Obadjas
1 Obadjas* redzējums.
Visaugstais Kungs Jehova par Edomu saka:+
”Mēs dzirdējām vēsti no Jehovas.
Pie tautām ir sūtīts vēstnesis, un tas aicina:
”Celieties! Gatavosimies kaujai pret Edomu!””+
2 ”Lūk, es tevi esmu padarījis niecīgu tautu vidū,
tu esi gaužām nicināts.+
3 Tevi ir pievīlusi tava augstprātība.+
Tu mīti klinšu patvērumā,
mitinies augstumā un pie sevis spried:
”Kas gan mani nogāzīs zemē?”
4 Pat ja tu mājotu* tik augstu kā ērglis
vai arī vītu ligzdu starp zvaigznēm,
es tevi no turienes nogāztu,” saka Jehova.
5 ”Ja pie tevis nāktu zagļi, ja naktī ielauztos laupītāji,
vai tie neņemtu vien to, kas tiem tīk?
Un, ja pie tevis nāktu vīnogu lasītāji,
vai tie kaut ko arī neatstātu?
Taču tu tiksi izpostīts pilnīgi un galīgi!*+
6 Ak, kā ienaidnieki meklēja Ēsavu!
Kā tie dzinās pēc viņa apslēptajām bagātībām!
7 Tevi ir aiztriekuši atpakaļ līdz pat robežām,
visi tavi sabiedrotie tevi ir pievīluši.
Tevi ir pakļāvuši vīri, kas nebija ar tevi naidā.
Tie, kas ēd ar tevi maizi, izliks tev tīklu,
bet tu to pat nepamanīsi.”
10 Tu esi bijis varmācīgs pret savu brāli Jēkabu,+
tāpēc tu tiksi apkaunots+
un iesi bojā uz visiem laikiem.+
11 Todien, kad svešinieki saņēma gūstā visus viņa karotājus,+
kad svešzemnieki iegāja pa viņa vārtiem un meta lozes+ par Jeruzālemi,
tu tikai stāvēji malā un noraudzījies —
tu biji kā viens no tiem.
12 Tu nedrīkstēji ļauni tīksmināties sava brāļa nelaimes dienā,+
priecāties Jūdas ļaužu bojāejas dienā+
un runāt tik nicinoši viņu ciešanu dienā.
13 Tu nedrīkstēji ieiet pa manas tautas vārtiem tās posta dienā,+
sava brāļa posta dienā ļauni tīksmināties par viņa nelaimi
un sagrābt viņa bagātību.+
14 Tu nedrīkstēji stāvēt krustcelēs, lai nonāvētu izbēgušos,+
un ciešanu dienā+ nodot ienaidniekiem tos, kas palikuši dzīvi.
15 Tuvu ir Jehovas diena, kad viņš vērsīsies pret visām tautām.+
Ko tu esi nodarījis, to nodarīs tev.+
Kā tu esi izturējies pret citiem, tā izturēsies pret tevi.
16 Kā jūs dzērāt manā svētajā kalnā,
tā visas tautas dzers bez mitas.+
Tās dzers lieliem malkiem
un izzudīs kā nebijušas.
Jēkaba pēcnācēji atgūs savu īpašumu.+
18 Jēkaba pēcnācēji kļūs par uguni,
Jāzepa pēcnācēji — par liesmu,
bet Ēsava pēcnācēji — par rugājiem,
ko aizdegs un aprīs.
No Ēsava pēcnācējiem neatliks neviens,+
jo tā ir teicis Jehova.
Viņi iemantos Efraima un Samarijas zemi,+
un Benjamīns — Gileādu.
20 Izraēla ļaudīm, kas dzīvoja aiz šiem mūriem,+ bet nonāca trimdā,
piederēs kanaāniešu zeme līdz pat Sareptai.+
Tie, kas tika aizvesti no Jeruzālemes un mita Sefāradā, iemantos pilsētas Negevā.+