VĒSTULE ROMIEŠIEM

1 Jums raksta Pāvils, Kristus Jēzus kalps, aicināts par apustuli, izraudzīts sludināt Dieva labo vēsti,+ 2 ko Dievs jau iepriekš ar savu praviešu starpniecību ir apsolījis svētajos Rakstos. 3 Tā ir vēsts par viņa Dēlu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida pēcnācējiem,+ 4 bet svētā gara spēkā tika atzīts par Dieva Dēlu,+ kad tika piecelts no mirušajiem,+ — vēsts par Jēzu Kristu, mūsu Kungu. 5 Caur viņu es esmu saņēmis* augstsirdīgu labestību* un apustuļa pienākumus,+ lai visas tautas+ būtu paklausīgas ticībā un slavētu viņa vārdu. 6 Arī jūs esat aicināti no tautām, lai piederētu Jēzum Kristum. 7 Es rakstu visiem Dieva mīļotajiem Romā — tiem, kas aicināti par svētajiem.

Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru!

8 Pirmām kārtām es caur Jēzu Kristu pateicos savam Dievam par jums visiem, jo par jūsu ticību runā visā pasaulē. 9 Dievs, kam es kalpoju* no visas sirds*, sludinādams labo vēsti par viņa Dēlu, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu savās lūgšanās+ 10 un lūdzu, lai man, ja vien iespējams, beidzot izdotos ierasties pie jums, ja tāda būs Dieva griba. 11 Es ilgojos jūs redzēt, lai jums sniegtu kādu garīgu dāvanu jums par stiprinājumu 12 vai, pareizāk sakot, lai mēs gūtu savstarpēju uzmundrinājumu+ cits cita ticībā — es jūsējā, jūs manējā.

13 Brāļi, es gribu, lai jūs zinātu, ka jau daudz reižu biju nodomājis pie jums ierasties, lai mana sludināšana nestu augļus arī starp jums, tāpat kā starp pārējām tautām, bet līdz šim tiku aizkavēts. 14 Es esmu parādā kā grieķiem, tā svešzemniekiem*, kā gudriem, tā nesaprātīgiem, 15 tāpēc esmu apņēmības pilns stāstīt labo vēsti arī jums Romā.+ 16 Es nekaunos no labās vēsts+ — šī vēsts ir Dieva spēks, kas nes glābšanu visiem, kuri tic:+ vispirms jūdiem+ un tad grieķiem,+ 17 jo ar tās starpniecību Dieva taisnīgums atklājas tiem, kas tic, un tā tiek stiprināta viņu ticība,+ kā ir rakstīts: ”Bet taisnais dzīvos ticības dēļ.”+

18 Bet pār visu bezdievību un netaisnību, kurā vainojami cilvēki, kas nekrietni traucē citiem uzzināt patiesību,+ no debesīm nāk* Dieva dusmas,+ 19 tāpēc ka viss, ko par Dievu var uzzināt, viņiem nav apslēpts, jo pats Dievs to viņiem ir atklājis.+ 20 Dieva neredzamās īpašības, gan viņa mūžīgais spēks,+ gan dievišķība,+ ir skaidri saskatāmas jau kopš pasaules radīšanas, jo tās ir redzamas visā, ko viņš ir radījis,+ tāpēc šiem cilvēkiem nav attaisnojuma. 21 Pazīdami Dievu, tie viņu nav cildinājuši kā Dievu, nedz viņam pateikušies. Viņu spriedumi ir kļuvuši tukši, un viņu nesaprātīgā sirds ir iegrimusi tumsā.+ 22 Viņi apgalvo, ka ir gudri, bet ir kļuvuši par nejēgām 23 un neiznīcīgā Dieva spožumu ir apmainījuši pret iznīcīgiem cilvēkiem, putniem, četrkājainiem dzīvniekiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.+

24 Tāpēc Dievs ir ļāvis, lai viņi seko savas sirds netīrajām iegribām un ar apkaunojošu rīcību aptraipa paši savu miesu. 25 Viņi ir apmainījuši Dieva patiesību pret meliem, dievinādami un pielūgdami radību, nevis Radītāju — viņam lai slava mūžīgi! Āmen. 26 Tāpēc Dievs viņus ir nodevis kaunpilnai baudkārei:+ sievietes dabisku dzimumattiecību vietā nododas pretdabiskām,+ 27 un arī vīrieši ir atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm un ir iedegušies iekārē cits pret citu, tā ka vīrieši ar vīriešiem+ dara to, kas ir neķītrs, bet viņi pilnībā saņems sodu, ko ir pelnījuši par savu grēku.+

28 Tā kā viņi nav uzskatījuši par vajadzīgu iepazīt* Dievu, Dievs viņus ir nodevis aplamas domāšanas varā un viņi dara to, kas neklājas.+ 29 Viņi ir caurcaurēm netaisni,+ neģēlīgi, alkatīgi,+ ļauni, skaudīgi,+ slepkavīgi,+ ķildīgi, viltīgi+ un ļaunprātīgi.+ Viņi ir tenkotāji, 30 aprunātāji,+ Dieva nīdēji, nekaunīgi, augstprātīgi, plātīgi, izdomas bagāti ļaundarībās, nepaklausīgi vecākiem,+ 31 bez sapratnes,+ neuzticami*, bezsirdīgi*, nežēlīgi. 32 Lai gan viņi labi zina, ka pēc Dieva taisnīgā likuma tie, kas tā rīkojas, ir pelnījuši nāvi,+ viņi ne vien paši turpina to darīt, bet arī atbalsta citus, kas dara tāpat.

2 Bet, ja tu tiesā citus, tev nav attaisnojuma, lai kas tu būtu.+ Tiesādams citus, tu nosodi pats sevi, jo tu otru tiesā, bet pats dari to pašu, ko viņš.+ 2 Taču mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva spriedums un tas ir taisnīgs*.

3 Vai tiešām tu iedomājies, ka, tiesādams citus, bet pats rīkodamies tāpat kā viņi, varēsi izvairīties no Dieva soda? 4 Vai arī tu nicini Dieva neizmērojamo laipnību,+ lēnprātību*+ un pacietību?+ Vai nesaproti, ka viņš savā laipnībā tevi mudina uz grēku nožēlu*?+ 5 Ar savu stūrgalvību un nevēlēšanos nožēlot grēkus tu krāj pret sevi Dieva dusmas. Viņš tās izlies pār tevi savā dusmu dienā, kad atklāsies viņa taisnīgais spriedums.+ 6 Tad Dievs ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:+ 7 tiem, kas neatlaidīgi dara labu, tiekdamies pēc slavas, goda un neiznīcības,+ viņš dāvās mūžīgu dzīvi, 8 turpretī tos, kas ir ķildīgi un neklausa patiesībai, bet rīkojas netaisnīgi*, gaida Dieva dusmas un niknums.+ 9 Bēdas un ciešanas piemeklēs katru, kurš dara ļaunu, vispirms jūdus un tad grieķus, 10 bet ikviens, kas dara labu, iemantos slavu, godu un mieru — vispirms jūdi+ un tad grieķi.+ 11 Jo Dieva acīs cilvēka stāvoklim nav nozīmes*.+

12 Visi, kas ir grēkojuši, nepazīdami bauslību, bez bauslības arī ies bojā,+ bet visus, kas ir grēkojuši, būdami pakļauti bauslībai, tiesās pēc bauslības.+ 13 Jo Dievs atzīst par taisniem ne jau tos, kas tikai klausās bauslību, bet gan tos, kas bauslību pilda.+ 14 Ja cittautieši, kas nepazīst bauslību,+ rīkodamies saskaņā ar savu dabu, dara to, ko bauslība prasa, tad viņi apliecina, ka viņos pašos ir likums, pēc kura viņi vadās, lai gan viņi nav pakļauti bauslībai. 15 Viņi parāda, ka bauslības būtība ir ierakstīta viņu sirdī. To apliecina arī viņu sirdsapziņa, un viņu pašu domas viņus vai nu apsūdz, vai attaisno. 16 Saskaņā ar labo vēsti, ko es sludinu, tā tas viss notiks dienā, kad Dievs ar Kristus Jēzus starpniecību spriedīs tiesu par to, ko cilvēki tur slepenībā.+

17 Tu sevi sauc par jūdu+ un paļaujies uz bauslību, tu lepojies ar savu Dievu, 18 zini viņa gribu un saproti, kam ir patiesa vērtība, jo tev ir mācīta bauslība.+ 19 Tu esi pārliecināts, ka esi ceļvedis aklajiem, gaisma tiem, kas ir tumsā, 20 nesaprātīgo audzinātājs, skolotājs bērniem un ka bauslībā tev ir doti zināšanu un patiesības pamati. 21 Tad kāpēc tu, mācīdams citus, nemāci pats sevi?+ Sludinādams: ”Nezodz!”,+ tu pats zodz? 22 Sakot: ”Nepārkāp laulību!”,+ pats pārkāp laulību? Pauzdams riebumu pret elkiem, pats aplaupi tempļus? 23 Ja tu lepojies ar bauslību, kāpēc pats to pārkāp un sagādā negodu Dievam? 24 Kā ir rakstīts: ”Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots tautu starpā.”+

25 No apgraizīšanas+ ir labums tikai tad, ja tu ievēro bauslību.+ Bet, ja tu pārkāp bauslību, tavai apgraizīšanai nav nozīmes. 26 Savukārt, ja neapgraizītais+ pilda bauslības taisnīgās prasības, vai tad Dievs neuzskatīs, ka tas, kaut arī neapgraizīts, ir pielīdzināms apgraizītajam?+ 27 Tāpēc neapgraizītais, pildīdams bauslību, tiesās tevi, jo tu pārkāp bauslību, lai gan tev ir doti tās likumi un tu esi apgraizīts. 28 Ne jau tas ir jūds, kas tāds ir ārēji,+ un ne jau tā ir apgraizīšana, kas ir ārēja, miesā.+ 29 Īsts jūds ir tas, kurš tāds ir iekšēji+ un kuram apgraizīšana ir sirdī,+ veikta nevis pēc rakstītiem likumiem, bet ar Dieva garu.+ Tāds saņem uzslavu nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.+

3 Kāda tad nu ir jūdu priekšrocība, un kāds labums ir no apgraizīšanas? 2 Priekšrocības visādā ziņā ir lielas. Pirmkārt jau, viņiem tika uzticēti Dieva svētie vārdi.+ 3 Bet, ja daži no viņiem nav ticējuši, vai tad viņu ticības trūkums nozīmē, ka Dievam vairs nevar uzticēties? 4 Nekādā gadījumā! Pat ja visi cilvēki būtu meļi,+ Dievs vienmēr būs patiess*,+ kā ir rakstīts: ”Tavi vārdi apstiprinās, ka tev ir taisnība, un tu uzvarēsi, kad tevi apsūdzēs.”+ 5 Bet, ja mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnīgumu, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisns, mūs sodīdams? (Es saku to, ko daži cilvēki domā.) 6 Nekādā ziņā! Ja Dievs būtu netaisns, kā gan viņš varētu tiesāt pasauli?+

7 Bet, ja manu melu dēļ Dieva patiesība izceļas vēl vairāk un tas sagādā viņam godu, kāpēc mani vēl tiesā kā grēcinieku? 8 Un kāpēc tad neteikt: ”Darīsim ļaunu, lai nāk labais”? Daži melīgi piedēvē mums šādus vārdus, bet šos cilvēkus gaida taisnīgs sods.+

9 Kā tad ir? Vai mēs, jūdi, esam labākā stāvoklī? It nemaz! Mēs jau minējām, ka visi — gan jūdi, gan grieķi — ir grēka varā,+ 10 kā ir rakstīts: ”Nav neviena taisna, itin neviena,+ 11 nav neviena, kas būtu saprātīgs, neviena, kas meklētu Dievu. 12 Visi ir novērsušies, visi ir kļuvuši nekam nederīgi. Nav neviena, kas darītu labu, neviena paša.”+ 13 ”Viņu rīkle ir kā vaļējs kaps, viņu mēle runā melus.”+ ”Čūsku inde ir viņiem uz lūpām.”+ 14 ”Mute tiem pilna lāstu un rūgtuma.”+ 15 ”Viņu kājas ir ašas, lai izlietu asinis.”+ 16 ”Savā ceļā viņi sēj postu un ciešanas, 17 un miera ceļu viņi nepazīst.”+ 18 ”Viņos nav bijības pret Dievu.”+

19 Mēs zinām, ka viss, kas teikts bauslībā, ir sacīts tiem, kas pakļauti bauslībai, lai nevienam nebūtu, ar ko aizbildināties, un kļūtu redzams, ka visa pasaule ir vainīga Dieva priekšā un ir pelnījusi sodu.+ 20 Tātad bauslības ievērošana nevienu nepadara taisnu viņa acīs,+ bet bauslība mums ļauj pilnībā izprast, kas ir grēks.+

21 Bet tagad ir kļuvis skaidrs, ka ir iespējams būt taisnam Dieva acīs neatkarīgi no bauslības,+ kā apliecina pati bauslība un praviešu raksti.+ 22 Jā, Dievs atzīst par taisniem visus, kam ir ticība — ticība Jēzum Kristum. Jo nav nekādas starpības, kas kurš ir:+ 23 visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas*.+ 24 Bet Dievs savā labestībā*+ viņus atzīst par taisniem. Tā ir dāvana,+ ko var saņemt, pateicoties Kristus Jēzus samaksātajam izpirkumam, kas atbrīvo no grēka.+ 25 Dievs viņu ir devis par upuri, kas ļauj panākt izlīgumu*,+ pamatojoties uz ticību Kristus izlietajām asinīm.+ Tā Dievs ir apliecinājis, ka viņš rīkojās taisnīgi, kad, būdams pacietīgs, piedeva pagātnē izdarītos grēkus, 26 un ka viņš rīkojas taisnīgi+ arī tagad, atzīdams par taisnu to, kas tic Jēzum.+

27 Vai tad mums ir, ar ko lielīties? Nē, tam nav nekāda pamata. Kāds likums to nosaka? Vai likums, kas ņem vērā darbus?+ Nē — likums, kas ņem vērā ticību. 28 Mēs uzskatām, ka cilvēku atzīst par taisnu ticības dēļ neatkarīgi no bauslības darbiem.+ 29 Vai Dievs ir tikai jūdu Dievs?+ Vai ne arī cittautiešu?+ Protams, arī cittautiešu.+ 30 Tā kā Dievs ir viens,+ viņš gan apgraizītos,+ gan neapgraizītos atzīs par taisniem,+ balstoties uz viņu ticību. 31 Vai tādā gadījumā mēs ar savu ticību atceļam bauslību? Nē, nepavisam! Tieši pretēji — mēs bauslību apstiprinām.+

4 Ko tad lai sakām par Ābrahāmu, mūsu pirmtēvu, no kura esam cēlušies*? Ko viņš ir panācis? 2 Ja Ābrahāms būtu atzīts par taisnu savu darbu dēļ, tad viņam būtu pamats lepoties, bet ne Dieva priekšā. 3 Jo kas ir teikts Rakstos? ”Ābrahāms ticēja Jehovam*, tāpēc viņu atzina par taisnu.”+ 4 Strādniekam algu maksā nevis aiz augstsirdības, bet tāpēc, ka tā viņam pienākas. 5 Turpretī, ja kāds nepaļaujas uz saviem darbiem, bet tic tam, kurš grēcinieku var atzīt par taisnu, viņš tiek uzskatīts par taisnu savas ticības dēļ.+ 6 Arī Dāvids sauc par laimīgu tādu cilvēku, ko Dievs atzīst par taisnu neatkarīgi no darbiem: 7 ”Laimīgi tie, kuru pārkāpumi* ir piedoti un kuru grēki ir apklāti, 8 laimīgs tas, kura grēkus Jehova nepieminēs.”+

9 Kas var iegūt šādu laimi — tikai apgraizītie vai arī neapgraizītie?+ Mēs taču sakām: ”Ticības dēļ Ābrahāmu atzina par taisnu.”+ 10 Bet kad viņu par tādu atzina? Kad viņš jau bija apgraizīts? Nē, tas notika, kad viņš vēl bija neapgraizīts. 11 Ābrahāms saņēma zīmi,+ proti, apgraizīšanu, par apstiprinājumu* tam, ka viņš tiek uzskatīts par taisnu ticības dēļ, kāda viņam bija jau pirms apgraizīšanas. Tā viņš kļuva par tēvu visiem, kas tic,+ būdami neapgraizīti, un savas ticības dēļ tiek atzīti par taisniem, 12 un arī par tēvu apgraizītiem pēcnācējiem — tiem, kas ne tikai turas pie apgraizīšanas, bet arī staigā tās ticības pēdās, kāda mūsu tēvam Ābrahāmam+ bija jau pirms apgraizīšanas.

13 Solījumu, ka viņš iemantos pasauli, Ābrahāms un viņa pēcnācēji saņēma,+ balstoties ne jau uz bauslību, bet gan uz taisnību, kuras pamatā ir ticība.+ 14 Ja mantinieki būtu tie, kas turas pie bauslības, ticībai nebūtu jēgas un solījums būtu tukšs. 15 Bauslība taču pakļauj Dieva dusmām,+ bet, kur nav likuma, nav arī pārkāpuma.+

16 Tātad solījums ir dots ticības dēļ, aiz augstsirdīgas labestības,+ tāpēc tā piepildījums ir nodrošināts visiem Ābrahāma pēcnācējiem+ — ne tikai tiem, kas turas pie bauslības, bet arī tiem, kam ir tāda ticība kā Ābrahāmam. Viņš ir mūsu visu tēvs,+ 17 kā ir rakstīts: ”Es tevi esmu iecēlis par tēvu daudzām tautām.”+ Ābrahāms ticēja Dievam, kas atdzīvina mirušos un runā par to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu*. 18 Kaut arī likās, ka cerības nav, tomēr Ābrahāms cerēja un ticēja, ka kļūs par daudzu tautu tēvu, kā bija teikts: ”Tikpat tev būs pēcnācēju.”+ 19 Un viņa ticība neatslāba, lai gan viņš apzinājās, ka viņa miesa gandrīz jau ir mirusi — kā nekā viņam bija ap simt gadu+ — un ka arī Sāra ir par vecu, lai dzemdētu bērnus.+ 20 Ābrahāms ticēja Dieva solījumam un nešaubījās. Ticībā viņš guva spēku un deva godu Dievam, 21 jo bija pilnīgi pārliecināts, ka Dievs spēj paveikt to, ko ir apsolījis,+ 22 tāpēc ”viņu atzina par taisnu”.+

23 Taču vārdi ”viņu atzina” nav rakstīti tikai Ābrahāma dēļ,+ 24 bet arī mūsu dēļ, kas vēl tiksim atzīti par taisniem, jo mēs ticam tam, kurš piecēla no mirušajiem mūsu Kungu Jēzu.+ 25 Viņš tika nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ+ un celts augšā, lai mēs tiktu atzīti par taisniem.+

5 Tāpēc tagad, kad ticības dēļ esam atzīti par taisniem,+ saglabāsim mieru* ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.+ 2 Ticība Kristum mums ir pavērusi iespēju saņemt Dieva augstsirdīgo labestību, un mēs to esam saņēmuši*.+ Tad nu līksmosim* par cerību, ka Dievs mūs paaugstinās! 3 Un ne tikai par to — līksmosim* ciešanās,+ jo mēs zinām, ka ciešanas rada izturību,+ 4 izturība ļauj iegūt Dieva atzinību,+ savukārt Dieva atzinība dod cerību,+ 5 bet cerība neliek vilties*,+ jo ar svēto garu, kas mums ir dots, mūsu sirdīs ir izlieta Dieva mīlestība.+

6 Noteiktajā laikā Kristus ir miris par mums, grēciniekiem, kamēr mēs vēl bijām vāji.+ 7 Diez vai kāds gribēs mirt par taisno — drīzāk kāds būs gatavs mirt par labu cilvēku. 8 Bet Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.+ 9 Tāpēc tagad, kad ar viņa asinīm esam atzīti par taisniem,+ mēs vēl jo vairāk esam pārliecināti, ka ar viņa starpniecību tiksim paglābti no Dieva dusmām.+ 10 Ja jau viņa Dēla nāve mums ļāva gūt izlīgumu ar Dievu, kad bijām viņa ienaidnieki,+ tad vēl jo vairāk tagad, kad izlīgums ir panākts, mēs varam būt droši, ka tiksim izglābti, pateicoties viņa Dēla dzīvībai. 11 Un tas vēl nav viss: mēs līksmojam par attiecībām ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, ar kura starpniecību tagad esam saņēmuši izlīgumu ar Dievu.+

12 Tātad, kā viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve,+ tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem, jo visi ir kļuvuši grēcīgi.+ 13 Grēks taču bija pasaulē jau pirms bauslības, bet par grēku nevienu neapsūdz, ja nav likuma.+ 14 Tomēr nāve ir valdījusi no Ādama līdz Mozum arī pār tiem, kuru grēks nebija tāds pats kā Ādama pārkāpums, — bet Ādams attēlo to, kuram bija jānāk.+

15 Taču ar Dieva dāvanu nav tāpat, kā bija ar pārkāpumu. Ja viena cilvēka pārkāpuma dēļ daudzi ir nomiruši, tad Dieva labestība* un viņa dāvana, pateicoties viena cilvēka,+ Jēzus Kristus, labestībai, vēl jo vairāk bagātīgi tiek dāvāta daudziem.+ 16 Ar dāvanu arī nav tāpat kā ar viena cilvēka grēka sekām:+ sods, kas tika piespriests par vienu pārkāpumu, bija visu atzīšana par vainīgiem,+ bet dāvana, kas tika dota pēc daudziem pārkāpumiem, bija daudzu atzīšana par taisniem.+ 17 Ja viena cilvēka pārkāpuma dēļ caur viņu ir valdījusi nāve,+ vēl jo vairāk tie, kam bagātīgi tiek parādīta labestība un dāvāts gods tikt atzītiem par taisniem,+ dzīvos un valdīs+ caur vienu cilvēku — Jēzu Kristu.+

18 Tātad, kā viena pārkāpuma dēļ visdažādākie cilvēki ir atzīti par vainīgiem,+ tāpat ar vienu taisnības darbu visdažādākie cilvēki+ tiek atzīti par taisniem un var iegūt dzīvību.+ 19 Jo, kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi ir kļuvuši par grēciniekiem,+ tā arī viena cilvēka paklausības dēļ daudzi kļūs taisni.+ 20 Bauslība parādījās, lai cilvēki apzinātos savus daudzos pārkāpumus,*+ bet, kur vairojās grēki, vēl bagātīgāk izpaudās labestība. 21 Kādēļ? Lai tāpat, kā grēks valdīja kopā ar nāvi,+ valdītu labestība, dodot cilvēkiem iespēju tikt atzītiem par taisniem un ļaujot iegūt mūžīgu dzīvi ar Jēzus Kristus, mūsu Kunga, starpniecību.+

6 Ko nu lai sakām? Turpināsim grēkot, lai vēl jo vairāk izpaustos Dieva labestība*? 2 Nekādā ziņā! Kā gan mēs, kas esam atbrīvoti no grēka varas*,+ varētu grēkot arī turpmāk?+ 3 Vai tad jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Kristū Jēzū*,+ esam kristīti viņa nāvē*?+ 4 Kristījoties viņa nāvē, mēs esam apglabāti līdz ar viņu,+ lai, tāpat kā Kristus ar Tēva diženo spēku ir celts augšā no mirušajiem, arī mēs dzīvotu jaunu dzīvi.+ 5 Ja esam kļuvuši vienoti ar viņu tajā, ka mirstam tāpat kā viņš,+ mēs katrā ziņā būsim vienoti ar viņu arī tajā, ka tiksim celti augšā tāpat kā viņš.+ 6 Mēs taču zinām, ka mūsu vecā personība* kopā ar viņu tika piesista pie staba,+ lai grēcīgajai miesai vairs nebūtu varas pār mums+ un mēs vairs nebūtu grēka vergi.+ 7 Jo tas, kas nomiris, ir atbrīvots* no grēka.

8 Turklāt, ja esam nomiruši kopā ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim kopā ar viņu. 9 Mēs zinām, ka Kristus, kas ir piecelts no mirušajiem,+ vairs nemirst+ — nāvei vairs nav varas pār viņu. 10 Mirdams viņš reizi par visām reizēm nomira, lai darītu galu grēkam,+ bet dzīvodams viņš dzīvo Dievam. 11 Tāpat arī jūs uzskatiet, ka esat miruši grēkam un dzīvojat Dievam, pateicoties Kristum Jēzum.+

12 Tad nu lai jūsu mirstīgajā miesā vairs nevalda grēks,+ kas liek klausīt tās iegribām! 13 Nenododiet savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi Dievam, apzinoties, ka jūs bijāt miruši, bet tagad esat kļuvuši dzīvi, un arī savus locekļus nododiet par taisnības ieročiem Dievam.+ 14 Grēks lai nav jūsu kungs, jo jūs neesat pakļauti bauslībai,+ bet pār jums valda Dieva labestība.+

15 Kas no tā izriet? Vai grēkosim, tāpēc ka neesam pakļauti bauslībai, bet Dieva labestībai?+ Nekādā ziņā! 16 Vai nezināt, ka tad, ja jūs kādam sevi nododat verdzībā un viņam paklausāt, jūs esat vergi tam, kam paklausāt:+ vai nu grēkam,+ kas ved nāvē,+ vai paklausībai, kas ved uz taisnību? 17 Bet es pateicos Dievam, ka jūs, kas reiz bijāt grēka vergi, esat kļuvuši no sirds paklausīgi tai mācībai*, kas jums dota. 18 Atbrīvoti no grēka,+ jūs esat kļuvuši par taisnības vergiem.+ 19 Es runāju cilvēkiem saprotamā valodā jūsu vājās, grēcīgās dabas dēļ: kā jūs agrāk nodevāt savus locekļus par netīrības un nekrietnības* vergiem, lai darītu ļaunu, tāpat tagad nododiet savus locekļus par taisnības vergiem, lai rīkotos svēti.+ 20 Jo, kad bijāt grēka vergi, taisnība nebija jūsu kungs.

21 Kādus tad augļus jūs tolaik nesāt? Jūs darījāt darbus, par kuriem jums tagad ir kauns un kuri ved nāvē.+ 22 Turpretī tagad, kad esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši par Dieva vergiem, augļi, ko jūs nesat, ir svēti darbi,+ kas ved uz mūžīgu dzīvi.+ 23 Jo alga par grēku ir nāve,+ bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīve+ Kristū Jēzū, mūsu Kungā.+

7 Tagad es runāju ar jums, brāļi, kas pazīstat bauslību: vai nezināt, ka bauslībai ir vara pār cilvēku, kamēr tas ir dzīvs? 2 Piemēram, precēta sieviete pēc likuma ir saistīta ar vīru, kamēr tas ir dzīvs, bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no vīra likuma*.+ 3 Tātad, ja viņa kļūtu par cita vīrieša sievu, kamēr viņas vīrs ir dzīvs, viņa būtu laulības pārkāpēja,+ bet, ja vīrs ir miris, sieva ir brīva no viņa likuma un, kļūdama par cita vīrieša sievu, nepārkāpj laulību.+

4 Tā arī jūs, mani brāļi, pateicoties Kristus upurim*, esat nomiruši bauslībai, lai piederētu viņam+ — tam, kurš ir piecelts no mirušajiem,+ — un lai līdz ar to mēs darītu darbus*, kas nes godu Dievam.+ 5 Kad mēs dzīvojām, klausīdami savai grēcīgajai dabai, mūsos* darbojās grēcīgas kaislības, kuras bauslība mums lika apzināties, tāpēc mēs darījām darbus, kas ved nāvē.+ 6 Bet tagad mēs esam atbrīvoti no bauslības+ un miruši tās likumiem, kas mūs ierobežoja, lai mēs būtu vergi jaunā veidā, pakļaujoties garam,+ nevis vecajā veidā, sekojot rakstītiem likumiem.+

7 Vai mēs sakām, ka bauslība ir nepareiza*? Nekādā ziņā! Ja nebūtu bauslības, es nemaz nezinātu, kas ir grēks.+ Piemēram, es nezinātu, ko nozīmē iekārot, ja bauslībā nebūtu teikts: ”Neiekāro svešu!”+ 8 Taču grēks, izmantodams šo bausli, manī modināja visdažādākās iekāres, bet bez bauslības grēks bija nedzīvs.+ 9 Kamēr vēl nebija bauslības, es biju dzīvs, taču, parādoties bauslim, grēks atdzīvojās, turpretī es nomiru.+ 10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja dot dzīvību,+ nes nāvi, 11 jo grēks, izmantodams bausli, mani pievīla un nonāvēja. 12 Tātad pati bauslība ir svēta, un bauslis ir svēts, taisnīgs un labs.+

13 Vai tad iznāk, ka labais man atnesa nāvi? Nekādā gadījumā! To izdarīja grēks, kas, izmantodams labo, mani ieveda nāvē,+ lai kļūtu redzama grēka daba. Tā bauslis atklāja, cik postošs ir grēks.+ 14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots verdzībā grēkam.+ 15 Es pats nesaprotu, ko daru: ko gribu, to es nedaru, bet, ko ienīstu, to es daru. 16 Taču, ja es daru to, ko negribu, es atzīstu, ka bauslība ir laba, 17 bet tad jau darītājs vairs neesmu es — tas ir manī mītošais grēks.+ 18 Es zinu, ka manī, tas ir, manā grēcīgajā miesā, nemājo nekas labs, jo vēlēšanās darīt labu man ir, bet spēt es to nespēju.+ 19 Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, es daru. 20 Bet, ja es daru to, ko negribu, darītājs vairs neesmu es — tas ir grēks, kas manī mājo.

21 Es redzu, ka esmu pakļauts šādam likumam: kad gribu rīkoties pareizi, izpaužas manī esošais ļaunums.+ 22 Savā dziļākajā būtībā es mīlu* Dieva likumus,+ 23 bet es jūtu, ka manā miesā* darbojas cits likums, kas karo ar mana prāta likumu,+ un šis grēka likums, kas ir manā miesā, padara mani par savu gūstekni.+ 24 Ak, es, nelaimīgais! Kas mani izglābs no šīs miesas, kura mani ved nāvē? 25 Es pateicos Dievam, kas mani glābj caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu — grēka likumam.+

8 Tāpēc tie, kas ir vienoti ar Kristu Jēzu, netiek notiesāti. 2 Jo gara likums — tā gara, kurš dod dzīvību tiem, kas ir vienoti ar Kristu Jēzu, — jūs ir atbrīvojis+ no grēka un nāves likuma. 3 Ko bauslība nespēja,+ cilvēku grēcīguma dēļ būdama nevarīga,+ to izdarīja Dievs, sūtīdams savu Dēlu,+ līdzīgu grēcīgiem cilvēkiem,+ lai darītu galu grēkam. Tā viņš notiesāja grēku, kas ir cilvēkos, 4 lai mēs piepildītu bauslības taisnīgās prasības,+ klausīdami nevis grēcīgajai miesai, bet garam*.+ 5 Jo tiem, kas izdabā miesai*, domas ir vērstas uz miesīgo,+ bet tiem, kas klausa garam, — uz garīgo.+ 6 Miesīga domāšana ved nāvē,+ bet garīga — uz dzīvību un mieru,+ 7 jo miesīga domāšana padara cilvēku par Dieva ienaidnieku,+ tāpēc ka grēcīgā miesa nepakļaujas Dieva likumam un nemaz to nespēj. 8 Tātad tie, kas izdabā miesai, nevar patikt Dievam.

9 Turpretī jūs klausāt nevis miesai, bet garam,+ ja vien jūsos patiesi mājo Dieva gars. Bet tas, kam nav Kristus gara, nepieder Kristum. 10 Ja Kristus ir vienots ar jums,+ tad, lai gan jūsu ķermenis grēka dēļ mirst, gars jums dod dzīvību, jo jūs tiekat atzīti par taisniem. 11 Dievs piecēla Jēzu no mirušajiem, un, ja viņa gars ir jūsos, tad viņš, kas piecēla Kristu Jēzu,+ arī jūsu mirstīgos ķermeņus darīs dzīvus+ ar savu garu, kas mīt jūsos.

12 Tātad, brāļi, mēs neesam neko parādā grēcīgajai miesai un mums nav tai jāpakļaujas.+ 13 Ja paklausāt miesai, jūs katrā ziņā mirsiet, bet, ja ar gara palīdzību nonāvējat miesas darbus,+ jūs dzīvosiet.+ 14 Visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva dēli.+ 15 Gars, ko esat saņēmuši, taču nepadara jūs par vergiem un neliek jums atkal dzīvot bailēs. Jūs esat saņēmuši garu, ar kuru tiekat pieņemti par dēliem un kurš mums liek saukt: ”Aba*, Tēvs!”+ 16 Šis gars mums apliecina*,+ ka esam Dieva bērni.+ 17 Tā kā esam bērni, tad esam arī mantinieki — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki,+ ja vien līdz ar viņu ciešam,+ lai līdz ar viņu tiktu arī pagodināti.+

18 Tāpēc es uzskatu, ka tagadējā laika ciešanas nav nekas salīdzinājumā ar mūsu godu, kas atklāsies nākotnē.+ 19 Visa radība, karsti ilgodamās, gaida Dieva dēlu atklāšanos godā,+ 20 jo radība tika pakļauta tukšai dzīvei+ nevis pēc savas gribas, bet pēc tā gribas, kas radību tai ir pakļāvis. Tomēr vienlaikus viņš deva cerību, 21 ka arī radība tiks atbrīvota+ no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību. 22 Mēs zinām, ka visa radība līdz pat šim laikam nopūšas un cieš. 23 Un arī mēs paši, kas esam saņēmuši pirmos augļus, proti, garu, jā, mēs paši pie sevis nopūšamies,+ ar ilgām gaidīdami, kad tiksim pieņemti par dēliem+ — kad uz izpirkuma pamata tiksim atbrīvoti no sava ķermeņa. 24 Kad tikām izglābti, mēs ieguvām šo cerību, bet, ja cerētais ir īstenojies*, uz to vairs nav jācer. Kurš gan cer uz to, ko jau ir saņēmis*? 25 Bet, ja ceram+ uz to, kas vēl nav piepildījies,*+ mēs to ar ilgām gaidām, būdami izturīgi.+

26 Arī gars nāk palīgā mūsu nespēkā:+ ja mēs nezinām, par ko lūgt, un spējam tikai nopūsties bez vārdiem, gars pats aizlūdz par mums. 27 Un tas, kurš pārbauda sirdis,+ saprot, ko gars saka, jo tas aizlūdz par svētajiem pēc Dieva gribas.

28 Mēs zinām, ka Dievs visu dara tā, lai tas nāktu par labu tiem, kas mīl Dievu un ko viņš pēc sava nodoma ir aicinājis,+ 29 jo tos, ko viņš jau no sākuma bija paredzējis izraudzīties, viņš arī bija nolēmis* darīt līdzīgus savam Dēlam*,+ lai tas būtu pirmdzimtais+ starp daudziem brāļiem.+ 30 Tos, kurus viņš bija izraudzījies,+ viņš ir arī aicinājis,+ un tos, ko viņš ir aicinājis, viņš ir arī atzinis par taisniem.+ Visbeidzot, tos, ko viņš ir atzinis par taisniem, viņš ir arī pagodinājis.+

31 Ko tad nu teiksim par to visu? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?+ 32 Viņš taču nav žēlojis pat savu paša Dēlu, bet to ir atdevis par mums visiem.+ Vai gan līdz ar to viņš nedāvās mums arī visu pārējo? 33 Kas apsūdzēs Dieva izredzētos?+ Pats Dievs viņus atzīst par taisniem.+ 34 Kas viņus notiesās? Par mums taču aizlūdz Kristus Jēzus,+ kas ir nomiris un piecelts no mirušajiem un kas tagad sēž pie Dieva labās rokas.+

35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?+ Vai bēdas vai ciešanas, vai vajāšanas, vai bads, vai nabadzība*, vai briesmas, vai zobens?+ 36 Kā ir rakstīts: ”Tevis dēļ mēs ik dienas tiekam nodoti nāvē, mūs uzskata par kaujamām avīm.”+ 37 Taču mēs pār to visu gūstam pilnīgu uzvaru,+ pateicoties tam, kas mūs mīl. 38 Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne valdības, ne tas, kas ir tagad, ne tas, kas vēl būs, ne spēki,+ 39 ne augstums, ne dziļums, ne kaut kas cits no radītā mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājas caur Kristu Jēzu, mūsu Kungu.

9 Es kā Kristus sekotājs saku patiesību, es nemeloju, un arī mana sirdsapziņa, ko vada svētais gars, apliecina, 2 ka sirdī man ir lielas bēdas un nemitīgas sāpes. 3 Es vēlētos, kaut pats būtu nolādēts, nošķirts no Kristus, ja vien tas palīdzētu maniem brāļiem, maniem tautiešiem, 4 proti, izraēliešiem. Viņi ir tie, ko Dievs ir pieņēmis par dēliem+ un paaugstinājis un kam doti līgumi,+ bauslība,+ kalpošana+ un solījumi.+ 5 Viņi ir to tēvu pēcnācēji,+ no kuriem ir cēlies arī Kristus.+ Lai Dievam, kas ir pāri visiem, slava mūžīgi! Āmen.

6 Tomēr nav tā, ka Dieva vārdi nebūtu piepildījušies. Jo ne visi, kas cēlušies no Izraēla, ir īsti izraēlieši,+ 7 un tas, ka viņi ir Ābrahāma pēcnācēji, nenozīmē, ka viņi visi ir tā bērni.+ Ābrahāmam taču tika sacīts: ”Tev apsolītie pēcnācēji* celsies no Īzaka.”+ 8 Tātad miesīgie pēcnācēji patiesībā nav Dieva bērni,+ bet par īstajiem pēcnācējiem uzskata tos, kas dzimuši pēc Dieva solījuma.+ 9 Bet solījums bija šāds: ”Šajā pašā laikā es nākšu, un Sārai būs dēls.”+ 10 Un solījums tika dots ne tikai tajā gadījumā, bet arī vēlāk, kad Rebeka bija ieņēmusi dvīņus no mūsu tēva Īzaka.+ 11 Kad tie vēl nebija piedzimuši un nebija darījuši ne labu, ne ļaunu, Dievs, gribēdams parādīt, ka izvēle notiek saskaņā ar viņa nodomu un ka tā ir atkarīga nevis no cilvēka darbiem, bet no Dieva aicinājuma, 12 Rebekai pavēstīja: ”Vecākais kalpos jaunākajam.”+ 13 Kā ir rakstīts: ”Es iemīlēju Jēkabu, bet Ēsavu ienīdu.”+

14 Kas no tā izriet? Vai Dievs ir netaisnīgs? Nekādā gadījumā!+ 15 Viņš Mozum saka: ”Es apžēlošos par to, par kuru gribu apžēloties, un jutīšu līdzi tam, kam gribu just līdzi.”+ 16 Tātad Dieva izvēle ir atkarīga nevis no cilvēka vēlēšanās vai pūlēm, bet no paša Dieva, kas ir žēlsirdīgs.+ 17 Bet faraonam Dievs Rakstos saka: ”Es tevi esmu atstājis dzīvu tādēļ, lai saistībā ar tevi parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu daudzināts pa visu zemi.”+ 18 Tātad viņš apžēlo, ko vēlas apžēlot, un, kam vēlas, tam ļauj ietiepties.+

19 Kāds man varbūt teiks: ”Kāpēc tad viņš vēl pārmet? Kas gan var pretoties viņa gribai?” 20 Bet kas tu, cilvēk, tāds esi, lai runātu pretī Dievam?+ Vai veidojums var teikt veidotājam: ”Kāpēc tu mani tādu esi izveidojis?”+ 21 Vai podniekam nav varas pār mālu,+ lai no vienas un tās pašas māla pikas izveidotu vienu trauku godājamiem mērķiem, bet otru ne visai godājamiem? 22 Tāpat arī Dievs: viņš vēlas izpaust savas dusmas un parādīt savu spēku, tomēr viņš lielā pacietībā ir panesis dusmu traukus, kas pelnījuši iznīcināšanu, 23 lai atklātu savu neizmērojamo godu žēlastības traukiem,+ ko viņš jau iepriekš ir sagatavojis godam, 24 proti, mums, ko viņš ir aicinājis ne vien no jūdu, bet arī no cittautiešu vidus.+ 25 Kā viņš saka arī Hozejas grāmatā: ”To, kas nebija mana tauta,+ es saukšu par savu tautu, un nemīlēto — par mīļo,+ 26 un turpat, kur tiem sacīja: ”Jūs neesat mana tauta,” — tos sauks par dzīvā Dieva dēliem.”+

27 Bet Jesaja par Izraēlu izsaucas: ”Pat ja izraēliešu būtu tik daudz kā jūras smilšu, tiks izglābti tikai nedaudzi*!+ 28 Jo Jehova* prasīs norēķinu no tiem, kas dzīvo uz zemes, — pilnā mērā un bez vilcināšanās.”+ 29 Kā jau Jesaja ir pravietojis: ”Ja karapulku Pavēlnieks* Jehova mums nebūtu saglabājis pēcnācējus, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.”+

30 Ko tad lai sakām? Cittautieši, kas nav tiekušies pēc taisnības, savas ticības dēļ+ ir atzīti par taisniem,+ 31 turpretī izraēlieši, kas centās kļūt taisni, ievērojot bauslību, nav spējuši to sasniegt. 32 Kāpēc? Tāpēc, ka viņi to centās sasniegt nevis ar ticību, bet ar darbiem. Tie ir paklupuši uz klupšanas akmens,+ 33 kā ir rakstīts: ”Lūk, es lieku Cionā klupšanas akmeni,+ klinti, kuras dēļ ļaudis kritīs, bet nevienam, kas tam tic, nenāksies vilties*.”+

10 Brāļi, es no sirds vēlos, lai izraēlieši tiktu izglābti,+ un par to karsti lūdzu Dievu. 2 Es varu apliecināt, ka viņi deg par Dievu,+ bet bez pareizas izpratnes. 3 Nesaprazdami, kas ir taisnīgs Dieva acīs,*+ viņi ir centušies kļūt taisni, sekodami saviem pašu priekšstatiem,+ un līdz ar to nav pakļāvušies tam, ko Dievs uzskata par taisnīgu.+ 4 Jo Kristus ir bauslības gals,+ un tagad par taisnu tiek atzīts ikviens, kas tic.+

5 Par taisnību, kas sasniedzama, pildot bauslības likumus, Mozus raksta: ”Cilvēkam, kas tos ievēro, tie dos dzīvību.”+ 6 Bet par taisnību, kas nāk no ticības, ir sacīts šādi: ”Nedomā pie sevis:+ ”Kas uzkāps debesīs?”,+ tas ir, lai novestu lejā Kristu, 7 ne arī: ”Kas nokāps bezdibenī?”,+ tas ir, lai Kristu celtu augšā no mirušajiem.” 8 Ko Raksti saka? ”Šie vārdi tev ir tuvu, tavā mutē un tavā sirdī”+ — runa ir par ticības vēsti, ko mēs sludinām. 9 Ja tu ar muti atklāti vēstīsi*, ka Jēzus ir Kungs,+ un sirdī ticēsi, ka Dievs viņu ir piecēlis no mirušajiem, tu tiksi izglābts. 10 Jo tas, kam sirdī ir ticība, tiek atzīts par taisnu un, kas ar muti atklāti pauž vēsti,+ iegūst glābšanu.

11 Rakstos taču ir teikts: ”Nevienam, kas viņam tic, nenāksies vilties*.”+ 12 Nav atšķirības starp jūdiem un grieķiem,+ jo tiem visiem ir viens Kungs, kas ir dāsns pret visiem, kuri viņu piesauc. 13 Jo ”ikviens, kas piesauc Jehovas* vārdu, tiks izglābts”.+ 14 Bet kā lai piesauc to, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Un kā lai dzird, ja neviens nesludina? 15 Un kā lai sludina, ja nav sūtīti?+ Ir taču rakstīts: ”Cik jauki ir redzēt soļojam tos,* kuri sludina labu vēsti!”+

16 Tomēr ne visi ir pieņēmuši labo vēsti. Jesaja saka: ”Jehova, kas ir ticējis tam, ko dzirdējis no mums?”+ 17 Tātad, lai ticētu, vispirms ir jādzird,+ bet dzirdēt var tikai tad, ja kāds stāsta par Kristu. 18 Bet es jautāju: vai tad viņi nav dzirdējuši? Un kā vēl ir! ”Pa visu zemi ir izplatījusies to ziņa, un to vēsts — līdz pasaules malai.”+ 19 Es jautāju: vai tad izraēlieši nav sapratuši?+ Jau Mozus saka: ”Es jūs padarīšu greizsirdīgus ar tiem, kas nemaz nav tauta, ar neprātīgu tautu es iesvelšu jūsos dusmas.”+ 20 Savukārt Jesaja ļoti drosmīgi saka: ”Mani atrada tie, kas mani nemeklēja,+ es sevi atklāju tiem, kas par mani nejautāja.”+ 21 Bet par izraēliešiem viņš saka: ”Augu dienu manas rokas bija pastieptas pretī nepaklausīgai un ietiepīgai tautai.”+

11 Tad nu es jautāju: vai Dievs ir atteicies no savas tautas?+ Nekādā gadījumā! Arī es taču esmu izraēlietis, Ābrahāma pēcnācējs no Benjamīna cilts. 2 Dievs nav atteicies no savas tautas, kuru viņš pašā sākumā izraudzījās.+ Vai jūs nezināt, kas Rakstos teikts par Eliju — kā viņš žēlojās Dievam par izraēliešiem? 3 ”Jehova*, viņi ir nogalinājuši tavus praviešus un nopostījuši tavus altārus! Vienīgi es esmu palicis, un tagad viņi tīko pēc manas dzīvības.”+ 4 Bet ko Dievs viņam atbildēja? ”Man vēl ir palikuši septiņi tūkstoši vīru, kas nav metušies ceļos Baala priekšā.”+ 5 Tā arī tagad ir nedaudzi,+ ko Dievs ir izraudzījies savas lielās* labestības dēļ, 6 un, ja labestības dēļ,+ tad ne vairs darbu dēļ,+ citādi tā nebūtu labestība.

7 Ko lai sakām? To, pēc kā izraēlieši tik dedzīgi ir tiekušies, tie nav saņēmuši — to ir saņēmuši vienīgi tie, kurus Dievs ir izredzējis.+ Pārējie ir bijuši neatsaucīgi,*+ 8 kā ir rakstīts: ”Dievs viņiem ir uzsūtījis dziļu miegu,+ lai viņu acis neredzētu un ausis nedzirdētu līdz pat šai dienai.”+ 9 Arī Dāvids saka: ”Lai viņu pašu mielasti* viņiem kļūst par slazdu un lamatām, par klupšanas akmeni un atmaksu! 10 Lai viņu acis aptumšojas, tā ka viņi neredz, un lai viņu muguras allaž līkst zem smagas nastas!”+

11 Tad nu es jautāju: vai viņi ir paklupuši un nokrituši, lai vairs nepieceltos? Nebūt ne! Bet viņu kļūmīgā soļa dēļ iespēja izglābties ir dota cittautiešiem, un tas izraēliešus ir padarījis greizsirdīgus.+ 12 Ja jau viņu kļūmīgais solis ir atnesis svētības pasaulei un viņu skaita sarukums — svētības cittautiešiem,+ cik daudz lielākas svētības nesīs viņu pilnais skaits!

13 Tagad es vēršos pie jums, cittautieši. Būdams apustulis citām tautām,+ es augstu vērtēju savu kalpošanu+ 14 un ceru, ka varbūt man kaut kā izdosies padarīt savus tautiešus greizsirdīgus un dažus no viņiem izglābt. 15 Kad Dievs viņus atmeta,+ pasaulei radās iespēja izlīgt ar Dievu. Kas tad būs, ja Dievs viņus pieņems atpakaļ? Tā būs kā atgriešanās dzīvē no mirušajiem. 16 Bez tam, ja mīklas pirmā daļa ir svēta, tad tāda ir arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad svēti ir arī zari.

17 Bet, ja daži zari ir izlauzti un tu, būdams savvaļas olīvkoka zars, esi uzpotēts starp pārējiem un līdz ar tiem gūsti veldzi no olīvkoka saknes, 18 tad nedomā, ka esi labāks par izlauztajiem zariem. Bet, ja tev tā šķiet,+ atceries, ka ne jau tu turi sakni, bet sakne tur tevi. 19 Tu iebildīsi: ”Zari tika izlauzti, lai uzpotētu mani.”+ 20 Tiesa gan! Tie ir izlauzti savas neticības dēļ,+ bet tu paliec vietā ticības dēļ.+ Tāpēc neesi iedomīgs, bet labāk uzmanies! 21 Ja jau Dievs nav saudzējis īstos zarus, viņš nesaudzēs arī tevi. 22 Pievērs uzmanību, kā izpaužas gan Dieva laipnība,+ gan bargums: pret tiem, kas ir atkrituši, izpaužas bargums,+ bet pret tevi — Dieva laipnība, ja vien tu paliksi tās cienīgs. Citādi arī tevi nocirtīs. 23 Savukārt tie, ja vien sāks ticēt, tiks uzpotēti,+ jo Dievs tos spēj uzpotēt atpakaļ. 24 Ja tu esi nogriezts no savvaļas olīvkoka un pretēji dabai esi uzpotēts dārza olīvkokam, tad īstos zarus būs vēl jo vieglāk uzpotēt atpakaļ viņu pašu olīvkokam.

25 Brāļi, lai jūs nekļūtu gudri paši savās acīs, es nevēlos jūs atstāt neziņā par šo dievišķo noslēpumu:+ daļa izraēliešu ir kļuvuši neatsaucīgi un tādi paliks, līdz būs sapulcēts pilns skaits cittautiešu, 26 un tā tiks izglābts viss Izraēls.+ Kā ir rakstīts: ”No Cionas nāks glābējs+ un novērsīs Jēkaba pēcnācējus no bezdievīgiem darbiem. 27 Un es noslēgšu ar viņiem līgumu,+ kad izdzēsīšu viņu grēkus.”+ 28 Ja runa ir par labo vēsti, to atraidīdami, viņi ir kļuvuši par Dieva ienaidniekiem, un tas jums ir nācis par labu, bet, ja runa ir par Dieva izvēli, viņi ir Dievam mīļi viņu tēviem dotā solījuma dēļ.+ 29 Jo Dievs nenožēlo savas dāvanas un aicinājumu. 30 Kā jūs kādreiz bijāt nepaklausīgi Dievam,+ bet tagad esat apžēloti+ izraēliešu nepaklausības dēļ,+ 31 tā arī viņi tagad ir nepaklausīgi, ļaujot jums saņemt žēlastību, lai arī viņi paši tiktu apžēloti. 32 Dievs visus ir saslēdzis nepaklausības važās,+ lai viņš par visiem varētu apžēloties.+

33 Cik bagātīgas ir Dieva svētības! Cik dziļa viņa gudrība un zināšanas! Cik neizzināmi ir viņa spriedumi un neizdibināmi viņa ceļi! 34 ”Kas ir izpratis Jehovas domas*, un kas viņam ir kļuvis par padomdevēju?”+ 35 Un ”kurš viņam kaut ko ir devis, ka viņš tam būtu parādā”?+ 36 Jo viss ir no viņa, caur viņu un viņam. Viņam lai ir gods mūžīgi! Āmen.

12 Brāļi, tā kā Dievs ir bijis tik līdzjūtīgs, es jūs lūdzu nodot savu ķermeni+ par dzīvu, svētu,+ Dievam patīkamu upuri — tā jūs kalposiet viņam, liekot lietā savas prāta spējas.+ 2 Un nepielāgojieties vairs šai pasaulei*, bet pārvērtieties, mainot savu domāšanas veidu,+ lai skaidri saprastu,*+ kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs.

3 Dieva labestības dēļ, kas man augstsirdīgi dāvāta, es jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt,+ bet vērtējiet sevi saprātīgi, pēc tās ticības, ko Dievs katram no jums ir devis.+ 4 Jo, tāpat kā ķermenim ir daudz daļu,+ bet visām ķermeņa daļām nav viens un tas pats uzdevums, 5 tā mēs, kaut arī esam daudzi, esam viena miesa vienotībā ar Kristu, bet katrs atsevišķi mēs esam ķermeņa daļas, kas saistītas savā starpā.+ 6 Pateicoties mums augstsirdīgi dāvātajai labestībai, mēs esam saņēmuši dažādas dāvanas:+ ja tā ir pravietošana — pravietosim saskaņā ar to ticību, kāda mums ir, 7 ja tā ir kalpošana — kalposim, ja kādam dāvātas spējas mācīt — lai viņš māca,+ 8 ja kāds uzmundrina* — lai uzmundrina,+ ja kāds dod — lai dod dāsni,+ ja kāds vada — lai vada uzcītīgi,+ ja kāds parāda žēlsirdību — lai dara to ar prieku.+

9 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota!+ Lai jums derdzas tas, kas ļauns,+ pieķerieties tam, kas labs. 10 Sirsnīgi mīliet cits citu kā brāļi un centieties pirmie apliecināt citiem cieņu.+ 11 Esiet centīgi*, nevis laiski,+ kūsājiet garā,*+ kalpojiet Jehovam*.+ 12 Priecājieties cerībā, esiet izturīgi bēdās,+ neatlaidīgi lūgšanās.+ 13 Dalieties ar svētajiem, ja tiem kaut kas ir vajadzīgs,+ un vienmēr esiet viesmīlīgi.+ 14 Svētījiet tos, kas jūs vajā,+ svētījiet un nenolādiet.+ 15 Priecājieties ar tiem, kas priecājas, raudiet ar tiem, kas raud. 16 Lai jums ir tāda pati attieksme pret citiem kā pret sevi. Nelolojiet augstprātīgas domas — lai jūs vada pazemība.+ Netopiet gudri paši savās acīs.+

17 Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu,+ bet centieties darīt to, ko visi cilvēki uzskata par labu. 18 Ja iespējams, cik vien tas ir atkarīgs no jums, saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem.+ 19 Neatriebieties, mīļie, bet ļaujiet izpausties Dieva dusmām,+ jo ir rakstīts: ”Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu, saka Jehova.”+ 20 Bet, ”ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu, ja viņš ir izslāpis, iedod viņam padzerties, jo, tā darīdams, tu sakrāsi uz viņa galvas kvēlojošas ogles*”.+ 21 Lai ļaunums tevi neuzvar, bet uzvari ļaunu ar labu!+

13 Lai ikviens pakļaujas varām, kas pār mums valda,*+ jo nav varas, kas nebūtu no Dieva,+ un esošās varas katru savā vietā ir nolicis Dievs.+ 2 Tāpēc tas, kas pretojas varai, nostājas pret Dieva noteikto kārtību, un tie, kas pret to nostājas, saņems sodu. 3 No tiem, kas valda, nevienam nav jābīstas, ja viņš dara labu, bet tikai tad, ja viņš dara ļaunu.+ Vai gribi, lai tev nebūtu jābaidās no varas? Dari labu,+ un tu saņemsi tās uzslavu, 4 jo tā ir Dieva kalpotāja tavā labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties: ne velti tā nēsā zobenu. Tā ir Dieva kalpotāja, atriebēja, kas soda* to, kurš dara ļaunu.

5 Tātad pakļauties vajag ne tikai aiz bailēm no soda, bet arī sirdsapziņas dēļ.+ 6 Tāpēc jūs arī maksājat nodokļus, jo tie, kas valda, ir Dieva kalpotāji, kas pastāvīgi pilda savus pienākumus. 7 Dodiet katram, kas tam pienākas: kam pienākas nodokļi — nodokļus,+ kam pienākas nodevas — nodevas, kam pienākas bijība — tam parādiet bijību,+ kam pienākas gods — tam parādiet godu.+

8 Neesiet nevienam parādā neko citu kā vien savstarpēju mīlestību,+ jo, kas otru mīl, ir izpildījis bauslību.+ 9 Jo baušļus: ”Nepārkāp laulību,+ nenogalini,+ nezodz,+ neiekāro,”+ — kā arī visus pārējos baušļus var apkopot šādi: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”+ 10 Mīlestība nedara ļaunu tuvākajam,+ tāpēc mīlestība ir bauslības piepildījums.+

11 To visu dariet, apzinādamies, kādā laikā dzīvojat. Jums ir pienācis laiks mosties no miega,+ jo tagad mūsu glābšana ir tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi. 12 Nakts drīz būs garām, tuvojas diena. Tāpēc atstāsim tumsas darbus+ un apjozīsim gaismas ieročus!+ 13 Dzīvosim kārtīgi,+ kā piederas dienā, — bez uzdzīves un piedzeršanās, bez netikumības un bezkaunības*,+ bez ķildām un skaudības!+ 14 Sekojiet Kunga Jēzus Kristus paraugam*+ un nedomājiet, kā apmierināt grēcīgas tieksmes.+

14 Sirsnīgi pieņemiet tos, kas ir vāji ticībā,+ un nenosodiet citus tāpēc, ka viņu personiskais viedoklis atšķiras no jūsējā*. 2 Vienam ir stipra ticība, un viņš ēd visu, bet cits, kuram tā nav tik stipra, ēd tikai dārzeņus. 3 Lai tas, kas ēd visu, neskatās no augšas uz to, kas kaut ko neēd, savukārt tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd,+ jo Dievs viņu ir pieņēmis. 4 Kas tu tāds esi, lai tiesātu cita kalpu?+ Vai viņš stāv vai krīt* — to spriež viņa kungs.+ Un viņš stāvēs, jo Jehova* spēj viņam palīdzēt.

5 Kāds uzskata, ka viena diena ir svarīgāka par citām,+ bet cits visas dienas uzskata par vienādām.+ Ikviens lai rīkojas saskaņā ar savu pārliecību! 6 Tas, kas sevišķi ievēro kādu dienu, to ievēro par godu Jehovam. Tāpat tas, kas ēd, ēd par godu Jehovam, jo viņš pateicas Dievam,+ un tas, kas neēd, neēd par godu Jehovam un arī pateicas Dievam.+ 7 Neviens no mums nedzīvo tikai sev,+ un neviens nemirst tikai sev. 8 Tad, ja dzīvojam, mēs dzīvojam Jehovam,+ un, ja mirstam, mēs mirstam Jehovam. Tātad, vai dzīvojam vai mirstam, mēs piederam Jehovam.+ 9 Tādēļ Kristus ir miris un atkal kļuvis dzīvs, lai būtu Kungs gan pār mirušajiem, gan dzīvajiem.+

10 Bet kāpēc tu tiesā savu brāli?+ Un kāpēc tu raugies uz savu brāli no augšas? Mēs visi taču stāvēsim Dieva tiesas troņa priekšā,+ 11 jo ir rakstīts: ””Tik tiešām, ka es dzīvoju,”+ saka Jehova, ”ikviens metīsies ceļos manā priekšā un visi atzīs, ka es esmu Dievs.””+ 12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.+

13 Tāpēc vairs netiesājiet cits citu.+ Labāk apņemieties nekļūt brālim par klupšanas akmeni un nekļūt par viņa krišanas vaininiekiem.+ 14 Būdams Kunga Jēzus sekotājs, es zinu un esmu pārliecināts, ka nekas pats par sevi nav netīrs+ — tikai tad, ja kāds kaut ko uzskata par netīru, tas viņam ir netīrs. 15 Bet, ja tā ēdiena dēļ, ko tu ēd, tavs brālis jūtas aizskarts, tu vairs nerīkojies, mīlestības vadīts.+ Negrūd ar savu ēdienu postā to, par kuru Kristus ir miris!+ 16 Tad nu nedodiet iemeslu runāt sliktu par labo, ko darāt! 17 Lai tiktu Dieva valstībā, svarīgs ir nevis ēdiens vai dzēriens,+ bet gan taisnība, miers un prieks, ko dod svētais gars. 18 Tas, kas šādi kalpo Kristum, ir patīkams Dievam un iemanto cilvēku atzinību.

19 Tāpēc tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru+ un palīdz stiprināt citam citu.+ 20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ!+ Viss, ko ēdam, gan ir tīrs, bet nav pareizi ēst to, kas kādam varētu graut ticību*.+ 21 Labāk ir neēst gaļu un nedzert vīnu, kā arī nedarīt neko citu, kas tavam brālim būtu par klupšanu.+ 22 Lai pārliecība*, kāda tev ir, paliek starp tevi un Dievu. Laimīgs ir tas, kurš sevi nenosoda, rīkodamies tā, kā ir atzinis par pareizu. 23 Bet, ja viņš šaubās un tomēr ēd, viņš jau ir vainīgs, jo viņš to nedara, balstoties uz pārliecību. Viss, kas tiek darīts bez pārliecības, ka tas ir pareizi, ir grēks.

15 Bet mums, stiprajiem, pienākas nest to vājības, kas nav stipri,+ nevis jādomā tikai par sevi*.+ 2 Ikviens no mums lai domā par savu tuvāko un dara viņam labu, lai viņu stiprinātu.+ 3 Arī Kristus taču nedomāja par sevi.+ Kā ir rakstīts: ”Tavu zaimotāju zaimi ir nākuši pār mani.”+ 4 Jo viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts tādēļ, lai mēs no tā mācītos+ un, smeldamies no Rakstiem izturību+ un mierinājumu, iegūtu cerību.+ 5 Lai Dievs, no kura nāk izturība un mierinājums, jums palīdz veidot tādu pašu domāšanu, kāda bija Kristum Jēzum, 6 lai jūs vienprātīgi+ vienā mutē cildinātu mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievu un Tēvu.

7 Tāpēc Dievam par godu sirsnīgi pieņemiet cits citu,+ tāpat kā Kristus mūs ir pieņēmis.+ 8 Es jums saku: Kristus ir kļuvis par kalpotāju apgraizītajiem,+ lai pierādītu, ka Dievs ir patiess*, un apstiprinātu viņu tēviem dotos solījumus+ 9 un lai citas tautas cildinātu Dievu par viņa žēlastību.+ Kā ir rakstīts: ”Tāpēc es tevi daudzināšu tautu starpā un dziedāšu slavu tavam vārdam.”+ 10 Un vēl ir teikts: ”Priecājieties, tautas, kopā ar viņa tautu!”+ 11 Un vēl: ”Slavējiet Jehovu*, visas tautas! Lai visas ciltis viņu slavē!”+ 12 Arī Jesaja saka: ”Parādīsies Isaja sakne,+ celsies kāds, kas valdīs pār tautām,+ un tautas cerēs uz viņu.”+ 13 Lai Dievs, kas dod cerību, jūs piepilda ar dziļu prieku un mieru, jo jūs paļaujaties uz viņu. Tad jūs būsiet cerības pārpilni svētā gara spēkā.+

14 Es esmu pārliecināts par jums, mani brāļi, ka jūs esat gatavi darīt labu*, jums netrūkst zināšanu un jūs spējat cits citu pamācīt. 15 Taču par dažām lietām es jums esmu rakstījis ļoti tieši, lai jums tās vēlreiz atgādinātu, jo Dievs man augstsirdīgi ir dāvājis labestību, 16 ieceldams mani par Kristus Jēzus kalpotāju, lai es sludinātu Dieva labo vēsti citām tautām.+ Es veicu šo svēto darbu,+ lai tautas kļūtu par Dievam pieņemamu upuri, kas darīts svēts ar svēto garu.

17 Tāpēc man ir pamats līksmot, ka esmu Kristus Jēzus māceklis un pūlos Dieva darbā. 18 Es neiedrošināšos runāt ne par ko citu kā vien par to, ko Kristus ar manu starpniecību ir paveicis, lai tautas būtu viņam paklausīgas. To viņš ir paveicis ar maniem vārdiem un darbiem, 19 ar zīmēm un brīnumiem,+ kā arī ar svētā gara spēku, un tā es no Jeruzālemes līdz pat Illīrijai esmu rūpīgi sludinājis labo vēsti par Kristu.+ 20 Taču es centos nesludināt labo vēsti tur, kur Kristus vārds jau bija zināms, lai es neceltu uz pamata, ko licis kāds cits. 21 Kā ir rakstīts: ”Tie, kam nav sludināts par viņu, redzēs, un tie, kas nav dzirdējuši, sapratīs.”+

22 Tieši tāpēc man vēl nav izdevies ierasties pie jums, kaut daudz reižu to esmu gribējis. 23 Bet tagad šajos apgabalos vairs nav vietas, kur es nebūtu sludinājis, un es jau daudzus* gadus ilgojos ierasties pie jums. 24 Tāpēc es ceru, ka satikšu jūs, kad došos uz Spāniju, un ka jūs mani pavadīsiet tālākā ceļā, kad būšu kādu laiku pavadījis kopā ar jums. 25 Bet patlaban es grasos doties uz Jeruzālemi, lai palīdzētu* svētajiem,+ 26 jo brāļi Maķedonijā un Ahajā labprāt ir ziedojuši svētajiem Jeruzālemē, kas nonākuši trūkumā.+ 27 Jā, viņi to ir darījuši labprāt, patiesībā būdami tiem parādā, jo, ja jau tie ir dalījušies ar cittautiešiem garīgā ziņā, viņiem savukārt ir pienākums tiem palīdzēt materiālā ziņā.+ 28 Tad nu, kad būšu pabeidzis šo darbu un veiksmīgi nogādājis tiem šo ziedojumu, es došos uz Spāniju, pa ceļam iegriezdamies pie jums. 29 Es zinu, ka tad, kad ieradīšos pie jums, es ieradīšos ar bagātīgām Kristus svētībām.

30 Brāļi, es jūs lūdzu mūsu Kunga Jēzus Kristus un tās mīlestības vārdā, kura nāk no svētā gara: līdz ar mani visiem spēkiem lūdziet par mani Dievu,+ 31 kaut es tiktu paglābts+ no neticīgajiem Jūdejā un kaut Jeruzālemes svētie labprāt pieņemtu palīdzību, ko es tiem nogādāšu,*+ 32 tā ka es pēc Dieva gribas ar prieku varētu ierasties pie jums un kopā ar jums gūt jaunus spēkus. 33 Lai Dievs, kas dod mieru, ir ar jums visiem!+ Āmen.

16 Es jūs lūdzu sirsnīgi uzņemt mūsu māsu Foibi, kas ir kalpotāja Kenhreju+ draudzē. 2 Uzņemiet viņu Kunga vārdā, kā pienākas uzņemt svētos*, un palīdziet viņai visā, kas vajadzīgs,+ jo viņa pati ir palīdzējusi daudziem, arī man*.

3 Sveiciniet Prisku un Akilu,+ manus darbabiedrus Kristū Jēzū, 4 kuri manis dēļ ir riskējuši ar savu dzīvību+ un kuriem esmu pateicīgs ne vien es, bet arī visas cittautiešu draudzes. 5 Sveiciniet arī draudzi, kas pulcējas viņu namā.+ Sveiciniet manu mīļo Epainetu, kas ir viens no pirmajiem Kristus mācekļiem Āzijā*. 6 Sveiciniet Mariju, kas daudz pūlējusies jūsu labā. 7 Sveiciniet Andronīku un Jūniju, manus radiniekus+ un ieslodzījuma biedrus, kas ir labi pazīstami apustuļiem un ir bijuši Kristus mācekļi ilgāk par mani.

8 Sveiciniet Ampliatu, manu mīļo brāli Kungā. 9 Sveiciniet Urbānu, mūsu darbabiedru Kristus darbā, un manu mīļo Stahiju. 10 Sveiciniet Apellu, kas ir iemantojis Kristus atzinību. Sveiciniet Aristobūla mājiniekus. 11 Sveiciniet manu radinieku Herodionu. Sveiciniet Narkisa mājiniekus, kas ir Kunga mācekļi. 12 Sveiciniet Trifainu un Trifosu, kuras neatlaidīgi dara Kunga darbu. Sveiciniet mūsu dārgo Persīdu, kas daudz pūlējusies Kunga darbā. 13 Sveiciniet Rūfu, kas ir Kunga izraudzīts kalps, un viņa māti, ko es uzskatu arī par savējo. 14 Sveiciniet Asinkritu, Flegontu, Hermeju, Patrobu, Hermu un brāļus, kas ir pie viņiem. 15 Sveiciniet Filologu un Jūliju, Nēreju un viņa māsu, Olimpu un visus svētos, kas ir pie viņiem. 16 Sveiciniet cits citu ar svētu skūpstu. Jūs sveicina visas Kristus draudzes.

17 Es jūs, brāļi, mudinu: uzmanieties no tiem, kas, rīkodamies pretēji mācībai, ko esat apguvuši, rada šķelšanos un var kādam iedragāt ticību*, un izvairieties no viņiem.+ 18 Tādi kalpo nevis mūsu Kungam Kristum, bet paši savām iegribām* un ar saldiem vārdiem un pieglaimīgām runām pieviļ nevainīgus* cilvēkus. 19 Visi ir ievērojuši jūsu paklausību, un tāpēc es priecājos par jums. Taču es gribu, lai jūs būtu gudri tajā, kas labs, un neiedziļinātos tajā, kas ļauns.+ 20 Bet Dievs, kas dod mieru, drīz sadragās Sātanu+ zem jūsu kājām. Lai mūsu Kunga Jēzus labvēlība ir ar jums!

21 Jūs sveicina mans darbabiedrs Timotejs, kā arī Lūkijs, Jāsons un Sosipatrs, mani radinieki.+

22 Es, Tercijs, šīs vēstules rakstītājs, sveicinu jūs Kungā.

23 Jūs sveicina mans namatēvs Gajs,+ kura namā pulcējas visa draudze. Jūs sveicina pilsētas mantzinis* Erasts, tāpat viņa brālis Kvarts. 24 ——*

25 Lai gods Dievam, kas jūs var darīt stiprus ar manis stāstīto labo vēsti, ar sludināšanu par Jēzu Kristu. Šī vēsts ir saskaņā ar dievišķā noslēpuma atklāsmi,+ kurš ilgu laiku netika izpausts, 26 bet tagad ir atklāts un pēc mūžīgā Dieva pavēles ar pravietisko rakstu starpniecību ir darīts zināms visās tautās, lai tās ticētu un būtu viņam paklausīgas. 27 Jā, Dievam, kas vienīgais ir gudrs,+ lai ir gods caur Jēzu Kristu mūžīgi! Āmen.