JĀŅA ATKLĀSMES GRĀMATA

1 Atklāsme, ko Jēzum Kristum deva Dievs,+ lai saviem kalpiem+ parādītu, kas drīzumā notiks. Jēzus lika eņģelim to visu simboliskās ainās darīt zināmu Dieva* kalpam Jānim.+ 2 Jānis pavēstīja to, ko bija teicis Dievs un par ko bija liecinājis Jēzus Kristus, — viņš pavēstīja visu, ko bija redzējis. 3 Laimīgs, kas balsī lasa šos pravietojumus, un laimīgs, kas tos dzird un ņem vērā tur rakstīto,+ jo noteiktais laiks ir tuvu.

4 Jānis — septiņām draudzēm+ Āzijā*.

Lai jums dāvā savu labvēlību un mieru tas, kas ir, kas bija un kas nāks,+ un septiņi gari,+ kas ir viņa troņa priekšā, 5 kā arī Jēzus Kristus, uzticīgais liecinieks,+ pirmdzimtais no mirušajiem*+ un zemes ķēniņu valdnieks.+

Viņam, kas mūs mīl,+ kas ar savām asinīm mūs ir atbrīvojis no grēkiem+ 6 un padarījis par ķēniņiem,+ par sava Dieva un Tēva priesteriem,+ lai ir gods un varenība mūžīgi! Āmen.

7 Viņš nāks mākoņos,+ un viņu ieraudzīs visi, arī tie, kas viņu sadūra, un viņa dēļ visas tautas* vaimanājot dauzīs sev pa krūtīm.+ Jā, tā notiks. Āmen!

8 ”Es esmu Alfa un Omega*,”+ saka Dievs Jehova*, ”tas, kas ir, kas bija un kas nāks, Visvarenais.”+

9 Es, Jānis, jūsu brālis un Jēzus sekotājs,+ kas, tāpat kā jūs, pieredz ciešanas,+ saglabā izturību+ un iemantos valstību,+ biju Patmas salā, jo runāju par Dievu un liecināju par Jēzu. 10 Gara ietekmē es nonācu Kunga dienā, un es izdzirdēju aiz sevis skaļu balsi, līdzīgu taures skaņai, 11 kas teica: ”Visu, ko redzi, pieraksti rakstu rullī un nosūti septiņām draudzēm: Efesā,+ Smirnā,+ Pergamā,+ Tiatīrā,+ Sardās,+ Filadelfijā+ un Lāodikejā.”+

12 Es pagriezos, lai redzētu, kas ar mani runā, un ieraudzīju septiņus zelta gaismekļus,+ 13 bet starp gaismekļiem kādu, kas līdzīgs cilvēka dēlam.+ Viņa tērps sniedzās līdz potītēm, un ap krūtīm viņam bija apjozta zelta josta. 14 Viņa mati bija tik balti kā balta vilna, kā sniegs, acis viņam bija kā uguns liesmas,+ 15 kājas laistījās kā tīrs, krāsnī nokaitēts varš,+ un viņa balss grandēja kā vareni ūdeņi. 16 Labajā rokā viņš turēja septiņas zvaigznes,+ no viņa mutes nāca garš, ass divasmeņu zobens,+ un viņa seja spīdēja tik spoži kā saule.+ 17 Viņu ieraudzījis, es nokritu pie viņa kājām kā nedzīvs.

Tad viņš man uzlika savu labo roku un teica: ”Nebaidies! Es esmu Pirmais+ un Pēdējais,+ 18 un dzīvais.+ Es biju miris,+ bet tagad esmu dzīvs uz mūžiem,+ un man ir nāves un kapa* atslēgas.+ 19 Pieraksti to, ko redzēji, to, kas notiek pašlaik, un to, kas notiks pēc tam. 20 Dievišķais noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji manā labajā rokā, un par septiņiem zelta gaismekļiem ir šāds: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi*, bet septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.+

2 Efesas+ draudzes eņģelim+ raksti: ”Tas, kas labajā rokā tur septiņas zvaigznes un staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem,+ saka: 2 ”Man ir zināmi tavi darbi, tavas pūles un izturība, kā arī tas, ka tu nepaciet ļaunus cilvēkus, ka tu esi pārbaudījis tos, kas uzdodas par apustuļiem,+ un esi atmaskojis viņu melus. 3 Tev piemīt izturība, tu mana vārda dēļ esi daudz izcietis+ un neesi paguris.+ 4 Tomēr man tev jāaizrāda, ka tev vairs nav sākotnējās mīlestības.

5 Tāpēc atceries, ko esi zaudējis, nožēlo grēkus+ un dari to, ko darīji sākumā. Ja tu nenožēlosi,+ es atnākšu un paņemšu prom tavu gaismekli+ no vietas, kur tas stāv. 6 Bet labi ir tas, ka tu ienīsti nikolaītu sektas+ darbus, ko ienīstu arī es. 7 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.+ Tam, kas uzvarēs,+ es ļaušu ēst augļus no dzīvības koka,+ kas aug Dieva paradīzē.””

8 Smirnas draudzes eņģelim raksti: ”Pirmais un Pēdējais,+ kas bija miris un atkal ir dzīvs,+ saka: 9 ”Man ir zināmas tavas ciešanas un nabadzība, bet īstenībā tu esi bagāts.+ Es zinu, ka tevi zaimo tie, kas sevi sauc par jūdiem, bet patiesībā tādi nav — viņi ir Sātana sinagoga.+ 10 Nebaidies, ka tev būs jācieš!+ Velns dažus no jums ieslodzīs cietumā, un jūs tiksiet pārbaudīti līdz galam. Jums būs jācieš desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.+ 11 Kam ir ausis, tas lai klausās,+ ko gars saka draudzēm. Tam, kas uzvarēs,+ nebūs jāpieredz otrā nāve*.””+

12 Pergamas draudzes eņģelim raksti: ”Tas, kam ir garš, ass divasmeņu zobens,+ saka: 13 ”Es zinu, ka tu dzīvo tur, kur ir Sātana tronis, bet tu esi man* uzticīgs.+ Tu saglabāji ticību man+ pat tad, kad jūsu pilsētā — tur, kur mājo Sātans, — tika nogalināts+ mans uzticīgais liecinieks+ Antipa.

14 Tomēr man tev jāaizrāda, ka jūsu starpā ir tādi, kas turas pie Bileāma mācības.+ Viņš pamācīja Balaku,+ kā ievilināt izraēliešus grēkā — kā panākt, lai tie ēstu to, kas upurēts elkiem, un rīkotos netikli*.+ 15 Jūsu starpā ir arī nikolaītu sektas+ mācību piekritēji. 16 Nožēlo grēkus! Ja ne, es drīz atnākšu un karošu pret viņiem ar savas mutes zobenu.+

17 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.+ Tam, kas uzvarēs,+ es došu apslēpto mannu+ un baltu oli. Uz oļa būs rakstīts jauns vārds, ko nezina neviens cits kā vienīgi tas, kurš to saņem.””

18 Tiatīras+ draudzes eņģelim raksti: ”Dieva Dēls, kam acis ir kā uguns liesmas+ un kājas kā tīrs varš,+ saka: 19 ”Man ir zināmi tavi darbi, tava mīlestība, ticība, kalpošana un izturība, kā arī tas, ka tagad tu dari vairāk nekā sākumā.

20 Taču man tev jāaizrāda, ka tu paciet Izebeli+ — šo sievieti, kas uzdodas par pravieti. Viņa ar savām mācībām mudina manus kalpus rīkoties netikli*+ un ēst to, kas upurēts elkiem. 21 Es viņai devu laiku, lai viņa nožēlotu grēkus, bet viņa negrib nožēlot un pārtraukt savu netiklo rīcību*. 22 Es viņu iegrūdīšu slimības gultā, bet tos, kas ar viņu pārkāpj laulību, — lielā postā, ja vien tie nenožēlos, ka rīkojušies tāpat kā viņa. 23 Viņas bērniem es likšu nomirt sērgā. Tad visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas izdibina dziļākās domas un pārbauda sirdis. Es ikvienam atlīdzināšu pēc viņa darbiem.+

24 Bet pārējiem, kas ir Tiatīrā, visiem, kas neseko Izebeles mācībām un kas nav iepazinuši tā sauktos Sātana dziļumus,+ es saku: es jums neuzlieku nekādu citu nastu 25 kā vien šo — cieši turieties pie tā, kas jums ir, līdz es nākšu.+ 26 Tam, kas uzvarēs un līdz pat galam darīs to, ko esmu licis, es piešķiršu varu pār tautām,+ 27 kādu es pats esmu saņēmis no Tēva, — tas ganīs tautas ar dzelzs zizli+ un sadauzīs tās kā māla traukus. 28 Es tam došu rīta zvaigzni.+ 29 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.””

3 Sardu draudzes eņģelim raksti: ”Tas, kam ir septiņi Dieva gari+ un septiņas zvaigznes,+ saka: ”Man ir zināmi tavi darbi. Tevi uzskata par dzīvu, bet tu esi miris.+ 2 Atmosties+ un stiprini atlikušos*, kas gandrīz jau bija miruši, jo es neredzu, ka tavi darbi mana Dieva priekšā būtu paveikti pilnībā. 3 Tāpēc neaizmirsti, ko tu esi saņēmis un dzirdējis, un turies pie tā. Nožēlo grēkus!+ Ja tu neatmodīsies, es ieradīšos kā zaglis,+ un tu nezināsi, kurā stundā es tevi pārsteigšu.+

4 Tomēr jūsu starpā Sardās ir daži, kas savas drēbes nav aptraipījuši.+ Viņi staigās baltās drēbēs+ kopā ar mani, jo ir tā cienīgi. 5 Tas, kas uzvarēs,+ būs tērpies baltās drēbēs,+ un es viņa vārdu nemūžam neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas.+ Sava Tēva un tā eņģeļu priekšā es apliecināšu, ka viņu pazīstu.+ 6 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.””

7 Filadelfijas draudzes eņģelim raksti: ”Lūk, ko saka svētais+ un patiesais,+ kuram ir Dāvida atslēga+ (ja viņš kaut ko ir atslēdzis, neviens vairs neaizslēgs, un, ja viņš kaut ko ir aizslēdzis, neviens neatslēgs): 8 ”Man ir zināmi tavi darbi. Es arī zinu, ka tev nav daudz spēka, bet tu esi klausījis maniem vārdiem un neesi mani* noliedzis. Es tavā priekšā esmu atvēris durvis,+ ko neviens nevar aizvērt. 9 Es likšu, lai tie, kas ir no Sātana sinagogas un sevi sauc par jūdiem (īstenībā viņi nav jūdi,+ viņi melo), nāk un metas zemē pie tavām kājām. Tiem būs jāatzīst, ka es tevi mīlu. 10 Tā kā tu esi sekojis manam paraugam un esi bijis izturīgs,+ es tevi pasargāšu pārbaudījumu laikā,+ kad tiks pārbaudīti visi zemes iedzīvotāji. 11 Es drīz ieradīšos.+ Cieši turies pie tā, kas tev ir, lai neviens tev neatņemtu vainagu.+

12 To, kas uzvarēs, es padarīšu par balstu sava Dieva templī, un viņš tur paliks mūžam. Es uz viņa uzrakstīšu sava Dieva vārdu+ un sava Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes,+ vārdu, kura nolaižas no debesīm, no mana Dieva, kā arī savu jauno vārdu.+ 13 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.””

14 Lāodikejas+ draudzes eņģelim raksti: ”Lūk, ko saka Āmen,+ uzticīgais un patiesais+ liecinieks,+ sākums visam, ko Dievs radījis:+ 15 ”Man ir zināmi tavi darbi — tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut tu būtu auksts vai karsts! 16 Bet tu esi remdens — ne karsts,+ ne auksts —,+ tāpēc es grasos tevi izspļaut. 17 Tu saki: ”Es esmu bagāts,+ esmu iedzīvojies mantā, un man nekā netrūkst,” — bet tu nezini, ka esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. 18 Tāpēc es tev iesaku nopirkt no manis ugunī kausētu zeltu, lai tu kļūtu bagāts, baltas drēbes, lai tu varētu apģērbties un nebūtu kails un lai tev nebūtu jākaunas,+ un acu ziedi, ar ko ieziest acis,+ lai tu varētu redzēt.+

19 Visus, ko es mīlu, es norāju un pārmācu.+ Esi dedzīgs un nožēlo grēkus!+ 20 Es stāvu pie durvīm un klauvēju. Ja kāds sadzirdēs manu balsi un man atvērs, es ienākšu pie viņa un kopā ar viņu vakariņošu. 21 Tam, kas uzvarēs,+ es ļaušu sēsties manā tronī kopā ar mani,+ jo arī es esmu uzvarējis un apsēdies+ ar savu Tēvu viņa tronī. 22 Kam ir ausis, tas lai klausās, ko gars saka draudzēm.”””

4 Pēc tam es debesīs ieraudzīju atvērtas durvis un izdzirdēju to pašu taures skaņai līdzīgo balsi, ko biju dzirdējis iepriekš. Tā man teica: ”Nāc augšā, un es tev parādīšu, kam jānotiek!” 2 Tūlīt pat pār mani nāca gars, un es ieraudzīju debesīs troni. Tronī sēdēja kāds,+ 3 kas zaigoja kā jašma+ un serdoliks, un troni ieskāva varavīksne, kas izskatījās kā no smaragda.+

4 Visapkārt tronim es redzēju divdesmit četrus citus troņus. Tajos sēdēja divdesmit četri vecākie,+ ģērbti baltās drēbēs, un viņiem galvā bija zelta kroņi. 5 No troņa plaiksnīja zibens,+ skanēja balsis un pērkona dārdi,+ bet troņa priekšā dega septiņas lampas, kas ir septiņi Dieva gari.+ 6 Troņa priekšā bija kaut kas līdzīgs kristāldzidra stikla jūrai.+

Vidū, kur bija tronis, un ap pašu troni bija četras dzīvas būtnes,+ kas priekšpusē un mugurpusē bija noklātas acīm. 7 Pirmā dzīvā būtne bija līdzīga lauvam,+ otrā — vērsim,+ trešajai+ bija seja kā cilvēkam, un ceturtā dzīvā būtne+ bija līdzīga lidojošam ērglim.+ 8 Katrai no četrām dzīvajām būtnēm bija seši spārni, kas viscaur, arī no apakšpuses, bija noklāti acīm.+ Šīs būtnes pastāvīgi, dienām un naktīm, atkārtoja: ”Svēts, svēts, svēts ir Visvarenais Dievs Jehova*,+ kas bija, kas ir un kas nāks.”+

9 Ikreiz, kad dzīvās būtnes pauda slavu, godu un pateicību tam, kas sēdēja tronī un kas dzīvo mūžīgi mūžam,+ 10 divdesmit četri vecākie+ krita ceļos tā priekšā, kas sēdēja tronī un kas dzīvo mūžīgi mūžam, un to pielūdza. Viņi meta savus kroņus troņa priekšā un sauca: 11 ”Jehova, mūsu Dievs, tev pienākas slava,+ gods+ un spēks,+ jo tu esi radījis visu+ un pēc tavas gribas viss ir tapis un ir radīts!”

5 Es ieraudzīju, ka tam, kas sēdēja tronī,+ labajā rokā ir no abām pusēm aprakstīts rakstu rullis, kas aizzīmogots ar septiņiem zīmogiem. 2 Vēl es ieraudzīju stipru eņģeli, kas skaļā balsī sauca: ”Kurš ir cienīgs salauzt zīmogus un atvērt rakstu rulli?” 3 Taču ne debesīs, ne uz zemes, ne zem zemes nebija neviena, kas varētu atvērt rakstu rulli un tajā ieskatīties. 4 Es sāku gauži raudāt, jo neatradās neviens, kas būtu cienīgs atvērt rakstu rulli un tajā ieskatīties. 5 Bet viens no vecākajiem man teica: ”Neraudi! Lauva no Jūdas cilts,+ Dāvida sakne,+ ir uzvarējis,+ un viņš var noņemt septiņus zīmogus un atvērt rakstu rulli.”

6 Tad es ieraudzīju, ka pie troņa, četru dzīvo būtņu un vecāko vidū,+ stāv jērs,+ kas izskatījās nonāvēts.+ Jēram bija septiņi ragi un septiņas acis (acis ir septiņi Dieva gari,+ kas izsūtīti pa visu zemi). 7 Jērs tūlīt pat piegāja un paņēma rakstu rulli no tronī sēdošā+ labās rokas. 8 Kad Jērs to paņēma, četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecākie+ nometās ceļos viņa priekšā. Ikvienam no vecākajiem rokā bija arfa, un tiem bija zelta trauki, pilni ar kvēpināmo (kvēpināmais ir svēto lūgšanas).+ 9 Tie dziedāja jaunu dziesmu:+ ”Tu esi cienīgs paņemt rakstu rulli un atvērt tā zīmogus, jo tu tiki nonāvēts un ar savām asinīm esi nopircis Dievam cilvēkus+ no visām ciltīm, tautām un zemēm, cilvēkus, kas runā dažādās valodās.+ 10 Tu viņus esi padarījis par ķēniņiem+ un priesteriem mūsu Dievam,+ un viņi valdīs+ pār zemi.”

11 Ap troni, dzīvajām būtnēm un vecākajiem es ieraudzīju daudz eņģeļu, un es izdzirdēju to balsis. Eņģeļu bija tūkstošu tūkstoši, miriāžu miriādes,*+ 12 un tie skaļā balsī sauca: ”Jērs, kas tika nonāvēts,+ ir cienīgs saņemt spēku, bagātību, gudrību, varenību, godu, slavu un cildinājumu!”+

13 Es dzirdēju ikvienu būtni debesīs, uz zemes, zem zemes+ un jūrā — pilnīgi visus — sakām: ”Tam, kurš sēž tronī,+ un Jēram+ lai ir gods, slava+ un varenība mūžīgi! Lai viņi tiek cildināti mūžam!”+ 14 Četras dzīvās būtnes sacīja: ”Āmen!”, un vecākie nometās ceļos un pielūdza Dievu.

6 Tad es redzēju, ka Jērs+ atver pirmo no septiņiem zīmogiem,+ un izdzirdēju, ka viena no četrām dzīvajām būtnēm+ pērkondimdošā balsī pavēl: ”Uz priekšu!” 2 Es ieraudzīju baltu zirgu+ — tajā sēdēja jātnieks, kam rokā bija loks. Viņam tika dots kronis,+ un viņš jāja, gūdams uzvaras, pretī savai galīgajai uzvarai.+

3 Kad Jērs atvēra otro zīmogu, es dzirdēju, ka otra dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” 4 Tad parādījās vēl viens zirgs, ugunssarkans, un jātniekam, kas tajā sēdēja, iedeva lielu zobenu. Viņam piešķīra varu atņemt zemei mieru, lai cilvēki nogalinātu cits citu.+

5 Kad Jērs atvēra trešo zīmogu,+ es dzirdēju, ka trešā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” Es ieraudzīju melnu zirgu, un jātniekam, kas tajā sēdēja, rokā bija svari. 6 Tad es dzirdēju balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: ”Mērs kviešu* par denāriju*+ un trīs mēri miežu par denāriju. Tikai pietaupi olīveļļu un vīnu!”+

7 Kad Jērs atvēra ceturto zīmogu, es dzirdēju, ka ceturtā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” 8 Es ieraudzīju palsu zirgu, un tajā sēdēja Nāve. Tai sekoja kaps*. Tiem tika piešķirta vara nonāvēt ceturto daļu zemes iedzīvotāju ar zobenu, badu+ un sērgām, kā arī uzsūtīt tiem zvērus.+

9 Kad Jērs atvēra piekto zīmogu, es pie altāra+ pamatnes ieraudzīju to dvēseles*,+ kuri bija nogalināti tāpēc, ka bija klausījuši Dieva vārdiem un liecinājuši par tiem.+ 10 Tās skaļā balsī sauca: ”Visaugstais Kungs, svētais un patiesais,+ cik ilgi tu netiesāsi zemes iedzīvotājus un mūs* neatriebsi?”+ 11 Tiem iedeva garus, baltus tērpus+ un pieteica vēl nedaudz pagaidīt*, kamēr nebūs pilns viņu darbabiedru un brāļu skaits, kuriem arī jātiek nogalinātiem.+

12 Tad es ieraudzīju, ka Jērs atver sesto zīmogu. Notika spēcīga zemestrīce, saule kļuva melna kā maisa drēbe*, mēness — sarkans kā asinis,+ 13 un zvaigznes no debesīm krita zemē kā negatavas vīģes no koka, ko purina spēcīgs vējš. 14 Debesis saritinājās kā rakstu rullis un pazuda,+ un visi kalni un salas izkustējās no savām vietām.+ 15 Tad zemes ķēniņi, varasvīri, karavadoņi, bagātie un varenie, visi vergi un brīvie paslēpās alās un klintīs.+ 16 Viņi sacīja kalniem un klintīm: ”Gāzieties mums virsū+ un paslēpiet mūs no tā, kas sēž tronī,+ un no Jēra+ dusmām, 17 jo ir atnākusi viņu lielā dusmu diena!+ Kurš tajā varēs pastāvēt?”+

7 Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus, kas stāvēja četros zemes stūros un turēja ciet četrus zemes vējus, lai tie nepūstu ne pār zemi, ne pār jūru, ne pār kokiem. 2 Tad es pamanīju vēl vienu eņģeli — tas kāpa augšup no austrumiem. Tam bija dzīvā Dieva zīmogs, un tas skaļā balsī sauca četriem eņģeļiem, kam bija uzdots postīt zemi un jūru: 3 ”Nepostiet ne zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr nebūsim uzspieduši uz pieres zīmogu+ mūsu Dieva kalpiem!”+

4 Es dzirdēju, ka tiek nosaukts apzīmogoto skaits — 144 000.+ Apzīmogotie bija no visām Izraēla ciltīm:+

9 Pēc tam es troņa un Jēra priekšā ieraudzīju lielu pulku, ko neviens nespēja saskaitīt. Šie ļaudis bija no visām zemēm, tautām un ciltīm un runāja dažādās valodās.+ Tie bija ģērbušies baltos tērpos,+ tiem rokās bija palmu zari,+ 10 un tie sauca skaļā balsī: ”Mēs pateicamies par glābšanu Dievam, kas sēž tronī,+ un Jēram!”+

11 Visi eņģeļi, kas stāvēja ap troni, vecākajiem+ un četrām dzīvajām būtnēm, nometās ceļos troņa priekšā un pielūdza Dievu, 12 sacīdami: ”Āmen! Lai mūžīgi mūžam tiek cildināts un slavēts mūsu Dievs, un lai viņam gudrība, pateicība, gods, varenība un spēks mūžīgi!+ Āmen.”

13 Tad viens no vecākajiem man pajautāja: ”Kas ir tie, kas ģērbušies baltos tērpos,+ un no kurienes tie nāk?” 14 Es viņam atbildēju: ”Mans kungs, tu zini labāk!” Viņš teica: ”Tie ir tie, kas palikuši dzīvi lielajā postā.+ Viņi savus tērpus ir izmazgājuši un izbalinājuši Jēra asinīs.+ 15 Tāpēc viņi atrodas Dieva troņa priekšā un viņam kalpo* templī dienu un nakti. Tas, kas sēž tronī,+ izpletīs pār viņiem savu telti.+ 16 Viņi vairs necietīs badu un slāpes, viņus nekveldēs saule un nemocīs svelme,+ 17 jo Jērs,+ kas ir vidū, pie troņa, viņus ganīs+ un vedīs pie dzīvības ūdens avotiem.+ Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.”+

8 Kad Jērs+ atvēra septīto zīmogu,+ debesīs uz kādu pusstundu iestājās klusums. 2 Es ieraudzīju septiņus eņģeļus,+ kas stāvēja Dieva priekšā, un tiem tika iedotas septiņas taures.

3 Tad ieradās cits eņģelis un nostājās pie altāra.+ Viņš turēja zelta kvēpināmo trauku, un viņam iedeva daudz kvēpināmā,+ lai, visiem svētajiem sakot lūgšanas, viņš to dedzinātu uz zelta altāra, kas atradās troņa priekšā.+ 4 Eņģeļa dedzinātā kvēpināmā dūmi līdz ar svēto lūgšanām+ pacēlās pie Dieva. 5 Pēc tam eņģelis piepildīja kvēpināmo trauku ar degošām oglēm no altāra un izbēra tās pār zemi. Tad grandēja pērkons, atskanēja balsis, plaiksnīja zibens+ un notika zemestrīce. 6 Septiņi eņģeļi, kam bija septiņas taures,+ sagatavojās tās pūst.

7 Kad pirmais eņģelis pūta tauri, pār zemi gāzās krusa un uguns, sajauktas ar asinīm.+ Izdega trešā daļa zemes, sadega trešā daļa koku, un nodega visa zāle.+

8 Kad otrais eņģelis pūta tauri, jūrā+ tika iemests kaut kas līdzīgs lielam, degošam kalnam. Trešā daļa jūras pārvērtās asinīs,+ 9 un nobeidzās trešā daļa jūras iemītnieku,+ un tika sadragāta trešā daļa kuģu.

10 Trešais eņģelis pūta tauri, un no debesīm krita liela zvaigzne, spoža kā lāpa, un tā nokrita uz trešo daļu upju un avotu.+ 11 Šo zvaigzni sauca Vērmele. Trešā daļa ūdeņu kļuva tik rūgti kā vērmeles, un rūgtā ūdens dēļ nomira daudz cilvēku.+

12 Ceturtais eņģelis pūta tauri, un trešā daļa saules,+ mēness un zvaigžņu satumsa,+ un trešo daļu dienas un nakts nebija gaismas.

13 Es ieraudzīju augstu debesīs ērgli un izdzirdēju, ka tas skaļā balsī sauc: ”Bēdas, bēdas, bēdas+ zemes iedzīvotājiem, jo drīz savas taures pūtīs pārējie trīs eņģeļi!”+

9 Piektais eņģelis pūta tauri.+ Tad es ieraudzīju zvaigzni, kas bija nokritusi no debesīm uz zemi. Tai iedeva bezdibeņa+ atslēgu. 2 Zvaigzne atvēra bezdibeni, un no tā kā no lielas krāsns pacēlās dūmi, no kuriem satumsa gan saule,+ gan gaiss. 3 No dūmiem pār zemi nāca siseņi,+ un tiem tika piešķirta vara, kāda uz zemes ir skorpioniem. 4 Tiem sacīja, lai neaiztiek ne zāli, ne kokus, ne citus augus, bet tikai cilvēkus, kuriem uz pieres nav Dieva zīmoga.+

5 Siseņi nedrīkstēja nogalināt cilvēkus, bet drīkstēja tos mocīt piecus mēnešus. Šīs mokas bija tādas, kādas rada skorpiona+ dzēliens. 6 Tajā laikā ļaudis meklēs nāvi, bet to neatradīs, un viņi ilgosies mirt, bet nāve bēgs no viņiem.

7 Pēc izskata siseņi atgādināja kaujai sagatavotus zirgus.+ Uz to galvām bija kaut kas līdzīgs zelta kroņiem, tiem bija cilvēka seja 8 un tādi mati kā sievietēm. Tiem bija zobi kā lauvām+ 9 un uz krūtīm tādas kā dzelzs bruņas. To spārni sacēla tik lielu troksni, ka likās: kaujas ratos iejūgti zirgi traucas cīņā.+ 10 Tiem bija skorpionu astes ar dzeloni galā, un astēs bija to vara sagādāt cilvēkiem sāpes piecus mēnešus.+ 11 To ķēniņš ir bezdibeņa+ eņģelis, kura vārds ebrejiski ir Abadons*, bet grieķiski Apollions*.

12 Pirmās bēdas ir pagājušas, bet nāk vēl divas.+

13 Sestais eņģelis+ pūta tauri,+ un es izdzirdēju no Dieva priekšā esošā altāra+ ragiem atskanam balsi, 14 kura teica sestajam eņģelim, kam bija taure: ”Atraisi četrus eņģeļus, kas ir sasieti pie lielās upes Eifratas!”+ 15 Tad četri eņģeļi, kas bija sagatavoti šai stundai, dienai, mēnesim un gadam, tika atraisīti, lai nonāvētu trešo daļu cilvēku.

16 Karaspēkā bija divdesmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši* jātnieku — tāds bija skaits, ko es dzirdēju. 17 Lūk, kā izskatījās zirgi un jātnieki, ko es redzēju šajā parādībā: jātniekiem bija ugunssarkanas, tumši zilas un sēra dzeltenas bruņas, zirgiem bija lauvu galvas,+ un no mutes tiem nāca uguns, dūmi un sērs. 18 No šīm trim nelaimēm — no uguns, dūmiem un sēra, kas tiem nāca no mutes, — gāja bojā trešā daļa cilvēku. 19 Zirgu vara bija to mutēs un astēs, kuras izskatījās pēc čūskām un kuru galos bija čūskas galva, un ar tām tie nesa postu.

20 Bet pārējie cilvēki, kas šajās nelaimēs negāja bojā, nenožēloja grēkus un neatteicās no tā, ko bija darinājuši. Viņi nepārstāja pielūgt dēmonus un zelta, sudraba, vara, akmens un koka elkus, kas ne redz, ne dzird, ne staigā.+ 21 Viņi nenožēloja grēkus un nebeidza slepkavot, nodarboties ar spiritismu*, rīkoties netikli* un zagt.

10 Tad es ieraudzīju vēl vienu stipru eņģeli — viņš nokāpa no debesīm, mākoņa apņemts, ap galvu viņam bija varavīksne, viņa seja spīdēja spoži kā saule,+ un kājas bija kā uguns stabi. 2 Rokā viņam bija mazs, atritināts rakstu rullis. Viņš nolika labo kāju uz jūras, kreiso — uz zemes 3 un iesaucās skaļā balsī, kas skanēja kā lauvas rēciens.+ Kad viņš iesaucās, ierunājās septiņi pērkoni.+

4 Septiņiem pērkoniem runājot, es gribēju pierakstīt, ko tie saka, bet izdzirdēju balsi no debesīm:+ ”Paturi noslēpumā* to, ko ir teikuši septiņi pērkoni, un nepieraksti to!” 5 Tad es redzēju, ka eņģelis, kas stāvēja uz jūras un zemes, pacēla labo roku pret debesīm 6 un zvērēja pie tā, kurš dzīvo mūžīgi mūžam,+ kurš ir radījis debesis un visu, kas tajās, zemi un visu, kas uz tās, jūru un visu, kas tajā:+ ”Viņš vairs negaidīs! 7 Kad būs pienākusi septītā eņģeļa+ kārta pūst tauri,+ piepildīsies dievišķais noslēpums,+ ko Dievs kā labu vēsti ir darījis zināmu saviem kalpiem praviešiem.”+

8 Es atkal izdzirdēju balsi no debesīm,+ un tā man teica: ”Ej, paņem atritināto rakstu rulli no eņģeļa, kas stāv uz jūras un zemes!”+ 9 Es piegāju pie eņģeļa un palūdzu rakstu rulli. Viņš man teica: ”Ņem to un apēd!+ Tev mutē tas būs salds kā medus, bet vēderā — rūgts.” 10 Es paņēmu rakstu rulli no eņģeļa rokas un apēdu.+ Manā mutē tas bija salds kā medus,+ bet vēderā — rūgts. 11 Man teica: ”Tev arī turpmāk jāpravieto par zemēm, tautām, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās, un par daudziem ķēniņiem!”

11 Tad man iedeva mērkoku+ un teica: ”Ej, izmēri Dieva svētnīcu un altāri un saskaiti tos, kas tur pielūdz Dievu! 2 Bet pagalmu ap svētnīcu atstāj nemērītu, jo tas ir atdots citām tautām, un tās mīdīs svēto pilsētu+ četrdesmit divus mēnešus.+ 3 Es likšu diviem saviem lieciniekiem, ģērbtiem maisa drānās, pravietot 1260 dienas.” 4 Viņus attēlo divi olīvkoki+ un divi gaismekļi,+ un viņi stāv visas zemes Kunga priekšā.+

5 Ja kāds gribēs šiem lieciniekiem nodarīt ļaunu, no viņu mutes iznāks uguns un to aprīs. Tā ies bojā ikviens, kas gribēs viņiem nodarīt ļaunu. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis,+ lai tajā laikā, kad viņi pravietos, nelītu lietus,+ un vara pārvērst ūdeņus asinīs+ un sagādāt zemei visādas nelaimes ikreiz, kad viņi gribēs.

7 Kad viņi būs beiguši pravietot, zvērs, kas būs izkāpis no bezdibeņa, karos ar viņiem, viņus uzvarēs un nogalinās.+ 8 Viņu līķi gulēs uz galvenās ielas lielajā pilsētā, ko pārnestā nozīmē sauc par Sodomu un Ēģipti, — pilsētā, kur viņu Kungs tika piesists pie staba. 9 Cilvēki no dažādām zemēm, tautām un ciltīm, kuri runā dažādās valodās, trīsarpus dienas+ skatīsies uz viņu līķiem un neļaus tos apglabāt. 10 Zemes iedzīvotāji priecāsies par viņu nāvi, līksmos un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši mocīja zemes iedzīvotājus.

11 Pēc trīsarpus dienām viņos iegāja dzīvības gars no Dieva+ un viņi piecēlās kājās, un tos, kas viņus redzēja, pārņēma lielas bailes. 12 Viņi izdzirdēja skaļu balsi no debesīm viņiem sakām: ”Nāciet augšā!” Tad šie pravieši mākonī pacēlās debesīs, viņu ienaidniekiem redzot. 13 Tajā pašā brīdī notika liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva. Zemestrīcē aizgāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku, bet pārējie izbijās un deva godu debesu Dievam.

14 Otrās bēdas+ ir pagājušas, bet strauji tuvojas trešās.

15 Septītais eņģelis pūta tauri,+ un debesīs atskanēja skaļas balsis, kas sauca: ”Vara pār pasauli tagad pieder mūsu Kungam+ un viņa Kristum,+ un viņš valdīs mūžīgi mūžam.”+

16 Tad divdesmit četri vecākie,+ kas sēdēja troņos Dieva priekšā, nometās ceļos un pielūdza Dievu, 17 sacīdami: ”Visvarenais Dievs Jehova*, tu, kas esi+ un kas biji, mēs tev pateicamies, jo tu esi izpaudis savu lielo spēku un sācis valdīt.+ 18 Tautas sadusmojās, bet tad uzliesmoja tavas dusmas. Pienāca noteiktais laiks tiesāt mirušos un atalgot+ tavus kalpus praviešus,+ kā arī svētos un visus, kas bīstas tavu vārdu, mazos un lielos, un iznīcināt tos, kas posta zemi.”+

19 Atvērās Dieva svētnīca debesīs, un tajā kļuva redzams viņa līguma šķirsts.+ Tad plaiksnīja zibens, atskanēja balsis, grandēja pērkons, notika zemestrīce un uznāca stipra krusa.

12 Debesīs parādījās iespaidīga zīme: sieviete*,+ kuras tērps spīdēja kā saule. Zem kājām viņai bija mēness, bet galvā — divpadsmit zvaigžņu vainags. 2 Viņai bija pienācis laiks dzemdēt, un viņa kliedza sāpēs un dzemdību mokās.

3 Debesīs parādījās vēl viena zīme: liels, ugunssarkans pūķis+ ar septiņām galvām un desmit ragiem. Uz tā galvām bija septiņi kroņi. 4 Ar savu asti tas aizvilka sev līdzi trešo daļu debesu zvaigžņu+ un nosvieda tās zemē.+ Pūķis stāvēja sievietes+ priekšā un gaidīja, kad viņai piedzims bērns, lai to uzreiz aprītu.

5 Viņai piedzima dēls+ — tas ganīs visas tautas ar dzelzs zizli.+ Bērns tūlīt pat tika aiznests pie Dieva un viņa troņa. 6 Bet sieviete aizbēga uz tuksnesi, kur Dievs viņai bija sagatavojis vietu, lai viņa tur saņemtu uzturu 1260 dienas.+

7 Debesīs izcēlās karš — Mihaēls*+ un tā eņģeļi karoja ar pūķi. Lai gan pūķis un tā eņģeļi ar viņiem cīnījās, 8 tie* cieta sakāvi un vairs nevarēja palikt debesīs. 9 Lielais pūķis,+ senā čūska,+ ko sauc par Velnu+ un Sātanu+ un kas maldina visu pasauli,+ tika nomests uz zemes,+ un kopā ar viņu tika nomesti viņa eņģeļi. 10 Es izdzirdēju debesīs skaļu balsi: ”Nu ir klāt mūsu Dieva sagādātā glābšana,+ viņa spēks un valstība+ un viņa Kristus vara, jo ir nogāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas Dieva priekšā tos apsūdz dienām un naktīm!+ 11 Bet tie viņu ir uzvarējuši+ ar Jēra asinīm+ un ar vēsti, ko ir sludinājuši.+ Tie nav baidījušies zaudēt savu dzīvību*,+ būdami gatavi doties nāvē. 12 Tāpēc lai priecājas debesis un tie, kas tur dzīvo! Bēdas zemei un jūrai,+ jo Velns ir nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka laika viņam ir maz.”+

13 Kad pūķis redzēja, ka ir nomests uz zemes,+ tas sāka vajāt sievieti,+ kurai bija piedzimis zēns. 14 Bet sievietei iedeva divus lielus ērgļa spārnus,+ lai viņa aizlaistos uz tuksnesi, uz viņai sagatavoto vietu. Tur, tālu prom no čūskas,+ viņa saņems uzturu vienu laiku, divus laikus un pusi laika*.+

15 Gribēdama noslīcināt sievieti, čūska no savas mutes izšļāca viņai pakaļ ūdeni — veselu upi. 16 Bet zeme nāca sievietei palīgā — tā atvērās un aprija upi, ko pūķis bija izlaidis no mutes. 17 Pūķis sadusmojās uz sievieti un devās karot ar pārējiem viņas pēcnācējiem,+ kas ievēro Dieva likumus un kam ir uzdots liecināt par Jēzu.+

13 Tas* nostājās jūras krastā.

Tad es ieraudzīju, ka no jūras+ parādās zvērs+ ar desmit ragiem un septiņām galvām. Uz tā ragiem bija desmit kroņi, bet uz galvām — zaimojoši vārdi. 2 Zvērs, ko es redzēju, izskatījās pēc leoparda, bet tam bija lāča ķepas un lauvas mute. Pūķis+ piešķīra zvēram spēku, troni un lielu varu.+

3 Es pamanīju, ka viena no tā galvām izskatās smagi ievainota. Bet nāvējošais ievainojums sadzija,+ un visi zemes iedzīvotāji apbrīnoja zvēru un tam sekoja. 4 Tie pielūdza pūķi, jo pūķis bija devis zvēram varu, un pielūdza arī zvēru, sacīdami: ”Kurš gan spēj līdzināties šim zvēram? Kurš spēj ar to cīnīties?” 5 Zvēram tika atļauts augstprātīgi runāt un zaimot Dievu, un tam tika dota vara brīvi rīkoties četrdesmit divus mēnešus.+ 6 Tas atvēra muti un zaimoja+ Dievu, viņa vārdu, viņa mājvietu un tos, kas mīt debesīs.+ 7 Tam atļāva karot ar svētajiem un viņus uzvarēt,+ un tam piešķīra varu pār visām ciltīm, tautām un zemēm, pār cilvēkiem, kas runā dažādās valodās. 8 To pielūgs visi zemes iedzīvotāji — visi tie, kuru vārdi jau no pasaules pirmsākumiem nav ierakstīti nonāvētā Jēra+ dzīvības grāmatā.+

9 Kam ir ausis, tas lai klausās.+ 10 Ja kādam jānonāk gūstā, viņš nonāks gūstā. Ja kāds nogalinās ar zobenu, arī viņu nogalinās ar zobenu.*+ Tāpēc svētajiem+ ir vajadzīga izturība+ un ticība.+

11 Es ieraudzīju vēl vienu zvēru — tas nāca ārā no zemes. Tam bija divi ragi, tādi kā jēram, bet tas sāka runāt kā pūķis.+ 12 Pirmā zvēra+ acu priekšā tas īstenoja tādu pašu varu, kāda bija pirmajam zvēram, un lika zemei un tās iedzīvotājiem pielūgt pirmo zvēru, kura nāvējošais ievainojums bija sadzijis.+ 13 Tas darīja iespaidīgus brīnumus un pat lika ļaužu acu priekšā ugunij nākt no debesīm uz zemi.

14 Tas maldināja zemes iedzīvotājus ar brīnumiem, ko tam bija ļauts rādīt pirmā zvēra acu priekšā, un tos aicināja darināt pirmā zvēra* tēlu+ — tā zvēra, kas bija ievainots ar zobenu, bet kas bija izdzīvojis.+ 15 Tad tam atļāva dot zvēra tēlam dzīvības elpu*, lai zvēra tēls spētu runāt un panāktu, ka tiek nogalināti visi, kas nepielūdz šo tēlu.

16 Tas visus cilvēkus — mazus un lielus, bagātus un nabagus, brīvos un vergus — spieda saņemt zīmi uz labās rokas vai pieres,+ 17 lai neviens, kam nav zīmes — zvēra vārda+ vai tam atbilstošā skaitļa —,+ nevarētu neko ne pirkt, ne pārdot. 18 Te ir vajadzīga gudrība: kam ir sapratne, lai aprēķina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis. Šis skaitlis ir 666.+

14 Tad es ieraudzīju, ka uz Cionas kalna+ stāv Jērs+ un kopā ar viņu 144 000,+ kam uz pieres rakstīts Jēra vārds un viņa Tēva vārds.+ 2 Es izdzirdēju no debesīm atskanam it kā varenu ūdeņu dunu, it kā spēcīgus pērkona dārdus. Izklausījās, it kā dziedātāji dziedātu un spēlētu arfas. 3 Troņa, četru dzīvo būtņu+ un vecāko+ priekšā viņi dziedāja dziesmu, kas šķita jauna,+ un šo dziesmu neviens cits nespēja iemācīties kā vien šie 144 000,+ kas izpirkti no cilvēkiem uz zemes. 4 Viņi nav aptraipījušies ar sievietēm, viņi ir nevainīgi.+ Viņi seko Jēram, lai kurp tas ietu.+ Viņi ir izpirkti+ no cilvēkiem, lai būtu par pirmo ražu,+ kas ziedota Dievam un Jēram. 5 Viņi nerunā melus un ir bez vainas.+

6 Es ieraudzīju vēl vienu eņģeli. Tas laidās augstu debesīs, un tam bija mūžīga laba vēsts, ko pavēstīt visai pasaulei — visām zemēm, tautām un ciltīm, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās.+ 7 Tas sauca skaļā balsī: ”Bīstieties Dievu un godājiet viņu, jo ir pienākusi viņa tiesas stunda!+ Pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi, jūru+ un avotus!”

8 Tam sekoja otrs eņģelis, kas sauca: ”Kritusi, kritusi lielā Babilona,+ kas visas tautas ir dzirdījusi ar savas kaisles un netiklības* vīnu!”+

9 Tiem sekoja trešais eņģelis, kas skaļā balsī sauca: ”Tie, kas pielūgs zvēru+ un tā tēlu un saņems zīmi uz pieres vai rokas,+ 10 dzers Dieva dusmu vīnu, kas neatšķaidīts ir ieliets viņa dusmu kausā.+ Tie tiks mocīti ar uguni un sēru+ svēto eņģeļu un Jēra priekšā. 11 Šo ļaužu moku dūmi celsies augšup mūžīgi mūžam,+ un tiem, kas pielūgs zvēru un tā tēlu un kas saņems tā vārda zīmi,+ nebūs miera ne dienu, ne nakti. 12 Tāpēc svētajiem — tiem, kas ievēro Dieva likumus un saglabā ticību+ Jēzum, — ir vajadzīga izturība.”+

13 Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: ”Raksti: ”Visi, kas no šī brīža nomirst, palikuši vienoti ar Kungu, ir laimīgi.+ Tiešām, saka gars, lai tie atpūšas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada.””

14 Pēc tam es ieraudzīju baltu mākoni, uz kura sēdēja kāds, kas bija līdzīgs cilvēka dēlam.+ Tam galvā bija zelta kronis un rokā ass sirpis.

15 Tad no svētnīcas iznāca kāds eņģelis un skaļā balsī sauca tam, kas sēdēja uz mākoņa: ”Laid darbā savu sirpi un pļauj, jo zemes raža ir nobriedusi un ir pienācis pļaujas laiks.”+ 16 Tas, kas sēdēja uz mākoņa, nolaida savu sirpi pār zemi, un tika ievākta zemes raža.

17 No debesu svētnīcas iznāca vēl viens eņģelis, arī tam bija ass sirpis.

18 Tad no turienes, kur bija altāris, iznāca cits eņģelis. Tam bija vara pār uguni, un tas skaļā balsī uzsauca eņģelim, kam rokā bija sirpis: ”Laid darbā savu aso sirpi un ievāc zemes vīnogulāja ķekarus, jo vīnogas ir nogatavojušās!”+ 19 Eņģelis nolaida savu sirpi pār zemi, nogrieza zemes vīnogulāju un iemeta lielajā Dieva dusmu vīna spiedē.+ 20 To mina ārpus pilsētas, un asinis, kas izplūda no vīna spiedes, aizplūda tūkstoš sešsimt stadiju* tālu un sniedzās zirgiem līdz pat iemauktiem.

15 Es redzēju debesīs vēl vienu iespaidīgu un brīnumainu zīmi — septiņus eņģeļus,+ kas nes septiņas nelaimes. Tās ir pēdējās, jo, kad tās beigsies, beigsies arī Dieva dusmas.+

2 Es ieraudzīju kaut ko līdzīgu ugunīgai stikla jūrai.+ Pie šīs jūras stāvēja tie, kas ir uzvarējuši+ zvēru, tā tēlu+ un tā vārdam atbilstošo skaitli.+ Tie turēja rokā Dieva arfas 3 un dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu+ un Jēra+ dziesmu: ”Diži un brīnumaini ir tavi darbi,+ Visvarenais Dievs+ Jehova*! Taisnīgi un patiesi ir tavi ceļi,+ mūžības Ķēniņ!+ 4 Kas gan lai nebītos tevi, Jehova, un neslavētu tavu vārdu, jo vienīgi tu esi uzticīgs!+ Visas tautas nāks pie tevis un tevi pielūgs,+ jo tās ir sapratušas, cik taisnīgi ir tavi likumi.”

5 Pēc tam es ieraudzīju, ka debesīs atveras liecības telts+ svētnīca+ 6 un no tās iznāk septiņi eņģeļi, kas nes septiņas nelaimes.+ Tie bija ģērbušies tīrā, spožā linu tērpā, un ap krūtīm tiem bija apjoztas zelta jostas. 7 Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta traukus, kas bija pilni ar mūžu mūžos dzīvā Dieva dusmām.+ 8 Svētnīca piepildījās ar dūmiem Dieva goda un viņa spēka dēļ,+ un neviens nevarēja ieiet svētnīcā, kamēr nebija beigušās septiņu eņģeļu nestās septiņas nelaimes.+

16 Es izdzirdēju skaļu balsi no svētnīcas+ sakām septiņiem eņģeļiem: ”Ejiet un izlejiet pār zemi septiņus Dieva dusmu traukus!”+

2 Tad pirmais eņģelis izlēja savu trauku pār zemi,+ un cilvēkiem, kam bija zvēra zīme+ un kas pielūdza tā tēlu,+ parādījās briesmīgas, ļaundabīgas čūlas.+

3 Otrais izlēja savu trauku jūrā,+ un tā kļuva līdzīga miroņa asinīm,+ un visi jūras+ iemītnieki nobeidzās.

4 Trešais izlēja savu trauku upēs un avotos,+ un tie pārvērtās par asinīm.+ 5 Es dzirdēju, ka šis eņģelis, kam bija vara pār ūdeņiem, teica: ”Tu, kas esi un kas biji,+ uzticīgais Dievs,+ tu esi taisnīgs, jo tu esi spriedis taisnu tiesu.+ 6 Viņi ir izlējuši svēto un praviešu asinis,+ tāpēc tu viņiem esi licis dzert asinis+ — viņi to ir pelnījuši.”+ 7 Un es dzirdēju altāri sakām: ”Tiešām, Visvarenais Dievs Jehova*,+ patiesi un taisnīgi ir tavi spriedumi!”+

8 Ceturtais izlēja savu trauku pār sauli,+ un saulei tika ļauts svilināt cilvēkus. 9 Cilvēki mocījās negantajā svelmē, tomēr viņi zaimoja Dieva vārdu. Viņi nenožēloja grēkus un nedeva godu Dievam, kam ir vara pār šīm nelaimēm.

10 Piektais izlēja savu trauku pār zvēra troni, un viss, pār ko valdīja zvērs, iegrima tumsā.+ Ļaudis aiz sāpēm sakoda zobus, 11 tomēr viņi zaimoja debesu Dievu savu sāpju un čūlu dēļ un nenožēloja savu grēcīgo rīcību.

12 Sestais izlēja savu trauku pār lielo upi Eifratu,+ un tā izžuva,+ lai būtu sagatavots ceļš ķēniņiem+ no austrumiem.

13 Tad es ieraudzīju, ka no pūķa+ mutes, no zvēra mutes un no viltus pravieša mutes iznāk trīs netīri, vardēm līdzīgi izteikumi*. 14 Šie dēmonu iedvesmotie izteikumi rādīja brīnumus+ un devās pie visiem zemes ķēniņiem, lai tos pulcinātu Visvarenā Dieva lielās dienas+ karam.+

15 ”Es ieradīšos kā zaglis!+ Laimīgs tas, kas paliek nomodā+ un patur savas drēbes, — tam nebūs jāstaigā kailam un jākaunas.”+

16 Un tie sapulcināja ķēniņus vietā, ko ebrejiski sauc par Armagedonu*.+

17 Septītais eņģelis izlēja savu trauku gaisā. Tajā brīdī no svētnīcas, no troņa, atskanēja skaļa balss:+ ”Viss ir paveikts!” 18 Tad plaiksnīja zibens, atskanēja balsis, grandēja pērkons un notika zemestrīce — tik stipra un liela, kādas nav bijis, kopš uz zemes ir radīti cilvēki.+ 19 Lielā pilsēta+ sašķēlās trijās daļās, un visas pasaules pilsētas sagruva. Dievs nebija aizmirsis lielo Babilonu+ — viņš tai deva kausu ar savu kvēlo dusmu vīnu.+ 20 Visas salas nogrima, un kalni izzuda.+ 21 No debesīm uz cilvēkiem krita milzīgi krusas graudi,+ katrs ap talentu* smags, un šīs krusas+ dēļ cilvēki zaimoja Dievu, jo tā nodarīja neaptveramu postu.

17 Viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki,+ pienāca pie manis un teica: ”Nāc, es tev parādīšu, kādu sodu saņems ietekmīgā prostitūta, kas sēž uz daudziem ūdeņiem.+ 2 Zemes ķēniņi ir dzīvojuši ar viņu netiklībā*,+ un zemes iedzīvotāji ir piedzirdīti ar viņas netiklības* vīnu.”+

3 Gara spēkā viņš mani aiznesa uz tuksnesi. Tur es ieraudzīju kādu sievieti sēžam uz koši sarkana zvēra, uz kura viscaur bija zaimojoši vārdi un kuram bija septiņas galvas un desmit ragi. 4 Sieviete bija tērpusies purpurā+ un koši sarkanās drēbēs un rotājusies ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,+ un rokā viņai bija zelta kauss, pilns ar riebeklībām un viņas netiklības* netīrībām. 5 Viņai uz pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: ”Lielā Babilona, prostitūtu+ un zemes riebeklību māte.”+ 6 Es redzēju, ka sieviete ir piedzērusies no svēto asinīm un Jēzus liecinieku asinīm.+

Viņu ieraudzījis, es ļoti izbrīnījos. 7 Bet eņģelis man sacīja: ”Kāpēc tu brīnies? Es tev atklāšu noslēpumu par sievieti+ un par zvēru ar septiņām galvām un desmit ragiem, uz kura viņa sēž.+ 8 Zvērs, ko tu redzēji, bija, tā tagad nav, bet tas izkāps no bezdibeņa;+ tomēr to gaida bojāeja. Zemes iedzīvotāji — tie, kuru vārdi no pasaules pirmsākumiem nav ierakstīti dzīvības grāmatā,+ — brīnīsies, kad redzēs, ka zvērs, kurš bija, bet kura vairs nav, atkal parādās.

9 Lai to saprastu, ir vajadzīga gudrība. Septiņas galvas+ ir septiņi kalni, uz kuriem sēž sieviete, 10 jeb septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, viens ir tagad, un viens vēl nav parādījies, bet, kad tas parādīsies, tas pastāvēs īsu brīdi. 11 Zvērs, kurš bija, bet kura vairs nav,+ ir astotais ķēniņš. Tas ir cēlies no minētajiem septiņiem, un to gaida bojāeja.

12 Desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, kas vēl nav saņēmuši varu, bet tie saņems ķēniņa varu un kopā ar zvēru valdīs vienu stundu. 13 Tiem ir kopīgs mērķis, tāpēc tie piešķir zvēram savu spēku un varu. 14 Tie karos ar Jēru,+ bet Jērs tos uzvarēs,+ jo viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš.+ Kopā ar Jēru uzvaru gūs arī aicinātie, izredzētie un uzticīgie.”+

15 Eņģelis man sacīja: ”Tevis redzētie ūdeņi, uz kuriem sēž prostitūta, ir tautas un ļaužu pūļi, cilvēki, kas runā dažādās valodās.+ 16 Desmit ragi,+ ko tu redzēji, un zvērs+ ienīdīs prostitūtu,+ aplaupīs viņu un izģērbs, aprīs viņas miesu un viņu sadedzinās ugunī,+ 17 jo Dievs viņiem* būs iedvesis vēlēšanos īstenot viņa nodomu+ — īstenot viņu pašu kopīgo mērķi un nodot savu varu zvēram,+ līdz būs piepildījušies Dieva vārdi. 18 Sieviete,+ ko tu redzēji, ir lielā pilsēta, kas valda pār zemes ķēniņiem.”

18 Pēc tam es ieraudzīju no debesīm nokāpjam vēl vienu eņģeli. Viņam bija liela vara, un viņa spožums apgaismoja zemi. 2 Viņš skaļā balsī sauca: ”Kritusi, kritusi lielā Babilona!+ Tā ir kļuvusi par dēmonu mitekli un visu ļauno garu* un visu netīro un nīstamo putnu mājokli!+ 3 Ar viņas kaisles un netiklības* vīnu ir piedzirdītas visas tautas,+ zemes ķēniņi ir dzīvojuši ar viņu netiklībā*,+ un zemes tirgoņi ir kļuvuši bagāti, apmierinot viņas neremdināmo kāri pēc greznības.”

4 Es izdzirdēju citu balsi no debesīm sakām: ”Dodieties prom no turienes, mani ļaudis,+ lai jūs nebūtu līdzvainīgi viņas grēkos un jūs nepiemeklētu viņas nelaimes!+ 5 Viņas grēku ir sakrājies tik daudz, ka tie sniedzas līdz debesīm,+ un Dievs viņu tiesās par viņas noziegumiem.+ 6 Dariet viņai tā, kā viņa ir darījusi citiem,+ atmaksājiet viņai divkārt par visu, ko viņa ir darījusi,+ un kausā,+ kurā viņa ir jaukusi dzērienu, ielejiet viņai divtik!+ 7 Viņa ir tiekusies pēc goda un greznības, tāpēc atmaksājiet viņai ar mokām un bēdām! Viņa spriež: ”Es sēžu ķēniņienes tronī, es neesmu atraitne un nekad nepieredzēšu bēdas.”+ 8 Bet vienā dienā viņu piemeklēs nelaimes — nāve, bēdas un bads —, un viņa tiks sadedzināta,+ jo sodu viņai ir piespriedis varenais Dievs Jehova*.+

9 Zemes ķēniņi, kas ar viņu bija nodevušies netiklībai* un dzīvojuši lielā greznībā, raudās un aiz bēdām dauzīs sev pa krūtīm, kad redzēs, kā paceļas dūmi, viņai sadegot. 10 Viņi stāvēs pa gabalu, baidīdamies, ka viņus nepiemeklē tāds pats sods, un sauks: ”Ak vai, ak vai, Babilona, lielā un stiprā pilsēta!+ Vienā mirklī tu esi saņēmusi sodu.”

11 Arī zemes tirgoņi raudās un sēros par viņu, jo neviens vairs nepirks viņu preces: 12 zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, pērles, smalku linu, purpuru, zīdu, koši sarkanu audumu, dažādus izstrādājumus no smaržīga koka, ziloņkaula, cēlkoka, vara, dzelzs un marmora, 13 kā arī kanēli, kardamonu, kvēpināmās vielas, smaržīgu eļļu, vīraku, vīnu, olīveļļu, smalkus miltus, kviešus, liellopus, aitas, zirgus, ratus, vergus un citus cilvēkus. 14 Viņa būs zaudējusi labumus, pēc kuriem tīkoja, smalkie ēdieni un greznās lietas viņai būs zuduši uz visiem laikiem.

15 Tirgoņi, kas to visu pārdeva un kas ar viņas palīdzību bija kļuvuši bagāti, stāvēs pa gabalu, baidīdamies, ka viņus nepiemeklē tāds pats sods, raudās, sēros 16 un sauks: ”Ak vai, ak vai, lielā pilsēta! Tu biji tērpta smalkā linā, purpurā un koši sarkanās drēbēs, tu biji bagātīgi rotājusies ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,+ 17 bet nu tava lielā bagātība vienā mirklī ir pagalam!”

Jūrasbraucēji, kapteiņi un jūrnieki, visi, kam jūra ir peļņas avots, stāvēs pa gabalu, 18 noraudzīsies, kā paceļas dūmi, viņai sadegot, un sauks: ”Kura pilsēta gan var līdzināties šai lielajai pilsētai?” 19 Tie kaisīs zemi sev uz galvas, raudās, sēros un vaimanās: ”Ak vai, ak vai, lielā pilsēta! Visi kuģu īpašnieki ir kļuvuši turīgi viņas bagātības dēļ! Bet nu tā ir gājusi bojā vienā mirklī!”+

20 Priecājieties, debesis,+ priecājieties, svētie,+ apustuļi un pravieši, jo jūsu labad Dievs viņai ir izteicis spriedumu!”+

21 Tad stiprs eņģelis pacēla akmeni, kas līdzīgs lielam dzirnakmenim, un iesvieda to jūrā, teikdams: ”Tikpat spēji tiks iznīcināta lielā pilsēta Babilona, un tā pazudīs uz visiem laikiem.+ 22 Babilonā neviens vairs nedziedās un nespēlēs arfas, tajā vairs neskanēs stabules, taures un citi mūzikas instrumenti. Tur vairs nedarbosies amatnieki, un tur nedzirdēs griežamies dzirnakmeņus. 23 Tur vairs nespīdēs gaismekļi un nedzirdēs līgavaiņa un līgavas balsi. Tās tirgoņi bija kļuvuši par zemes diženajiem, un ar tās spiritismu*+ tika maldinātas visas tautas. 24 Uz šo pilsētu gulstas vaina par praviešu un svēto asinīm+ un arī par visu citu cilvēku asinīm, kuri ir nogalināti uz zemes.”+

19 Pēc tam es dzirdēju it kā lielu pulku debesīs skaļi saucam: ”Slavējiet Jah!*+ No mūsu Dieva nāk glābšana, viņam pieder gods un spēks, 2 un viņa tiesas spriedumi ir patiesi un taisnīgi!+ Viņš ir sodījis ietekmīgo prostitūtu, kas ar savu netiklību* grūda postā zemi, un tai atriebies par savu kalpu asinīm.”+ 3 Un tūlīt pat tie vēlreiz sauca: ”Slavējiet Jah!+ Dūmi no tās kāps augšup mūžīgi mūžam.”+

4 Divdesmit četri vecākie+ un četras dzīvās būtnes+ nometās ceļos, pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī, un sacīja: ”Āmen! Slavējiet Jah!”+

5 Tad no troņa atskanēja balss: ”Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi,+ jūs, kas viņu bīstaties, mazie un lielie!”+

6 Pēc tam es izdzirdēju balsi, kas skanēja kā varenu ūdeņu duna un spēcīgi pērkona dārdi, — liels pulks sauca: ”Slavējiet Jah,+ jo mūsu Dievs Jehova*, Visvarenais,+ ir sācis valdīt!+ 7 Priecāsimies, līksmosim un godināsim viņu, jo ir pienākušas Jēra kāzas un viņa līgava jau ir saposusies! 8 Viņai ir ļauts tērpties spožā, tīrā, smalkā linā. Smalkais lins ir svēto taisnīgie darbi.”+

9 Eņģelis man teica: ”Raksti: ”Laimīgi ir tie, kas ielūgti uz Jēra kāzu mielastu!””+ Vēl viņš man teica: ”Šie ir Dieva vārdi, un tie ir patiesi.” 10 Tad es nometos pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu, bet viņš man teica: ”Nē, nedari to!+ Pielūdz Dievu!+ Es esmu tikai kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam uzdots liecināt par Jēzu.+ Pravietojumu mērķis* ir liecināt par Jēzu.”+

11 Es redzēju atveramies debesis un ieraudzīju baltu zirgu.+ Tajā sēdēja Uzticīgais+ un Patiesais.+ Viņš tiesā taisnīgi un izcīna taisnu karu.+ 12 Viņa acis ir kā uguns liesmas,+ un viņam galvā ir daudz kroņu. Viņam ir vārds, kuru neviens nezina, tikai viņš pats. 13 Viņa drēbes ir notraipītas ar asinīm, viņu sauc Dieva Vārds.+ 14 Viņam sekoja debesu karapulki baltos zirgos, tērpti baltā, tīrā, smalkā linā. 15 No viņa mutes nāk garš, ass zobens,+ ar ko sodīt tautas, un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli.+ Viņš min Visvarenā Dieva kvēlo dusmu vīna spiedi.+ 16 Viņam sānos uz drēbēm ir rakstīts: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.+

17 Tad es ieraudzīju vēl kādu eņģeli, kas stāvēja, saules apspīdēts, un skaļā balsī sauca visiem putniem debesīs: ”Laidieties šurp uz Dieva lielajām dzīrēm,+ 18 lai ēstu ķēniņu, karavadoņu, vareno vīru,+ zirgu un jātnieku miesu,+ lai ēstu visu ļaužu miesu — gan brīvo, gan vergu, gan mazo, gan lielo.”

19 Es ieraudzīju zvēru, zemes ķēniņus un to karaspēkus. Tie bija sapulcējušies, lai karotu ar jātnieku, kas sēž zirgā, un ar viņa karaspēku.+ 20 Zvēru notvēra un kopā ar to arī viltus pravieti,+ kas zvēra priekšā rādīja brīnumus, ar kuriem viņš pievīla tos, kam ir zvēra zīme+ un kas pielūdz zvēra tēlu.+ Tos abus dzīvus iemeta ugunīgā sēra ezerā.+ 21 Bet visus pārējos nogalināja ar garo zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes,+ un visi putni pieēdās viņu miesu.+

20 Es ieraudzīju no debesīm nokāpjam eņģeli, kam rokā bija bezdibeņa atslēga+ un liela ķēde. 2 Eņģelis sagrāba pūķi,+ seno čūsku+ (tas ir Velns+ un Sātans),+ un viņu saķēdēja uz tūkstoš gadiem. 3 Eņģelis viņu iemeta bezdibenī+ un to aizslēdza un aizzīmogoja, lai viņš vairs nevarētu maldināt tautas, kamēr nebūs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu brīdi jātiek atbrīvotam.+

4 Es ieraudzīju troņus, un tiem, kas tajos apsēdās, tika piešķirta vara tiesāt. Es redzēju tos, kas bija sodīti ar nāvi tāpēc, ka bija liecinājuši par Jēzu un stāstījuši par Dievu. Viņi nebija pielūguši zvēru un tā tēlu un nebija saņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas.+ Viņi atdzīvojās un valdīja kopā ar Kristu+ tūkstoš gadu. 5 Tā ir pirmā augšāmcelšana.+ (Pārējie mirušie+ neatdzīvojās, kamēr nebija pagājuši tūkstoš gadi.) 6 Laimīgi un svēti ir tie, kas pieredz pirmo augšāmcelšanu.+ Pār tiem otrajai nāvei+ nav varas.+ Tie būs Dieva un Kristus priesteri+ un valdīs kopā ar Kristu tūkstoš gadu.+

7 Kad tūkstoš gadi būs pagājuši, Sātans tiks atbrīvots no sava cietuma. 8 Viņš ies maldināt tautas, kas mīt četros zemes stūros, — Gogu un Magogu — un tās pulcēt karam. Šo ļaužu būs tik daudz kā jūras smilšu. 9 Tie izvērsīs uzbrukumu pa visu zemi un ielenks nometni, kurā ir svētie, un mīļoto pilsētu. Bet no debesīm nāks uguns un tos aprīs.+ 10 Velnu, kas tos būs maldinājis, iemetīs uguns un sēra ezerā, kur jau atradīsies zvērs+ un viltus pravietis,+ un tie tiks mocīti* dienām un naktīm mūžīgi mūžam.

11 Tad es ieraudzīju lielu, baltu troni un to, kas tajā sēdēja.+ No viņa aizbēga zeme un debesis,+ un to vairs nebija. 12 Es ieraudzīju mirušos, lielos un mazos, stāvam troņa priekšā, un tika atvērti rakstu ruļļi. Tad tika atvērts vēl viens rullis — dzīvības grāmata.+ Mirušie tika tiesāti pēc saviem darbiem saskaņā ar to, kas rakstīts rakstu ruļļos.+ 13 Jūra atdeva savus mirušos, un nāve un kaps* atdeva savus mirušos, un ikviens tika tiesāts pēc saviem darbiem.+ 14 Bet nāvi un kapu* iemeta uguns ezerā.+ Uguns ezers+ ir otrā nāve.+ 15 Visus, kuru vārdi nebija ierakstīti dzīvības grāmatā,+ iemeta uguns ezerā.+

21 Es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi.+ Bet agrākās debesis un agrākā zeme bija pazudušas,+ un jūras+ vairs nebija. 2 Es ieraudzīju arī svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, kas nāca lejā no debesīm, no Dieva,+ saposta kā līgava, kas gatava satikt līgavaini.+ 3 Tad es izdzirdēju no troņa skaļu balsi sakām: ”Dieva mājoklis* ir pie cilvēkiem, viņš dzīvos kopā ar tiem, un tie būs viņa tauta. Dievs pats būs ar tiem.+ 4 Viņš noslaucīs visas asaras no viņu acīm,+ un nāves vairs nebūs,+ arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs.+ Viss, kas bijis, ir pagājis.”

5 Tronī sēdošais+ sacīja: ”Lūk! Es visu daru jaunu!”+ un piebilda: ”Raksti, jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” 6 Tad viņš man teica: ”Tie ir piepildījušies! Es esmu Alfa un Omega*, sākums un gals.+ Ikvienam, kam slāpst, es došu dzert no dzīvības ūdens avota bez maksas.+ 7 To visu iemantos ikviens, kas uzvarēs, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls. 8 Bet bailīgie, neticīgie,+ tie, kas seko savām pretīgajām, netīrajām iegribām, slepkavas,+ netiklie*,+ tie, kas nodarbojas ar spiritismu*, elku kalpi un visi meļi+ nonāks ugunīgā sēra ezerā.+ Tā ir otrā nāve.”+

9 Viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki, pilni ar septiņām pēdējām nelaimēm,+ pienāca pie manis un teica: ”Nāc! Es tev parādīšu Jēra līgavu, kas kļūs par viņa sievu.”+ 10 Gara spēkā viņš mani aiznesa uz lielu, augstu kalnu un parādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi, kas nāca lejā no debesīm, no Dieva.+ 11 Tā mirdzēja dievišķā spožumā+ un zaigoja kā dārgakmens, kā kristāldzidra jašma.+ 12 Pilsētu apjoza liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, pie kuriem stāvēja divpadsmit eņģeļi, un uz vārtiem bija rakstīti divpadsmit Izraēla cilšu vārdi. 13 Austrumu pusē bija trīs vārti, ziemeļu pusē — trīs vārti, dienvidu pusē — trīs vārti, un rietumu pusē — trīs vārti.+ 14 Pilsētas mūris balstījās uz divpadsmit pamatakmeņiem, un uz tiem bija rakstīti Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.+

15 Eņģelis, kas ar mani runāja, turēja zelta mērkoku, ar ko izmērīt pilsētu, tās vārtus un mūri.+ 16 Pilsētai bija četrstūra forma, un tās garums bija tāds pats kā platums. Viņš izmērīja pilsētu ar mērkoku — sanāca divpadsmit tūkstoši stadiju*. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. 17 Eņģelis izmērīja arī mūra augstumu, un sanāca simt četrdesmit četras olektis*. Viņš izmantoja tos pašus mērus, ko lieto cilvēki. 18 Mūris bija celts no jašmas,+ bet pati pilsēta bija no tīra zelta, tik dzidra kā stikls. 19 Pilsētas mūra pamatos bija dārgakmeņi: pirmais pamatakmens bija jašma, otrais — safīrs, trešais — halcedons, ceturtais — smaragds, 20 piektais — sardonikss, sestais — serdoliks, septītais — hrizolīts, astotais — berils, devītais — topāzs, desmitais — hrizoprazs, vienpadsmitais — hiacints, divpadsmitais — ametists. 21 Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles — katri vārti bija darināti no vienas pērles. Pilsētas galvenā iela bija no tīra zelta, tik caurspīdīga kā stikls.

22 Bet templi es pilsētā neredzēju, jo tās templis ir Visvarenais Dievs Jehova*+ un Jērs. 23 Pilsētai nevajadzēja ne saules, ne mēness gaismu, jo to apgaismoja Dieva spožums+ un tās gaismeklis bija Jērs.+ 24 Tautas dzīvos tās gaismā,+ un zemes ķēniņi vairos tās spožumu. 25 Tās vārtus nekad neslēgs ciet, jo nakts tur nebūs — būs tikai diena.+ 26 Pilsētā saplūdīs tautu spožums un gods.+ 27 Tajā neiekļūs nekas netīrs, neviens, kas rīkojas riebīgi un melo.+ Tajā ieies tikai tie, kas ir ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā.+

22 Tad eņģelis man parādīja dzīvības ūdens upi,+ dzidru kā kristāls, kas iztecēja no Dieva un Jēra+ troņa 2 un plūda pa pilsētas galveno ielu. Upei abās malās auga dzīvības koki, kas nesa augļus katru mēnesi — divpadsmit reižu gadā. Koku lapas dziedināja tautas.+

3 Pilsēta nekad netiks nolādēta. Tajā būs Dieva un Jēra tronis.+ Dieva kalpi viņam kalpos* 4 un redzēs viņa seju,+ un tiem uz pieres būs rakstīts viņa vārds.+ 5 Nakts vairs nebūs,+ un tiem nebūs vajadzīgs ne gaismeklis, ne saules gaisma, jo gaismu tiem dos Dievs Jehova*,+ un tie valdīs mūžīgi.+

6 Eņģelis man teica: ”Šie vārdi ir uzticami un patiesi.+ Dievs Jehova, kas iedvesmo praviešus,+ ir licis eņģelim parādīt viņa kalpiem, kas drīzumā notiks. 7 Es drīz ieradīšos.+ Laimīgi ir tie, kas pilda šajā rakstu rullī lasāmos pravietiskos vārdus.”+

8 Es, Jānis, to dzirdēju un redzēju. Kad es biju dzirdējis un redzējis visu, ko eņģelis man parādīja, es nometos pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt, 9 bet viņš iebilda: ”Nē, nedari to! Es esmu tikai kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi pravieši, kā arī tie, kas pilda šajā rakstu rullī lasāmos vārdus. Pielūdz Dievu!”+

10 Vēl viņš man sacīja: ”Neturi noslēpumā* šajā rakstu rullī lasāmos pravietiskos vārdus, jo noteiktais laiks ir tuvu! 11 Netaisnais lai paliek netaisns, un netīrais — netīrs, bet taisnais lai paliek taisns, un svētais — svēts!

12 ”Es drīz ieradīšos un atlīdzināšu ikvienam pēc viņa darbiem.+ 13 Es esmu Alfa un Omega*,+ pirmais un pēdējais, sākums un gals. 14 Laimīgi ir tie, kas ir izmazgājuši savus tērpus,+ lai drīkstētu ēst dzīvības koku augļus+ un lai varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.+ 15 Bet nelieši* un tie, kas nodarbojas ar spiritismu*, kā arī netikļi*, slepkavas, elku kalpi un tie, kam patīk melot un kas rīkojas negodīgi, netiks pilsētā.”+

16 ”Es, Jēzus, sūtīju pie jums savu eņģeli, lai tas viss tiktu pavēstīts un nāktu par labu draudzēm. Es esmu Dāvida sakne un atvase,+ spožā rīta zvaigzne.””+

17 Gars un līgava+ saka: ”Nāc!” Ikviens, kas to dzird, lai saka: ”Nāc!” Ikviens, kam slāpst, lai nāk,+ ikviens, kas vēlas, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.+

18 ”Es apliecinu ikvienam, kas dzird šī rakstu ruļļa pravietiskos vārdus: ja kāds tiem kaut ko pieliks,+ Dievs viņam liks pieredzēt šajā rullī aprakstītās nelaimes,+ 19 un, ja kāds atņems kaut ko no pravietiskajiem vārdiem, kas ir šajā rullī, Dievs viņam atņems viņa daļu no tā, par ko šajā rullī rakstīts, — liegs ēst dzīvības koku augļus+ un neielaidīs svētajā pilsētā.+

20 Tas, kas to visu apliecina, saka: ”Es drīz ieradīšos.””+

”Āmen! Nāc, Kungs Jēzu!”

21 Lai Kunga Jēzus labvēlība ir ar svētajiem!