Jeremijas
30 Jehova teica Jeremijam: 2 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Raksti grāmatā visu, ko es tev saku! 3 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es sapulcināšu savu gūstā aizvesto tautu — Izraēla un Jūdas ļaudis.”+ Jehova paziņo: ”Es viņus atvedīšu atpakaļ uz zemi, ko biju devis viņu tēviem, un tā atkal piederēs viņiem.”””+
4 Tālāk minēts, ko Jehova teica Izraēla un Jūdas ļaudīm.
5 Jehova saka:
”Dzirdami baiļu kliedzieni.
Vienas vienīgas šausmas, miera nav!
6 Padomājiet: vai vīrietis var dzemdēt?
Kāpēc tad es redzu, ka spēcīgi vīri saķēruši vēderu
kā sieviete, kas dzemdē?+
Kāpēc visi nobālējuši?
7 Ak vai, tā ir briesmīga diena,+
tādas vēl nav bijis!
Tas ir Jēkaba moku laiks,
tomēr viņš tiks izglābts.”
8 ”Tajā dienā es salauzīšu jūgu, kas viņiem kaklā, un pārraušu saites,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova, ”svešzemnieki viņus vairs nepaverdzinās. 9 Viņi kalpos savam Dievam Jehovam un savam ķēniņam Dāvidam, ko es iecelšu pār viņiem.”+
10 ”Nebaidies, Jēkab, mans kalps,
nebīsties, Izraēl!”+ saka Jehova.
”Es tevi izglābšu, atvedīšu no tālienes,
un tavus pēcnācējus es atvedīšu no zemes, kur viņi dzīvo gūstā.+
Jēkabs atgriezīsies un dzīvos mierīgi, neviena netraucēts.
Viņiem ne no kā nebūs jābīstas.”+
11 ”Es esmu ar tevi,” saka Jehova, ”es tevi izglābšu!
Es tevi pārmācīšu tā, kā vajadzīgs,
jo nevaru tevi atstāt nesodītu.”+
13 Neviens tevi neaizstāvēs,
tavas čūlas nav iespējams izārstēt,
tevi nevar izdziedināt.
14 Tavi mīļākie tevi ir aizmirsuši,+
tie neilgojas pēc tevis.
Tavu daudzo pārkāpumu un grēku dēļ+
es tevi esmu sitis tā, kā sit ienaidnieki,+
sodījis tik smagi, kā soda cietsirdīgie.
15 Kāpēc tu vaimanā par saviem ievainojumiem?
Tavas sāpes nav remdējamas!
Es tev esmu licis to pieredzēt
tavu daudzo pārkāpumu un grēku dēļ.+
Apzags tos, kas apzaga tevi,
un tos, kas tevi aplaupīja, es nodošu sirotāju varā.”+
17 ”Tevi sauca par atstumto,
par nevienam nevajadzīgo Cionu,”+ saka Jehova,
”bet es tevi izdziedināšu un sadziedēšu tavas brūces.”+
18 Jehova saka:
”Es sapulcināšu gūstā aizvestos Jēkaba telšu iemītniekus+
un apžēlošos par viņu mājokļiem.
Pilsēta tiks atjaunota uz tā paša kalna, kur tā bija agrāk,+
un cietoksnis — savā vecajā vietā.
19 No turienes skanēs pateicības dziesmas un smiekli.+
Es vairošu ļaužu skaitu — viņi neies mazumā.+
20 Jēkaba dēliem klāsies tikpat labi kā senāk,
un viņi būs stipra tauta.+
Es atmaksāšu viņu apspiedējiem.+
21 Viņu valdnieks nāks no viņu tautas,
viņš celsies no viņu pašu vidus.
Es ļaušu, lai viņš man tuvojas, un viņš to darīs.”
”Jo kurš gan pats to uzdrīkstētos?” saka Jehova.
22 ”Jūs būsiet mana tauta,+ un es būšu jūsu Dievs.”+
23 Jehovas niknās dusmas plosīsies kā vētra,+
kā varens viesulis tās brāzīsies pār ļaundariem.
24 Jehovas karstās dusmas nerimsies,
kamēr viņš nebūs paveicis visu, ko nodomājis.+