Jesajas
Viņam auglīgā nogāzē bija vīnadārzs.
2 Viņš uzraka zemi, nolasīja no tās akmeņus,
apstādīja to ar vislabākajiem sarkano vīnogu stādiem,
uzbūvēja dārza vidū torni
un izcirta vīna spiedi.+
Viņš cerēja ievākt labas vīnogas,
bet izauga nekam nederīgas ogas.+
4 Ko vēl es būtu varējis darīt savā vīnadārzā?
Vai tad es neizdarīju visu, kas vajadzīgs?+
Kāpēc cerēto labo vīnogu vietā
izauga nekam nederīgas ogas?
5 Un nu klausieties,
ko es darīšu ar savu vīnadārzu!
vīnogulājus neapgriezīs un neapkaplēs,
dārzs aizaugs ar ērkšķiem un nezālēm,+
un es neļaušu mākoņiem izlīt pār to.+
8 Bēdas tiem, kuri sagrābj namu pēc nama,+
piesavinās tīrumu pēc tīruma,+
līdz vairs nav, ko grābt,
jo visa zeme pieder viņiem vien!
9 Es dzirdēju, kā karapulku Pavēlnieks Jehova zvērēja,
ka daudzie nami, lai cik tie lieli un skaisti,
kļūs par biedu
un tur neviens vairs nedzīvos.+
11 Bēdas tiem, kas ceļas rīta agrumā, lai dzertu reibinošus dzērienus,+
un apreibinās ar vīnu līdz pat vēlam vakaram!
12 Viņu dzīrēs skan arfas, cītaras, tamburīni un stabules,
viņu dzīrēs pludo vīns,
bet viņi neņem vērā Jehovas darbus
un nesaskata viņa roku veikumu.
13 Mana tauta dosies trimdā,
jo tā mani nepazīst.+
Godājamie vīri cietīs badu,+
un visi ļaudis mocīsies slāpēs.
Tajā nonāks Jeruzālemes krāšņums*,
čalojošā burzma un visi dzīrotāji.
15 Ļaudis nolīks zemu,
tie tiks noliekti pie zemes,
un augstprātīgajiem būs jānodur acis.
16 Karapulku Pavēlnieka Jehovas tiesas spriedumi sagādās viņam slavu.
Svētais Dievs+ ar savu taisnīgumu+ apliecinās, ka ir svēts.
17 Jēri tur ganīsies tik brīvi kā ganībās,
ienācēji ēdīs pamestajās vietās, kur reiz mita trekni lopi.
18 Bēdas tiem, kas ar melu auklām velk savu vainu
un ar ratu virvēm — savu grēku,
19 kas saka: ”Lai viņš pasteidzas ar savu darāmo,
lai paveic to drīz — mēs gribam to redzēt!
Lai īstenojas Izraēla Svētā nodoms —
mēs gribam to zināt!”+
20 Bēdas tiem, kas labu sauc par ļaunu, bet ļaunu — par labu,+
kas tumsu uzskata par gaismu, bet gaismu — par tumsu,
kas rūgtu uzlūko par saldu, bet saldu — par rūgtu!
22 Bēdas tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā,
un tiem, kas ir lietpratēji reibinošo dzērienu gatavošanā,+
23 tiem, kas par kukuli attaisno ļaundari+
un negādā taisnību taisnajam!+
24 Kā uguns mēles aprij rugājus
un liesmās izplēn sausa zāle,
tā nopūs viņu saknes
un sabirzīs putekļos viņu ziedi,
jo viņi ir atmetuši karapulku Pavēlnieka Jehovas likumus
un izturējušies ar necieņu pret Izraēla Svētā vārdiem.+
25 Tāpēc Jehova ir iededzies dusmās pret savu tautu,
viņš pacels roku, lai to sodītu.+
Kalni trīcēs,
un līķi gulēs ielās kā atkritumi.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.
26 Viņš ir pacēlis karogu* tālai tautai,+
uzsvilpis, lai tā nāktu no pasaules malas,+
un, skat, tā jau traucas šurp!+
27 Neviens nav piekusis, un neviens neklūp,
neviens nav samiegojies, un neviens neguļ.
Nevienam josta nav vaļīga
un sandaļu siksnas nav pārtrūkušas.
28 Viņu bultas ir asas,
un loki — nostiegroti.
Viņu zirgiem nagi ir cieti kā krams,
un ratu riteņi griežas kā viesulis.+
Viņi rūkdami sagrābs un aizstieps upuri,
un neviens to neizglābs.
30 Tajā dienā, notvēruši upuri, viņi rēks,
tā būs kā jūras rēkoņa.+
Kas raudzīsies uz šo zemi, redzēs vien baigu tumsu,
cauri mākoņiem vairs neizlauzīsies gaisma.+