1. Samuēla
9 Benjamīna ciltī bija kāds vīrs, vārdā Kīšs,+ Afijas dēla Behorata dēla Cerora dēla Abiēla dēls. Šis benjamīnietis+ bija ļoti turīgs, 2 un viņam bija dēls, kuru sauca Sauls.+ Tas bija izskatīgs jauneklis, galvas tiesu garāks par visiem citiem, — izraēliešu vidū nebija izskatīgāka vīrieša par viņu.
3 Saula tēvam Kīšam bija pazudušas ēzeļmātes, un viņš teica savam dēlam: ”Paņem līdzi kalpu un ej meklēt ēzeļmātes!” 4 Viņi izstaigāja Efraima kalnus un Šalīšas zemi, bet ēzeļmātes neatrada. Pēc tam viņi tās izmeklējās Šaalīmas zemē, bet pazudušo ēzeļmāšu nebija arī tur. Viņi izstaigāja arī visu Benjamīna zemi, bet velti.
5 Kad viņi bija nonākuši Cūfa zemē, Sauls kalpam sacīja: ”Griežamies atpakaļ, citādi mans tēvs sāks vairāk raizēties par mums nekā par ēzeļmātēm!”+ 6 Bet kalps atbildēja: ”Šajā pilsētā ir kāds ļoti godājams Dieva vīrs. Itin viss, ko viņš saka, piepildās.+ Dosimies pie viņa. Varbūt viņš mums pateiks, kurp iet.” 7 ”Ja mēs iesim pie šī Dieva vīra, ko gan mēs varam viņam aiznest?” atteica Sauls. ”Mums pat maize ceļasomās ir beigusies un nav nekā, ko mēs viņam varētu uzdāvināt. Vai tad mums kaut kas ir?” 8 Kalps sacīja: ”Redzi, man ir ceturtdaļa šekeļa* sudraba. Es to iedošu Dieva vīram, un viņš mums pateiks, pa kādu ceļu iet.” 9 (Agrāk Izraēlā, ja ļaudis gribēja vaicāt padomu Dievam, viņi mēdza sacīt: ”Nāciet, iesim pie redzētāja!”,+ jo to, ko tagad sauc par pravieti, agrāk dēvēja par redzētāju.) 10 Sauls piekrita: ”Labi, ejam!”, un viņi devās uz pilsētu pie Dieva vīra.
11 Kalnup iedami, viņi sastapa meitenes, kas gāja pēc ūdens, un jautāja tām: ”Vai šeit ir redzētājs?”+ 12 ”Jā gan,” tās atbildēja. ”Ejiet taisni uz priekšu — tur jau viņš būs. Tikai pasteidzieties! Viņš šodien ir ieradies pilsētā, jo ļaudis upurvietā*+ nes upuri.+ 13 Ja iesiet tūlīt, jūs viņu sastapsiet, pirms viņš būs devies uz upurmielastu. Ļaudis neēdīs, kamēr viņš nebūs atnācis, jo viņš svētīs upuri un tikai pēc tam ielūgtie varēs ēst. Tāpēc nekavējieties, lai paspētu viņu satikt, kamēr viņš nav aizgājis.” 14 Tā nu viņi turpināja ceļu, un, kad viņi bija nonākuši pilsētā, pretī nāca Samuēls, kas bija ceļā uz upurvietu.
15 Dienu pirms Saula ierašanās Jehova Samuēlam bija pavēstījis: 16 ”Rīt ap šo laiku es atsūtīšu pie tevis kādu vīru no Benjamīna zemes.+ Svaidi* viņu par vadoni izraēliešiem, manai tautai.+ Viņš izglābs manu tautu no filistiešiem, jo es esmu ievērojis savas tautas bēdas un mani ir sasniegušas viņu žēlabas.”+ 17 Kad Samuēls ieraudzīja Saulu, Jehova viņam sacīja: ”Lūk, šis ir tas vīrs, par kuru es tev teicu, ka viņš valdīs pār manu tautu!”+
18 Pilsētas vārtos Sauls piegāja pie Samuēla un jautāja: ”Saki, lūdzu, kur ir redzētāja nams?” 19 ”Es esmu redzētājs,” atbildēja Samuēls. ”Ej man pa priekšu uz upurvietu. Šodien jūs ēdīsiet kopā ar mani,+ bet rīt no rīta es tev pastāstīšu visu, ko tu vēlies zināt, un tad tu varēsi iet. 20 Par tām ēzeļmātēm, kas pazuda pirms trim dienām,+ neraizējies — tās jau ir atradušās. Turklāt vai tad visas Izraēla bagātības nepieder tev un tava tēva dzimtai?”+ 21 Sauls atteica: ”Es taču esmu no benjamīniešiem, no mazākās Izraēla cilts,+ un mana dzimta ir pati necilākā no visām Benjamīna cilts dzimtām! Kāpēc tu man tā saki?”
22 Tad Samuēls aizveda Saulu un viņa kalpu uz ēdamtelpu un ierādīja viņiem goda vietu starp ielūgtajiem, kuru bija ap trīsdesmit. 23 Samuēls teica pavāram: ”Atnes to gabalu, kuru es tev iedevu un piekodināju nolikt atsevišķi.” 24 Pavārs atnesa cisku un cēla to Saulam priekšā, un Samuēls sacīja: ”Šis ir tas gabals, kas bija pietaupīts tev. Ēd, tas tika taupīts tieši šim gadījumam, jo es teicu, ka esmu uzaicinājis viesus.” Tā Sauls todien ēda kopā ar Samuēlu. 25 Vēlāk, kad viņi no upurvietas+ bija atgriezušies pilsētā, Samuēls runāja ar Saulu uz savas mājas jumta. 26 Otrā rītā viņi cēlās agri, gaismai austot, un Samuēls sauca Saulam, kas bija uz jumta: ”Celies, es iešu tevi pavadīt!” Tad Sauls sagatavojās ceļam un kopā ar Samuēlu izgāja no mājām. 27 Kad viņi bija sasnieguši pilsētas nomali, Samuēls teica: ”Liec savam kalpam+ iet tālāk, bet tu uzkavējies, jo es gribu tev pavēstīt Dieva vārdus.” Tā nu kalps aizgāja viņiem pa priekšu.