Lūkas
18 Tad Jēzus stāstīja mācekļiem līdzību par to, cik svarīgi ir vienmēr lūgt Dievu un nekad nenolaist rokas:+ 2 ”Kādā pilsētā bija tiesnesis, kam nebija nekādas cieņas ne pret Dievu, ne cilvēkiem. 3 Bet tajā pilsētā bija arī kāda atraitne, kas atkal un atkal nāca pie viņa, prasīdama: ”Palīdzi man panākt taisnību lietā pret manu pretinieku!” 4 Kādu laiku tiesnesis negribēja to darīt, bet vēlāk sāka spriest: ”Lai gan es nejūtu nekādu cieņu ne pret Dievu, ne cilvēkiem, 5 tomēr, tā kā šī atraitne neliek mani mierā, es izspriedīšu taisnīgi viņas lietu, lai viņa vairs nenāktu un mani pavisam nenomocītu.””+ 6 ”Vai dzirdējāt, ko teica netaisnais tiesnesis?” vaicāja Kungs. 7 ”Vai gan Dievs nespriedīs taisnu tiesu savu izredzēto labā, kas dienām un naktīm viņu piesauc,+ vienlaikus būdams pacietīgs pret tiem?+ 8 Es jums saku, viņš to katrā ziņā darīs, turklāt ļoti drīz. Bet, kad atnāks Cilvēka dēls, vai viņš atradīs uz zemes tādu ticību?”
9 Bet tiem, kas bija pārliecināti par savu taisnību un raudzījās uz citiem no augšas, viņš stāstīja šādu līdzību: 10 ”Divi cilvēki iegāja templī lūgt Dievu: viens bija farizejs, bet otrs — nodokļu ievācējs. 11 Farizejs nostājās un pie sevis lūdza: ”Ak, Dievs, es tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi — izspiedēji, ļaundari, laulības pārkāpēji — vai arī kā šis nodokļu ievācējs. 12 Divreiz nedēļā es gavēju, un es dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.”+ 13 Turpretī nodokļu ievācējs, kas stāvēja tālāk, neuzdrīkstējās pat acis pacelt pret debesīm, bet sita sev pa krūtīm un lūdzās: ”Ak, Dievs, esi žēlīgs pret mani, grēcinieku!”+ 14 Es jums saku: šis cilvēks aizgāja mājās, atzīts par taisnīgāku nekā farizejs,+ jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”+
15 Ļaudis nesa pie Jēzus mazus bērnus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja.+ 16 Taču Jēzus aicināja atnest bērnus pie viņa un teica: ”Laidiet bērnus pie manis un neaizturiet tos, jo tādiem pieder Dieva valstība.+ 17 Patiesi, es jums saku: neviens, kas Dieva valstību nesaņem kā bērns, netiks tajā.”+
18 Kāds varasvīrs viņam pajautāja: ”Labais Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?”+ 19 Jēzus tam teica: ”Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, vienīgi Dievs.+ 20 Tu zini baušļus: ”Nepārkāp laulību,+ nenogalini,+ nezodz,+ nedod nepatiesu liecību,+ godā savu tēvu un māti.””+ 21 ”To visu es esmu pildījis jau kopš jaunības,” atbildēja varasvīrs. 22 Tad Jēzus sacīja: ”Vēl tikai viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev ir, bet naudu izdali trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs. Pēc tam nāc un seko man!”+ 23 To dzirdot, vīrietis dziļi noskuma, jo bija ļoti bagāts.+
24 Jēzus paskatījās uz viņu un teica: ”Cik grūti būs tiem, kam daudz naudas, ieiet Dieva valstībā!+ 25 Vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”+ 26 Tie, kas to dzirdēja, jautāja: ”Kas tad var izglābties?”+ 27 Jēzus atbildēja: ”Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”+ 28 Bet Pēteris ieminējās: ”Mēs esam atstājuši to, kas mums bija, un esam tev sekojuši.”+ 29 Jēzus tiem teica: ”Patiesi, es jums saku: nav neviena, kas būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus Dieva valstības dēļ,+ 30 kas jau šajā laikā nesaņemtu daudzkārt vairāk, bet nākamajā laikmetā* — mūžīgu dzīvi.”+
31 Tad viņš pasauca tos divpadsmit pie sevis un teica: ”Tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši ir rakstījuši par Cilvēka dēlu.+ 32 Viņu nodos cittautiešiem,+ izsmies,+ pazemos, apspļaudīs,+ 33 pērs ar pletnēm un nogalinās,+ bet trešajā dienā viņš celsies augšā.”+ 34 Bet viņi neko no tā nesaprata, jo šo vārdu jēga viņiem bija apslēpta.
35 Kad Jēzus tuvojās Jērikai, ceļa malā sēdēja kāds akls cilvēks un ubagoja.+ 36 Dzirdēdams, ka garām iet ļaužu pulks, tas sāka taujāt, kas tur notiek. 37 Viņam atbildēja: ”Tur iet nācarietis Jēzus.” 38 Tad viņš izsaucās: ”Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Tie, kas gāja pa priekšu, mēģināja viņu apsaukt, lai viņš cieš klusu, bet viņš kliedza vēl stiprāk: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājās un lika atvest šo cilvēku. Kad tas bija pienācis, Jēzus jautāja: 41 ”Ko tu vēlies, lai es izdaru tavā labā?” Tas lūdza: ”Kungs, kaut es varētu redzēt!” 42 ”Kļūsti redzīgs!” Jēzus sacīja. ”Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”+ 43 Acumirklī tas kļuva redzīgs un devās viņam līdzi,+ cildinādams Dievu. Arī visi ļaudis, to redzot, slavēja Dievu.+