Marka
7 Ap Jēzu sapulcējās farizeji un daži rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes.+ 2 Tie redzēja dažus viņa mācekļus ēdam ar aptraipītām, tas ir, nemazgātām rokām*. 3 (Jo farizeji un visi jūdi, turoties pie senču paražām, neēd, pirms nav nomazgājuši rokas līdz elkoņiem, 4 un, atgriezušies no tirgus, viņi neēd, kamēr nav nomazgājušies. Ir vēl daudz citu paražu, pie kurām viņi turas, piemēram, kausu, krūku un vara trauku iegremdēšana ūdenī.)+ 5 Tāpēc šie farizeji un rakstu mācītāji viņam jautāja: ”Kāpēc tavi mācekļi neievēro senču paražas, bet ēd ar aptraipītām rokām?”+ 6 Jēzus tiem sacīja: ”Pareizi Jesaja ir pravietojis par jums, liekuļi, kā ir rakstīts: ”Šī tauta godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis.+ 7 Viņi mani pielūdz veltīgi, jo viņu mācības ir tikai cilvēku izdomāti likumi.”+ 8 Jūs atmetat Dieva likumus, bet turaties pie cilvēku paražām.”+
9 Pēc tam viņš tiem teica: ”Jūs veikli apejat Dieva likumus, lai turētos pie savām paražām.+ 10 Piemēram, Mozus ir teicis: ”Godā savu tēvu un māti!”+ un: ”Tam, kas runā ļaunu* par tēvu un māti, katrā ziņā jāmirst.”+ 11 Bet jūs mācāt, ka cilvēks drīkst savam tēvam vai mātei teikt: ”Viss, ko tu varētu saņemt no manis, ir korban (tas ir, Dievam novēlēta dāvana).” 12 Tā jūs viņam vairs neko neļaujat darīt tēva vai mātes labā+ 13 un atceļat Dieva vārdus ar savām paražām, ko nododat tālāk.+ Un daudz ko tādu jūs darāt.”+ 14 Atkal pasaucis ļaudis pie sevis, viņš tos uzrunāja: ”Klausieties manī visi un izprotiet!+ 15 Nekas no tā, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar aptraipīt — cilvēku aptraipa tas, kas no viņa iziet.”+ 16 ——*
17 Atstājis ļaudis, Jēzus iegāja kādā mājā, un mācekļi sāka viņu iztaujāt par šo līdzību.+ 18 Tad viņš tiem teica: ”Vai arī jūs, tāpat kā tie, nesaprotat? Vai jūs nezināt, ka nekas no tā, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar aptraipīt, 19 jo tas nonāk nevis sirdī, bet vēderā un pēc tam — notekā?” Tā viņš pasludināja jebkuru ēdienu par tīru. 20 Pēc tam viņš paskaidroja: ”Cilvēku aptraipa tas, kas no viņa iziet,+ 21 jo no iekšienes, no cilvēka sirds,+ nāk sliktas domas, kas noved pie netiklības*, zagšanas, slepkavībām, 22 laulības pārkāpšanas, alkatības, ļaundarībām, viltus, bezkaunīgas rīcības*, skaudības, zaimiem, augstprātības un nesaprātīguma. 23 Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un aptraipa cilvēku.”
24 No turienes Jēzus devās uz Tiras un Sidonas apvidu.+ Viņš iegāja kādā mājā un negribēja, lai kāds to uzzinātu, tomēr viņam neizdevās palikt nepamanītam. 25 Tiklīdz viņš bija ieradies, par viņu izdzirdēja kāda sieviete, kuras meitiņu bija apsēdis ļauns gars, un tā atnāca un nokrita viņam pie kājām.+ 26 Šī sieviete bija grieķiete, kas dzīvoja* Sīrijas Feniķijā. Viņa lūdzās, lai Jēzus izdzītu dēmonu no viņas meitas. 27 Bet Jēzus atteica: ”Vispirms jāļauj paēst bērniem, jo nav pareizi atņemt maizi bērniem un nomest to sunīšiem.”+ 28 ”Jā, Kungs,” viņa atbildēja, ”tomēr sunīši zem galda ēd druskas, ko bērni nobirdina.” 29 Tad Jēzus sacīja: ”Šo vārdu dēļ es tev saku: labi, ej! Dēmons ir izgājis no tavas meitas.”+ 30 Sieviete devās mājup un ieraudzīja, ka viņas meita guļ gultā un dēmons no tās ir izgājis.+
31 No Tiras apvidus Jēzus caur Sidonu atgriezās pie Galilejas jūras, šķērsodams Dekapoles apvidu.+ 32 Tur ļaudis pie viņa atveda kurlu cilvēku, kam bija grūti runāt,+ un lūdza, lai viņš tam uzliktu rokas. 33 Jēzus to aizveda savrup, prom no pūļa, lika pirkstus tam ausīs, spļāva un pieskārās nedzirdīgā cilvēka mēlei.+ 34 Palūkojies debesīs, Jēzus dziļi nopūtās un teica: ”Efata!”, tas ir: ”Atveries!” 35 Tad šī cilvēka ausis atvērās+ un mēle atraisījās, un tas sāka runāt skaidri. 36 Jēzus ļaudīm aizliedza kādam par to stāstīt,+ bet, jo vairāk viņš aizliedza, jo vairāk tie runāja.+ 37 Ļaudis bija ārkārtīgi pārsteigti+ un teica: ”Viņš visu ir izdarījis labi — viņš pat atdod kurlajiem dzirdi un mēmajiem runas spējas.”+