Daniēla

6 Dārijs nolēma iecelt simt divdesmit satrapus, kas pārvaldītu visu valsti.+ 2 Tie bija pakļauti trim augstākajiem ierēdņiem, no kuriem viens bija Daniēls.+ Satrapiem+ par visu bija jāsniedz šiem ierēdņiem pārskats, lai ķēniņam nerastos zaudējumi. 3 Daniēls bija pārāks par citiem augstākajiem ierēdņiem un satrapiem, jo viņam bija izcilas gara spējas,+ tāpēc ķēniņš gribēja viņam uzticēt visas valsts pārvaldi.

4 Bet augstākie ierēdņi un satrapi meklēja ieganstu apsūdzēt Daniēlu par negodprātību valsts lietās, bet nekādu iemeslu apsūdzībām nespēja atrast, jo Daniēls bija uzticams un nebija nekāda pamata viņu vainot nolaidībā vai negodīgumā. 5 Viņi sprieda: ”Mēs nekādu pamatu apsūdzībai neatradīsim, ja nu vienīgi mums izdosies izmantot pret Daniēlu viņa Dieva likumus.”+

6 Tad šie ierēdņi un satrapi kopā devās pie ķēniņa un teica: ”Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi! 7 Ķēniņa ierēdņi, priekšnieki, satrapi, padomnieki un pārvaldnieki vienprātīgi ir nosprieduši, ka ar ķēniņa pavēli būtu jāizdod šāds rīkojums un aizliegums: ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ak, ķēniņ, ir jāiemet lauvu bedrē.+ 8 Tādēļ tagad, ķēniņ, izdod un paraksti šo rīkojumu,+ lai tas būtu negrozāms, jo mēdiešu un persiešu likumi nav atceļami.”+

9 Tā nu ķēniņš Dārijs parakstīja šo rīkojumu un ieviesa šādu aizliegumu.

10 Bet, kad Daniēls uzzināja par izdoto rīkojumu, viņš devās mājās, kur viņam augšistabā bija atvērti logi, kas bija vērsti pret Jeruzālemi.+ Tur viņš trīsreiz dienā, ceļos nometies, lūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš arī iepriekš vienmēr bija darījis. 11 Tad istabā iebrāzās viņa nelabvēļi un ieraudzīja, ka Daniēls piesauc un lūdzas savu Dievu.

12 Viņi gāja pie ķēniņa un jautāja: ”Vai tu neparakstīji rīkojumu, ka ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ak, ķēniņ, ir jāiemet lauvu bedrē?” ”Tik tiešām, es to parakstīju,” atbildēja ķēniņš, ”un saskaņā ar mēdiešu un persiešu likumiem tas nav atceļams!”+ 13 Tad viņi teica: ”Daniēls, viens no jūdu trimdiniekiem,+ neciena tevi, ķēniņ, un par spīti tavam aizliegumam trīsreiz dienā lūdz savu Dievu.”+ 14 To dzirdot, ķēniņš bija satriekts. Viņš sāka lauzīt galvu, kā Daniēlam palīdzēt, un līdz pat saulrietam pūlējās izdomāt, kā viņu varētu izglābt. 15 Visbeidzot tie vīri atkal ieradās pie ķēniņa un sacīja: ”Ķēniņ, tu zini, ka saskaņā ar mēdiešu un persiešu likumiem neviens ķēniņa izdots aizliegums vai rīkojums nav atceļams.”+

16 Tad ķēniņš pavēlēja atvest Daniēlu un iemest viņu lauvu bedrē.+ Ķēniņš Daniēlam teica: ”Tavs Dievs, kuram tu pastāvīgi kalpo, tevi izglābs!” 17 Pēc tam kalpi atnesa akmeni un aizlika to priekšā bedres ieejai, un ķēniņš aizzīmogoja akmeni ar savu gredzenu un savu augstmaņu gredzeniem, lai neviens neko nevarētu darīt Daniēla labā.

18 Ķēniņš atgriezās savā pilī un gavēja visu nakti, atteikdamies no jebkādas izklaides,* un nekādi nespēja aizmigt. 19 Tiklīdz ausa rīts, viņš cēlās un steidzās uz lauvu bedri. 20 Piegājis pie bedres, ķēniņš bēdīgs sauca Daniēlu un jautāja: ”Daniēl, dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu pastāvīgi kalpo, ir spējis tevi izglābt no lauvām?” 21 ”Lai ķēniņš dzīvo mūžīgi!” atsaucās Daniēls. 22 ”Mans Dievs sūtīja savu eņģeli, lai aizvērtu lauvām rīkli,+ un lauvas mani neaiztika,+ jo es esmu bez vainas viņa priekšā un arī pret tevi, ķēniņ, es neesmu noziedzies.”

23 Ķēniņš bezgala priecīgs pavēlēja izvilkt Daniēlu no bedres. Kad Daniēlu izvilka, izrādījās, ka viņam nav ne skrambiņas, jo viņš bija paļāvies uz savu Dievu.+

24 Tad ķēniņš pavēlēja atvest vīrus, kas bija apsūdzējuši Daniēlu, un viņi kopā ar dēliem un sievām tika iemesti lauvu bedrē. Viņi vēl nebija nokrituši līdz apakšai, kad lauvas viņus sakampa un saplosīja, salaužot viņiem visus kaulus.+

25 Pēc tam ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām un ciltīm, kas runāja dažādās valodās, visiem zemes iedzīvotājiem:+ ”Liels lai ir jūsu miers! 26 Es pavēlu, ka visā manā valstī ļaudīm ir bijībā jādreb Daniēla Dieva priekšā,+ jo viņš ir dzīvais Dievs, viņš dzīvo mūžīgi. Viņa valsts* nekad netiks iznīcināta, un viņa valdīšana ir mūžīga.+ 27 Viņš izglābj+ un atbrīvo un dara zīmes un brīnumus debesīs un uz zemes+ — viņš izglāba Daniēlu no lauvu ķetnām!”

28 Dārija+ un persieša Kīra+ valdīšanas laikā Daniēlam klājās labi.