augstu vēzē cirvjus,
6 tie sadragāja visus grebumus+ ar cirvjiem un laužņiem.
7 Viņi pielaida uguni tavai svētnīcai,+
apgānīja mājokli, kas nes tavu vārdu, — līdz ar zemi to nolīdzināja.
8 Viņi un viņu pēcnācēji pie sevis sprieda:
”Nodedzināsim visas vietas, kur šajā zemē pielūdz Dievu!”
9 Nekādas zīmes mēs neredzam,
neviena pravieša vairs nav,
un neviens no mums nezina, cik ilgi tā turpināsies.
10 Dievs, cik ilgi vēl pretinieki ņirgāsies?+
Vai ienaidnieki mūžam nievās tavu vārdu?+
11 Kāpēc tu atturi savu roku, savu labo roku?+
Izvelc to no azotes* un iznīcini viņus!
12 Bet tu, Dievs, esi mans Ķēniņš kopš sendienām,
tu sagādā glābšanu uz zemes.+
13 Ar savu spēku tu sakūli jūru,+
ūdeņos sašķaidīji galvas jūras nezvēriem,
14 tu sadragāji galvas leviatānam*
un izbaroji to tuksnešu iemītniekiem.
16 Diena ir tava un arī nakts,
tu radīji gaismu un sauli,+
17 tu noteici visas zemes robežas,+
izveidoji vasaru un ziemu.+
18 Piemini ienaidnieku zaimus, Jehova,
atceries — neprātīga tauta nievā tavu vārdu!+
19 Neatdod zvēriem savas ūbeles dzīvību,
neaizmirsti uz mūžiem savu daudz cietušo tautu!
20 Atceries savu līgumu,
jo zemes tumšie nostūri ir pārvērtušies par varmācības perēkļiem.
22 Celies, Dievs, un aizstāvi savu taisnību,
piemini, kā neprāši bez apstājas tevi zaimo!+
23 Neaizmirsti, ko tavi ienaidnieki saka;
nemitīgi augšup kāpj tavu pretinieku klaigas.