Psalmi
Ezrahieša Ētāna+ pārdomu dziesma.
89 Par Jehovas uzticīgo mīlestību es dziedāšu mūžīgi,
par viņa uzticību vēstīšu paaudžu paaudzēm.
2 Es teicu: ”Tava uzticīgā mīlestība paliks laiku laikos,+
tu esi nostiprinājis savu uzticību debesīs.”
3 Tu sacīji: ”Es esmu noslēdzis līgumu ar savu izredzēto,+
Dāvidam, savam kalpam, es esmu zvērējis:+
4 ”Tavu dzimtu*+ es nostiprināšu uz mūžiem,
tavam tronim likšu pastāvēt paaudžu paaudzēs.””+ (Selā.)
5 Debesis cildina tavus brīnumus, ak, Jehova,
tavu uzticību daudzina svēto draudze.
6 Kurš gan debesīs spēj līdzināties Jehovam?+
Kurš no Dieva dēliem+ ir kā Jehova?
8 Jehova, karapulku Dievs,
kurš spēj mēroties varenībā ar tevi, ak, Jah?+
Tava uzticība ieskauj tevi.+
15 Laimīgi tie ļaudis, kas prot līksmi tevi slavēt!+
Jehova, tie staigā tava vaiga gaismā,
16 par tavu vārdu līksmo augu dienu,
un tavs taisnīgums tos augstu ceļ.
18 No Jehovas — mūsu vairogs,
mūsu ķēniņš — no Izraēla Svētā.+
19 Reiz tu parādībā runāji ar saviem uzticīgajiem un teici:
”Es esmu piešķīris spēku varonim+
un paaugstinājis to, kurš izraudzīts no ļaudīm.+
21 Mana roka viņu atbalstīs,+
mana roka viņu stiprinās,
22 ienaidnieki viņam neuzkraus slogu,
un netaisnie viņu neapspiedīs.+
25 Viņa rokā es nodošu jūru,
viņa labajā rokā — upes.+
26 Viņš man sauks: ”Tu esi mans Tēvs,
mans Dievs un mana Klints, kur rodu glābiņu!”+
27 Es viņu padarīšu par pirmdzimto,+
par augstāko no zemes ķēniņiem,+
28 es viņu uzticīgi mīlēšu mūžam,+
un mans līgums ar viņu paliks nemainīgs.+
30 Ja viņa dēli atmetīs manus likumus
un neņems vērā manus spriedumus,
31 ja viņi pārkāps manus rīkojumus
un nepildīs manus baušļus,
32 ar rīksti es viņus sodīšu par nepaklausību*+
un pēršu viņus par noziegumu.
33 Bet es nekad neatraušu viņam savu uzticīgo mīlestību+
un savu solījumu nelauzīšu,
34 es nepārkāpšu savu līgumu+
un negrozīšu to, ko esmu teicis.+
35 Reizi par visām reizēm savā svētumā es esmu zvērējis,
un es Dāvidam nemelošu.+
36 Viņa dzimta paliks mūžam,+
gluži kā saule, viņa tronis vienmēr būs manā priekšā,+
37 tas pastāvēs laiku laikos — kā mēness,
kā uzticamais liecinieks debesīs.” (Selā.)
38 Bet tu saniknojies uz savu svaidīto,
tu viņu atstūmi un atraidīji,+
39 tu nonievāji līgumu ar savu kalpu
un nicīgi nosviedi zemē viņa kroni.
40 Tu esi sagrāvis visus viņa mūrus,
pārvērtis drupās viņa nocietinājumus.
41 Kas vien iet garām, viņu aplaupa,
viņš ir kļuvis par apsmieklu kaimiņiem.+
42 Viņa pretiniekiem tu ļāvi gūt virsroku+
un priecēji visus viņa ienaidniekus,
43 tu padarīji nederīgu viņa zobenu
un neatbalstīji viņu kaujā.
44 Tu esi darījis galu viņa spožumam
un nogāzis zemē viņa troni,
45 tu esi aprāvis viņa jaunības dienas
un ietērpis viņu kaunā. (Selā.)
46 Cik ilgi, Jehova, tu slēpsies? Vai mūžam?+
Cik ilgi tavs niknums kā uguns degs?
47 Piemini, cik īss ir mans mūžs!+
Vai tad velti tu esi radījis visus cilvēkus?
48 Kurš no viņiem var dzīvot un nāvi neredzēt?+
Kurš var izglābt sevi* no kapa* varas? (Selā.)
49 Kur ir tava agrākā uzticīgā mīlestība, Jehova,
ko tu savā uzticībā zvērēji Dāvidam?+
50 Piemini, Jehova, kā nievā tavus kalpus,
kā man jācieš* visu tautu nievas,
51 kā ņirgājas tavi ienaidnieki, Jehova,
kā viņi izsmej katru tava svaidītā soli!
52 Lai Jehova slavēts mūžīgi! Āmen! Āmen!+