Ecehiēla

3 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, ēd to, kas ir tavā priekšā! Apēd šo rakstu rulli un ej runāt ar Izraēla tautu!”+

2 Tad es atvēru muti, un viņš man deva ēst rakstu rulli, 3 sacīdams: ”Cilvēka dēls, ēd un piepildi vēderu ar šo rulli, ko es tev dodu!” Kad es to ēdu, tas manā mutē bija salds kā medus.+

4 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, ej pie Izraēla tautas un pasludini tiem manus vārdus! 5 Es tevi nesūtu pie ļaudīm, kam sveša, nesaprotama valoda, bet pie Izraēla tautas — 6 es nesūtu tevi pie citām tautām, kas runā svešās valodās, kuras tu nesaproti. Ja es tevi sūtītu pie tām, tās tevi uzklausītu.+ 7 Taču Izraēla tauta tevī neklausīsies, jo tā negrib klausīties manī.+ It visiem izraēliešiem ir cieta piere un nocietināta* sirds.+ 8 Bet es tevi esmu padarījis tikpat nepiekāpīgu*, cik nepiekāpīgi ir viņi, un tavu pieri tikpat cietu, kādas ir viņējās.+ 9 Gluži kā dimantu, vēl cietāku par kramu — tādu es esmu padarījis tavu pieri.+ Nebaidies no viņiem un nedrebi, ieraugot viņu sejas,+ jo tie ir dumpīgi ļaudis.”

10 Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, uzklausi un ņem vērā visu, ko es tev saku! 11 Dodies pie trimdiniekiem, pie saviem tautiešiem,+ un pavēstī tiem: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” — vienalga, vai tie klausās vai neklausās.”+

12 Tad gars mani pacēla,+ un es izdzirdēju aiz sevis varenu balsi dārdinām: ”Lai Jehovas diženums tiek slavēts no viņa mājvietas!” 13 Dzīvo būtņu spārni saskaroties švīkstēja,+ un es dzirdēju troksni, ko sacēla riteņi tām blakus,+ un spēcīgu dārdoņu. 14 Gars mani pacēla un nesa, un es gāju, sarūgtināts un sašutuma pilns, un Jehovas spēks vareni darbojās manī. 15 Es nonācu Tēl-Abībā pie trimdiniekiem, kas dzīvoja pie Kebaras upes,+ un septiņas dienas pavadīju viņu vidū, pilnīgi satriekts.+

16 Pēc septiņām dienām man atskanēja Jehovas vēsts: 17 ”Cilvēka dēls, es tevi esmu iecēlis par sargu Izraēla tautai.+ Kad tu dzirdēsi vārdus no manas mutes, tev viņi ir jābrīdina manā vārdā.+ 18 Ja es teikšu ļaundarim: ”Tev jāmirst!”, bet tu viņam neko neteiksi un viņu nebrīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu un paliktu dzīvs,+ tad ļaundaris gan nomirs savu grēku dēļ,+ bet atbildību par viņa nāvi* es prasīšu no tevis.+ 19 Bet, ja tu ļaundari brīdināsi, taču viņš nelabosies un neatstās savu ļauno ceļu, tad viņš nomirs savu grēku dēļ, bet tu izglābsi savu dzīvību.+ 20 Ja taisnais novērsīsies no taisnības un rīkosies nepareizi, es likšu viņam pieredzēt nelaimi un viņš mirs.+ Ja tu viņu nebūsi brīdinājis, viņš mirs savu grēku dēļ un viņa krietnos darbus vairs nepieminēs, bet atbildību par viņa nāvi es prasīšu no tevis.+ 21 Bet, ja tu taisno brīdināsi, lai viņš negrēko, un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, jo būs saņēmis brīdinājumu,+ un tu izglābsi savu dzīvību.”

22 Tur pār mani nāca Jehovas spēks, un viņš man teica: ”Celies un izej līdzenumā — tur es runāšu ar tevi!” 23 Izgājis līdzenumā, es ieraudzīju Jehovas diženumu,+ tādu pašu kā pie Kebaras upes,+ un nometos ar seju pie zemes. 24 Tad gars ienāca manī un piecēla mani kājās.+ Dievs pavēlēja: ”Ej un ieslēdzies savā namā! 25 Cilvēka dēls, tevi sasies ar virvēm, un tu nevarēsi iziet pie ļaudīm. 26 Es tavai mēlei likšu pielipt pie aukslējām, tā ka tu kļūsi mēms un nevarēsi tiem aizrādīt, jo tie ir dumpinieki. 27 Bet, kad es runāšu ar tevi, es atvēršu tavu muti, un tev tiem jāpaziņo:+ ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” Kas grib klausīties, lai klausās,+ un, kas negrib, lai neklausās, jo tie ir dumpinieki.+