2. Mozus

12 Ēģiptē Jehova teica Mozum un Āronam: 2 ”Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnesis gadā. Ar to jums sāksies gads.+ 3 Sakiet visai Izraēla tautai: ”Šī mēneša desmitajā dienā lai katrs izraugās savai dzimtai jēru,+ pa jēram uz saimi. 4 Bet, ja saime ir par mazu, lai apēstu jēru, ēdiet to kopā ar savu tuvāko kaimiņu. Aprēķinot, kā dalīt jēru, ņemiet vērā, cik būs cilvēku un cik katrs var apēst. 5 Tam jābūt gadu vecam tēviņam bez vainas.+ Jūs varat izvēlēties vai nu aunu, vai āzi. 6 Kopiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai,+ un tad mijkrēslī*+ lai ikviena saime Izraēla tautā nokauj savu jēru. 7 Apslakiet ar tā asinīm abas durvju stenderes un palodu tajā namā, kurā jūs to ēdīsiet.+

8 Ēdiet gaļu tajā pašā naktī,+ cepiet to uz uguns un ēdiet ar neraudzētu maizi+ un rūgtiem zaļumiem.+ 9 Neēdiet to jēlu vai vārītu, bet cepiet uz uguns ar visu galvu, kājām un iekšām. 10 Neatstājiet neko līdz rītam, bet, ja kaut kas ir atlicis, to sadedziniet!+ 11 Un ēdiet to šādi: apjozušies, ar sandalēm kājās un spieķi rokā. Ēdiet to steigā! Tā ir Jehovas Pasha*. 12 Šonakt es izstaigāšu Ēģipti un nonāvēšu tur visus pirmdzimtos gan cilvēkiem, gan lopiem,+ es izpildīšu spriedumu visiem Ēģiptes dieviem.+ Es esmu Jehova! 13 Asinis uz jūsu namiem būs par zīmi — kad es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un nelaime, ar kuru es sodīšu Ēģipti, jūs neskars.+

14 Tā lai jums ir piemiņas diena, šajā dienā sviniet svētkus Jehovam. Sviniet tos paaudžu paaudzēs, tas lai jums ir mūžīgs* likums! 15 Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize.+ Pirmajā dienā izmetiet no savām mājām ieraugu, jo ikviens, kas šajās septiņās dienās ēdīs kaut ko raudzētu, ir jāizskauž no Izraēla*. 16 Pirmajā un septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce. Šajās dienās nedrīkst darīt nekādus darbus,+ drīkst vienīgi pagatavot ēdienu, cik kuram nepieciešams.

17 Sviniet Neraudzētās maizes svētkus,+ jo šajā dienā es izvedīšu jūsu pulkus no Ēģiptes. Sviniet šo dienu paaudžu paaudzēs, tas lai jums ir mūžīgs likums! 18 No pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakara līdz divdesmit pirmās dienas vakaram ēdiet neraudzētu maizi.+ 19 Septiņas dienas lai jūsu mājās nav atrodams ieraugs, jo ikviens, kas ēdīs kaut ko raudzētu, vienalga, vai ienācējs vai dzimis izraēlietis,+ ir jāizskauž no Izraēla tautas.+ 20 Jūs nedrīkstat ēst neko raudzētu. Lai kur jūs dzīvotu, ēdiet neraudzētu maizi.””

21 Tad Mozus sasauca visus izraēliešu vecākos+ un tiem teica: ”Izraugieties savām dzimtām jērus un nokaujiet Pashas upuri! 22 Pēc tam iemērciet asiņu bļodā izopa* saišķi un apslakiet ar asinīm durvju palodu un abas stenderes, un līdz rītam neviens lai neiet ārā no mājām. 23 Kad Jehova dosies sodīt ēģiptiešus un ieraudzīs asinis uz durvju palodas un stenderēm, Jehova paies šīm durvīm garām un neļaus nelaimei ienākt jūsu namos un kādu nonāvēt.+

24 Tas ir mūžīgs likums, kas jāievēro jums un jūsu bērniem.+ 25 Sviniet šos svētkus, kad būsiet nonākuši zemē, ko Jehova jums dos, kā viņš ir apsolījis.+ 26 Un, kad jūsu bērni jums vaicās: ”Kāpēc jūs to darāt?”,+ 27 atbildiet: ”Tas ir Pashas upuris Jehovam, kas Ēģiptē pagāja garām izraēliešu namiem. Viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu saimes pasaudzēja.””

Tad ļaudis metās ceļos un klanījās. 28 Un izraēlieši gāja un darīja, kā Jehova Mozum un Āronam bija pavēlējis.+ Tieši tā viņi darīja.

29 Pusnaktī Jehova nonāvēja Ēģiptē visus pirmdzimtos+ — no faraona, paša valdnieka, pirmdzimtā līdz cietumā ieslodzīta gūstekņa pirmdzimtajam, arī visus lopu pirmdzimtos.+ 30 Un faraons, kā arī visi viņa kalpi un pārējie ēģiptieši cēlās tajā naktī, un Ēģiptē atskanēja lielas vaimanas, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.+ 31 Tajā pašā naktī viņš atsauca Mozu un Āronu+ un teica: ”Dodieties prom no manas tautas — gan jūs, gan pārējie izraēlieši! Ejiet un kalpojiet Jehovam, kā jūs gribējāt!+ 32 Ņemiet arī savus sīklopus un liellopus, kā gribējāt, un ejiet!+ Bet svētījiet mani!”

33 Ēģiptieši steidzināja izraēliešus ātrāk doties projām,+ sacīdami: ”Citādi mēs visi mirsim!”+ 34 Tā nu ļaudis ietina drēbēs savas abras ar maizes mīklu, kas vēl nebija ieraudzēta, un nesa tās uz pleciem. 35 Izraēlieši darīja, kā Mozus bija licis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas, kā arī drēbes.+ 36 Jehova noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi pret viņiem, un tie deva izraēliešiem visu, ko viņi prasīja. Tā viņi atņēma ēģiptiešiem bagātības.+

37 Tad izraēlieši devās ceļā no Ramzesas+ uz Sukotu,+ ap sešsimt tūkstošiem vīru*, neskaitot bērnus.+ 38 Kopā ar viņiem gāja daudz sveštautiešu,+ un viņi veda līdzi arī sīklopus un liellopus, ļoti lielu ganāmpulku. 39 No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, ļaudis cepa neraudzētas maizes plāceņus. Tā bija neraudzēta, jo viņi bija aizdzīti no Ēģiptes tādā steigā, ka nebija paspējuši sagatavot sev pārtiku.+

40 Izraēlieši, kas dzīvoja Ēģiptē,+ bija nodzīvojuši svešatnē četrsimt trīsdesmit gadus*.+ 41 Tieši tajā dienā, kad pagāja četrsimt trīsdesmit gadi, visi Jehovas pulki izgāja no Ēģiptes. 42 Šī nakts, kad Jehova viņus izveda no Ēģiptes, visiem izraēliešiem ir jāsvin par godu Jehovam paaudžu paaudzēs.+

43 Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Šāds ir likums par Pashu: neviens svešzemnieks nedrīkst ēst Pashas upuri.+ 44 Ikviens vergs, kas pirkts par naudu, ir jāapgraiza+ — tad viņš drīkst to ēst. 45 Turpretī ienācējs un algādzis to nedrīkst ēst. 46 Ēdiet Pashas upuri vienā namā. Neko no gaļas nenesiet ārā no mājas un nevienu kaulu nelauziet.+ 47 Šie svētki ir jāsvin visai Izraēla tautai. 48 Ja kāds ienācējs, kas apmeties jūsu vidū, vēlas svinēt Pashu par godu Jehovam, visiem viņa saimes vīriešiem ir jātiek apgraizītiem. Pēc tam viņš drīkst to svinēt, jo tad viņš būs kā dzimis izraēlietis. Bet neviens, kas nav apgraizīts, nedrīkst ēst Pashas upuri.+ 49 Viens likums lai ir visiem — kā dzimušiem izraēliešiem, tā ienācējiem, kas apmetušies jūsu vidū.”+

50 Visi izraēlieši darīja, kā Jehova Mozum un Āronam bija pavēlējis. Tieši tā viņi darīja. 51 Tajā pašā dienā Jehova izveda izraēliešu pulkus no Ēģiptes.