Bībeles tulkošanas principi

Kāds tulkojums visprecīzāk atspoguļo oriģinālvalodās izteiktās domas? Vai vislabākais ir burtisks tulkojums, kas līdzinās parindenim? Vairāku iemeslu dēļ tā nevar teikt. Lūk, daži no tiem.

• Katrai valodai ir sava gramatika un vārdu krājums, arī teikumi tiek veidoti dažādi. Hebraistikas profesors Semjuels Draivers rakstīja, ka valodas ”atšķiras ne tikai ar gramatiku un leksiku, bet arī.. ar to, kā domas tiek formulētas teikumos. [..] Tāpēc teikumu uzbūve dažādās valodās atšķiras.”

• Nevienai no mūsdienu valodām nav tieši tāda pati gramatika kā senajām ebreju, aramiešu un grieķu valodām, arī vārdu nozīmes pilnībā nepārklājas. Tāpēc burtisks Bībeles tulkojums vietām nebūtu saprotams vai pat izteiktu nepareizu domu.

• Vārda vai frāzes nozīmi bieži vien nosaka konteksts.

Dažviet tekstu ir iespējams iztulkot burtiski, bet tas ir jādara ar apdomu.

Tālāk minēti daži piemēri, kas ilustrē, kādus pārpratumus var radīt burtisks tulkojums.

• Bībelē vārdi ”gulēt” un ”aizmigt” attiecas gan uz miegu tiešā nozīmē, gan uz nāvi. (Mateja 28:13; Apustuļu darbi 7:60, zemsv. piez.) Kontekstos, kuros runa ir par nāvi, tos parasti tulko ”nomirt”, ”gulēt nāves miegā” vai ”aizmigt nāves miegā”, lai lasītājs skaidri saprastu domu. (1. Korintiešiem 7:39; 1. Tesalonikiešiem 4:13; 2. Pētera 3:4.)

• Apustulis Pāvils Vēstulē efesiešiem 4:14 ir lietojis vārdu, ko burtiski var tulkot ”kauliņu spēle”. Ar to apzīmēja arī krāpšanos kauliņu spēlē. Ja šo grieķu vārdu, kas minētajā pantā ir lietots pārnestā nozīmē, tulkotu burtiski, teksta jēga nebūtu saprotama. Doma kļūst skaidra tad, ja metaforu tulko ”blēdība”.

• 

  Kalna runā Jēzus teica vārdus, kas latviešu valodā tradicionāli ir tulkoti ”Svētīgi garā nabagi”. Šāds tulkojums, lai arī burtisks, ir grūti saprotams. To var arī pārprast un secināt, ka ir domāti cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Taču Jēzus ar šiem vārdiem uzsvēra, ka laimīgi ir nevis tie cilvēki, kam galvenais ir materiālo vajadzību apmierināšana, bet tie, kuri apzinās, ka viņiem ir vajadzīga Dieva vadība. (Lūkas 6:20.) Tāpēc oriģinālteksta jēga daudz skaidrāk ir izteikta tādos tulkojumos kā ”tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”, ”tie, kas ubago pēc gara” vai ”tie, kas saprot, ka viņiem ir vajadzīgs Dievs”. (Mateja 5:3; sk. arī zemsv. piez.)

• Dažiem ebreju valodas vārdiem ir ļoti plaša nozīme, tāpēc tos nav iespējams visur tulkot burtiski. Piemēram, viens ebreju vārds, kas dažos kontekstos ir tulkots ”greizsirdība”, ”nenovīdība”, ”skaudība”, citos kontekstos ir lietots pozitīvā nozīmē un attiecināts gan uz Dievu, gan uz Dieva kalpiem, kuri dedzīgi kalpo viņam un nepacieš, ka citi viņam ir neuzticīgi. (4. Mozus 25:11; Psalms 69:9; 119:139.) Šādos gadījumos tas ir tulkots ”dedzība”, ”degsme”, ”degt”, ”prasīt pilnīgu uzticību”. (2. Mozus 34:14; 2. Ķēniņu 19:31; Sālamana pamācības 6:34; Jesajas 11:13; Ecehiēla 36:6; Zaharjas 8:2.)

• 

  Plaša nozīme ir arī ebreju valodas vārdam, kura pamatnozīme ir ”roka”. Atkarībā no konteksta tas ir tulkots ne tikai ”roka”, bet arī, piemēram, ”spēks”, ”vara”, ”dāsnums”. (2. Mozus 7:4; 2. Samuēla 8:3; 1. Ķēniņu 10:13.) Latviešu valodā šis vārds ir tulkots vairāk nekā 60 veidos.

Minētie piemēri palīdz saprast, ka, tulkojot Bībeli, nav iespējams vienu oriģinālteksta vārdu visās vietās aizstāt ar vienu un to pašu citas valodas vārdu. Tulkotājiem ir jāizvēlas tādi vārdi, kas pareizi izsaka oriģinālvalodas tekstā ietvertās domas. Turklāt, lai tulkotais teksts būtu skaidrs un viegli lasāms, tam jābūt veidotam saskaņā ar mērķvalodas normām un likumiem.

Tomēr jāuzmanās, lai tulkojums nebūtu pārāk brīvs. Ja Bībeles tulkotājs brīvi pārstāsta tekstu atbilstoši savai sapratnei, pastāv iespēja, ka teksta jēga tiek izkropļota un tulkojumā atainojas tulkotāja personiskie uzskati par oriģinālteksta nozīmi vai arī tajā pazūd svarīgas detaļas. Tiesa, Bībeles pārstāstus ir viegli lasīt, taču reizēm tie neatspoguļo teksta patieso jēgu.

Tulkojumu var ietekmēt arī tulkotāja reliģiskie uzskati. Piemēram, Mateja 7:13 ir teikts: ”Ērts ir ceļš, kas ved uz bojāeju.” Daži tulkotāji, iespējams, savu reliģisko priekšstatu dēļ, grieķu vārdu, kas nozīmē ”bojāeja; iznīcība”, šajā pantā tulko ”elle”.

Bībele ir sarakstīta tādā valodā, kādā ikdienā runāja vienkāršie ļaudis, kā zemnieki, gani un zvejnieki. (Nehemijas 8:8, 12; Apustuļu darbi 4:13.) Arī tulkojot Bībeli, tas būtu jāņem vērā, lai tulkojums būtu saprotams ikvienam neatkarīgi no viņa izglītības un sociālā stāvokļa. Tāpēc priekšroka būtu dodama skaidriem, vienkāršiem formulējumiem, vairoties no vārdiem un frāzēm, kas vidusmēra lasītājam nav pazīstami.

Daudzi tulkotāji pilnīgi neattaisnojami ir atļāvušies savos tulkojumos nerakstīt Dieva vārdu Jehova, lai gan šis vārds ir atrodams senajos Bībeles rokrakstos. (Sk. pielikumu A4.) Daudzos tulkojumos Dieva vārds ir aizstāts ar kādu titulu, piemēram, ”Kungs”, bet daži tulkotāji pat ir noslēpuši faktu, ka Dievam ir vārds. Piemēram, dažos tulkojumos Jēzus lūgšanā ietvertie vārdi, kas lasāmi Jāņa 17:26, ir iztulkoti šādi: ”Es tevi esmu darījis viņiem zināmu,” — bet vārdi, kas lasāmi Jāņa 17:6: ”Es tevi esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man esi devis.” Taču precīzā tulkojumā Jēzus vārdi skan: ”Es tavu vārdu esmu darījis viņiem zināmu,” un: ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man esi devis.”

Kad klajā nāca pirmais Jaunās pasaules tulkojuma izdevums angļu valodā, tā priekšvārdā bija teikts: ”Šis Bībeles tulkojums nav pārstāsts. Mēs esam centušies tulkot burtiski visur, kur to ļauj mūsdienu angļu valodas izteiksmes līdzekļi un kur burtisks tulkojums nav pārāk neveikls un netraucē uztvert domu.” Sekojot šim principam, Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma komisija ir pūlējusies atrast zelta vidusceļu, lai, no vienas puses, tulkotu cik vien iespējams tuvu oriģināltekstam, bet, no otras puses, izvairītos no neveikliem, nesaprotamiem un pārprotamiem formulējumiem. Šo pūliņu rezultāts ir tulkojums, kas ir gan viegli lasāms, gan precīzs. (1. Tesalonikiešiem 2:13.)