Jeremijas
15 Tad Jehova man teica: ”Pat ja Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā,+ es neiežēlotos par šiem ļaudīm. Raidi tos prom! Lai tie iet! 2 Un, ja tie vaicās: ”Kurp lai mēs ejam?”, tad atbildi: ”Jehova saka tā:
”Kas lemts sērgai, lai iet bojā sērgā!
Kas lemts zobenam, lai krīt no zobena!+
Kas lemts badam, lai nomirst badā!
Kas lemts gūstam, lai nonāk gūstā!””+
3 Jehova paziņo: ”Es tiem uzsūtīšu četras nelaimes*:+ zobenu, kas nogalēs, suņus, kas plosīs, putnus, kas rīs, un zvērus, kas postīs.+ 4 Es tos padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes+ visa tā dēļ, ko Jeruzālemē ir darījis Jūdas ķēniņš Manase, Hiskijas dēls.+
5 Jeruzāleme, kas gan iežēlosies par tevi,
kas tev jutīs līdzi?
Kas apstāsies, lai apjautātos, kā tev klājas?”
6 ”Tu mani esi pametusi,” saka Jehova.+
Es esmu paguris tevi žēlot.
7 Es viņus vētīšu ar dakšām šīs zemes pilsētu vārtos.
Es viņiem atņemšu bērnus.+
Es iznīcināšu savu tautu,
jo tā negrib atstāt savus ceļus.+
8 Atraitņu viņiem būs vairāk nekā jūras smilšu.
Dienas vidū es viņiem uzsūtīšu postītāju — uzsūtīšu kā mātēm, tā dēliem.
Es viņos pēkšņi radīšu satraukumu un iedvesīšu šausmas.
9 Septiņu bērnu māte ir pavisam vārga,
tā smagi dveš.
Lai gan vēl ir diena, viņas saule jau norietējusi,
un viņa ir apkaunota un pazemota*.”
”Tos, kas vēl būs atlikuši,
es nodošu ienaidnieku zobenam,” paziņo Jehova.”+
10 Ak, māt, kaut tu nebūtu mani laidusi pasaulē!+
Visa zeme ar mani nemitīgi strīdas un ķildojas.
Es neesmu nedz ko aizdevis, nedz aizņēmies,
taču visi mani lād.
11 Jehova teica: ”Es tev darīšu labu,
iestāšos par tevi nelaimes stundā,
bēdu laikā pasargāšu no ienaidniekiem.
12 Vai var salauzt dzelzi — ziemeļu dzelzi?
Vai var sadauzīt varu?
13 Jūsu mantu un bagātību es ļaušu izlaupīt,+
es to atdošu par velti jūsu grēku dēļ, ko esat darījuši visos savos novados.
14 Es to nodošu jūsu ienaidniekiem,
lai aizved uz zemi, ko nepazīstat.+
Manas dusmas pret jums ir iededzinājušas uguni,
kas plaiksnī un nedziest.”+
15 Jehova, tu visu zini!
Piemini mani, pievērsies man
un atriebies maniem vajātājiem!+
Neļauj man aiziet bojā tikai tāpēc, ka tu apvaldi dusmas!
Tu taču zini, ka es ciešu apkaunojumu tevis dēļ.+
16 Kad mani sasniedza tavi vārdi, es tos ēdu.+
Tie man sagādāja prieku un ielīksmoja sirdi,
jo es tieku saukts tavā vārdā, Jehova, karapulku Dievs.
17 Es nesēžu kopā ar tiem, kam patīk izpriecas, un neuzjautrinos.+
18 Kāpēc manas sāpes nerimst, un kāpēc mana brūce nedzīst?
Tā nav dziedināma!
Vai tu būsi kā mānīgs avots,
uz ko nevar paļauties?
Ja tu nošķirsi vērtīgo no bezvērtīgā,
tu runāsi manā vārdā.
Viņiem būs jāvēršas pie tevis,
bet tev nebūs jāvēršas pie viņiem.”
20 ”Es tevi padaru par nesagraujamu vara mūri šo ļaužu vidū.+
Viņi cīnīsies pret tevi,
bet tevi neuzveiks,+
jo es esmu ar tevi un es tevi izglābšu un atbrīvošu,” pavēstī Jehova.
21 ”Es tevi paglābšu no ļauno rokas
un atbrīvošu no varmākām.”