Hozejas
2 Bet, jo vairāk izraēliešus sauca*,
jo tālāk tie aizgāja projām+ —
upurēja Baaliem+
un nesa upurus izcirstiem tēliem.+
4 Es viņus vedu ar cilvēciskām saitēm*, ar mīlestības auklām,+
nocēlu jūgu viņiem no kakla
un ikvienu gādīgi ēdināju.
5 Viņi neatgriezīsies Ēģiptē, tomēr asīrieši valdīs pār viņiem,+
jo viņi atteicās atgriezties pie manis.+
6 Zobens brāzīsies caur viņu pilsētām,+
salauzīs vārtu aizšaujamos un nonāvēs ļaudis viņu nekrietno nodomu dēļ.+
7 Mana tauta neparko negrib būt man uzticīga.+
Lai kā viņus aicinātu tiekties augšup*, neviens pat nepieceļas.
8 Kā lai es atstāju tevi, Efraim?+
Kā lai atdodu tevi ienaidniekiem, Izraēl?
Kā lai rīkojos ar tevi kā ar Admu?
Kā lai padaru tevi līdzīgu Ceboīmai?+
Es esmu mainījis domas,
un manī kvēlo līdzcietība.+
9 Es neļaušu vaļu savai dusmu versmei
un nepostīšu Efraimu vēlreiz,+
jo es esmu Dievs, nevis cilvēks,
esmu Svētais jūsu vidū,
un es nenākšu pie jums dusmās.
10 Tie sekos Jehovam, un kā lauvas rēciens grandēs viņa balss.+
Kad tā nograndēs, viņa dēli nāks no rietumiem,+ bijības trīsu pārņemti.
11 Drebēdami kā putni, tie izies no Ēģiptes,
kā dūjas trīsēdami — no Asīrijas.+
Es viņiem ļaušu dzīvot pašu mājās,” paziņo Jehova.+
12 ”Man visapkārt vien Efraima meli
un Izraēla viltības.+
Tomēr Jūda vēl turas pie Dieva,
viņš ir uzticīgs Vissvētākajam.”+