Tiesnešu

8 Efraimieši prasīja Gideonam: ”Kāpēc tu tā esi darījis? Kāpēc tu mūs nepasauci, kad gāji karot ar midiāniešiem?”+ Un tie viņam uzbruka ar asiem pārmetumiem.+ 2 Bet Gideons atbildēja: ”Ko gan es esmu paveicis salīdzinājumā ar jums? Vai vīnogu ražas atlikums, ko savācis Efraims,+ nav labāks par Abiezera+ ievākto ražu? 3 Dievs ir nodevis jūsu varā midiāniešu vadoņus Orēbu un Zeēbu.+ Ko gan es esmu spējis paveikt salīdzinājumā ar jums?” Gideonam tā runājot, viņu dusmas norima.

4 Pēc tam Gideons nonāca līdz Jordānai, un viņš to šķērsoja. Viņš un viņa trīssimt vīri bija noguruši, taču nemitējās vajāt savus ienaidniekus. 5 Tad viņš lūdza Sukotas vīriem: ”Iedodiet kādu klaipu maizes maniem ļaudīm, jo viņi ir noguruši! Es dzenos pakaļ midiāniešu ķēniņiem Zebaham un Calmunnam.” 6 Bet Sukotas vadoņi atteica: ”Vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tev rokā, ka mums taviem karavīriem būtu jādod maize?” 7 ”Ja jau tā, tad ziniet: kad Jehova nodos Zebahu un Calmunnu manās rokās, es jūs nopēršu ar tuksneša ērkšķiem un dzelkšņiem,”+ Gideons sacīja. 8 No turienes viņš devās augšup uz Penuēlu un lūdza Penuēlas vīriem to pašu, bet tie viņam atbildēja tāpat kā Sukotas vīri. 9 Tad viņš Penuēlas vīriem paziņoja: ”Kad es atgriezīšos ar uzvaru, es nopostīšu jūsu torni.”+

10 Zebahs un Calmunna kopā ar saviem karavīriem, kādiem piecpadsmit tūkstošiem vīru, bija nonākuši Karkorā. Tas bija viss, kas bija palicis pāri no austrumnieku karapulka,+ jo simt divdesmit tūkstoši ar zobenu bruņotu vīru bija krituši. 11 Gideons viņiem tuvojās pa telšu iemītnieku ceļu austrumos no Nobahas un Jogbohas+ un, pārsteidzis pretiniekus nesagatavotus, deva triecienu to nometnei. 12 Zebahs un Calmunna metās bēgt, bet Gideons vajāja šos abus midiāniešu ķēniņus un tos sagūstīja, un visus karavīrus nometnē pārņēma izbailes.

13 Gideons, Joāša dēls, atgriezās no kara pa ceļu, kas ved augšup uz Heresu. 14 Ceļā viņš notvēra un iztaujāja kādu jaunekli no Sukotas, un tas viņam uzrakstīja Sukotas vadoņu un vecāko, septiņdesmit septiņu vīru, vārdus. 15 Tad Gideons aizgāja pie Sukotas vīriem un sacīja: ”Te ir Zebahs un Calmunna, kuru dēļ jūs par mani ņirgājāties, teikdami: ”Vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tev rokā, ka mums taviem pārgurušajiem vīriem būtu jādod maize?””+ 16 Viņš sagrāba Sukotas vecākos un tos kārtīgi pārmācīja ar tuksneša ērkšķiem un dzelkšņiem.+ 17 Viņš arī nopostīja Penuēlas torni+ un nogalināja šīs pilsētas vīrus.

18 Gideons jautāja Zebaham un Calmunnam: ”Kādi bija tie vīri, ko jūs nogalinājāt Tāborā?” ”Tie bija līdzīgi tev, ikviens izskatījās kā ķēniņa dēls,” viņi atbildēja. 19 ”Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli!” izsaucās Gideons. ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, — ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvību, es jūs nenonāvētu.” 20 Viņš teica Jeteram, savam pirmdzimtajam: ”Nogalini viņus!” Bet Jeters neizvilka zobenu — viņam bija bail, jo viņš bija vēl jauns. 21 Zebahs un Calmunna sacīja: ”Nāc pats un dari mums galu, jo par vīru spriež pēc viņa spēka*!” Tad Gideons nogalināja Zebahu un Calmunnu+ un paņēma pusmēnestiņus, kas bija ap kaklu viņu kamieļiem.

22 Pēc tam izraēlieši lūdza Gideonam: ”Valdi pār mums, jo tu mūs esi izglābis no midiāniešiem!+ Un lai valda arī tavs dēls un dēladēls!” 23 Bet Gideons viņiem atbildēja: ”Es nevaldīšu pār jums, un arī mans dēls pār jums nevaldīs. Pār jums valda Jehova!”+ 24 Gideons piebilda: ”Tomēr man ir kāds lūgums: lai ikviens man iedod no sava guvuma pa deguna gredzenam!” (Sakautajiem ienaidniekiem bija zelta deguna gredzeni, jo tie bija ismaēlieši.)+ 25 ”Labprāt!” viņi atsaucās un, izklājuši apmetni, sameta uz tā deguna gredzenus — katrs pa vienam no sava guvuma. 26 Zelta deguna gredzeni, ko Gideons bija pieprasījis, svēra tūkstoš septiņsimt šekeļus*. Turklāt Gideonam atnesa pusmēnestiņus, piekariņus, Midiānas ķēniņu purpurkrāsas vilnas drēbes un rotājumus, kas bija ap kaklu kamieļiem.+

27 No šī zelta Gideons darināja efodu*+ un novietoja to savā pilsētā Ofrā.+ Visi izraēlieši to pielūdza*,+ un tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa saimei.+

28 Tā izraēlieši pakļāva midiāniešus,+ un tie viņiem vairs neuzbruka. Gideona laikā zemei bija atelpa četrdesmit gadus.+

29 Joāša dēls Jerubaals+ atgriezās mājās un palika tur.

30 Gideonam bija septiņdesmit dēlu, jo viņam bija daudz sievu. 31 Arī viņa blakussieva Šehemā dzemdēja viņam dēlu, un viņš to nosauca par Abimelehu.+ 32 Gideons, Joāša dēls, nomira sirmā vecumā un tika apglabāts sava tēva kapavietā abiezeriešu Ofrā.+

33 Kad Gideons bija miris, izraēlieši atsāka pielūgt Baalus*.+ Viņi padarīja par savu dievu Baal-Berītu.+ 34 Izraēlieši aizmirsa savu Dievu Jehovu,+ kas viņus bija izglābis no visiem apkārtējiem ienaidniekiem,+ 35 un neizturējās ar uzticīgu mīlestību pret Jerubaala, tas ir, Gideona, saimi, lai gan viņš Izraēlam bija darījis tik daudz laba.+