1. Mozus

3 Čūska+ bija uzmanīgākā* no visiem dzīvniekiem, ko Dievs Jehova bija radījis. Tā sacīja sievietei: ”Vai Dievs tiešām jums nav atļāvis ēst augļus no visiem kokiem dārzā?”+ 2 Sieviete čūskai atbildēja: ”Mēs drīkstam ēst dārza koku augļus,+ 3 tikai par to koku, kurš ir dārza vidū,+ Dievs teica: ”Tā augļus jūs nedrīkstat ēst, nedz arī to aiztikt, citādi jūs mirsiet.”” 4 Bet čūska sievietei teica: ”Nē, jūs nemirsiet.+ 5 Bet Dievs zina, ka dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs — zināsiet, kas labs un kas ļauns.”+

6 Sieviete redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un izskatās patīkams un kārdinošs. Tāpēc viņa paņēma tā augli un ēda.+ Un viņa deva augli arī savam vīram, kad tas bija ar viņu, un tas arī ēda.+ 7 Tad viņiem abiem acis atvērās, un viņi saprata, ka ir kaili, tāpēc viņi no vīģes lapām uztaisīja sev gurnu apsējus.+

8 Vēlāk viņi izdzirdēja Dieva Jehovas balsi, kad viņš pievakarē* staigāja dārzā, un cilvēks un viņa sieva paslēpās no Dieva Jehovas starp dārza kokiem. 9 Dievs Jehova sauca cilvēku un vaicāja: ”Kur tu esi?” 10 Beidzot tas atbildēja: ”Es dzirdēju tavu balsi dārzā, bet es nobijos, jo es esmu kails, un tāpēc paslēpos.” 11 ”Kas tev teica, ka tu esi kails?”+ Dievs prasīja. ”Vai tu esi ēdis no koka, no kura es tev aizliedzu ēst?”+ 12 Cilvēks teica: ”Sieva, ko tu man devi, — viņa man deva augli no tā koka, un tāpēc es ēdu.” 13 Tad Dievs Jehova jautāja sievietei: ”Ko tu esi izdarījusi?” Viņa atbildēja: ”Čūska mani piekrāpa, un tāpēc es ēdu.”+

14 Tad Dievs Jehova teica čūskai:+ ”Tāpēc, ka tu to esi izdarījusi, tu esi nolādēta visu lopu un zvēru vidū. Visu mūžu tu līdīsi uz vēdera un ēdīsi putekļus. 15 Un es celšu naidu+ starp tevi+ un sievieti*,+ starp taviem pēcnācējiem+ un viņas pēcnācēju*.+ Viņš tev sadragās galvu,+ bet tu viņam iekodīsi papēdī.”+

16 Sievietei viņš teica: ”Es vairošu tavas sāpes, kad tu gaidīsi bērnus, un tu dzemdēsi sāpēs. Tu alksi pēc sava vīra, bet viņš valdīs pār tevi.”

17 Un Ādamam* viņš teica: ”Tāpēc, ka tu paklausīji savai sievai un ēdi no koka, no kura es tev biju aizliedzis ēst,+ lai zeme ir nolādēta tevis dēļ.+ Visu mūžu tu smagi nopūlēsies, lai izaudzētu sev pārtiku.+ 18 Ērkšķi un dadži tev izaugs no zemes, un tu pārtiksi no augiem. 19 Vaiga sviedros tu gādāsi sev maizi, līdz tu atgriezīsies zemē, jo no tās tu esi ņemts.+ Tu esi putekļi, un putekļos tu atgriezīsies.”+

20 Tad Ādams nosauca savu sievu par Ievu*, jo viņai bija jākļūst par māti visiem dzīvajiem.+ 21 Dievs Jehova darināja Ādamam un viņa sievai drānas* no ādām un tos apģērba.+ 22 Un Dievs Jehova teica: ”Lūk, cilvēks ir kļuvis kā viens no mums, zinādams, kas labs un kas ļauns.+ Bet tagad — lai viņš neizstiepj roku un neņem augli arī no dzīvības koka,+ neēd to un nedzīvo mūžīgi!” 23 Un Dievs Jehova izraidīja viņu no Ēdenes dārza,+ lai viņš apstrādātu zemi, no kuras bija ņemts.+ 24 Tā viņš izdzina cilvēku ārā un austrumos no Ēdenes dārza novietoja ķerubus*+ un ugunīgu zobenu, kas nemitīgi griezās, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.