31. nodaļa

Vārpu plūkšana sabatā

PĒC neilga laika Jēzus un viņa mācekļi atstāj Jeruzalemi un dodas uz Galileju. Ir pavasaris, un labības laukos stiebru galos jau ir vārpas. Mācekļi ir izsalkuši. Tāpēc viņi plūc vārpas un ēd graudus. Tā kā ir sabats, viņu rīcība nepaliek nepamanīta.

Nupat reliģiskie vadītāji Jeruzalemē ir mēģinājuši nogalināt Jēzu, tāpēc ka viņš pārkāpjot sabata likumu. Tagad farizeji izvirza šādu apsūdzību: ”Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.”

Farizeji apgalvo, ka plūkt vārpas un berzēt tās, lai ēstu graudus, ir tas pats, kas novākt ražu un kult labību. Viņu stingrais uzskats par to, kas ir darbs, ir padarījis sabatu par nastu, kaut gan sabats bija paredzēts kā priecīga, garīgi stiprinoša diena. Farizeju apgalvojumiem Jēzus pretstata piemērus no Rakstiem, lai parādītu, ka Dievs Jehova nekad nav vēlējies, lai viņa sabata likums tiktu izmantots ar tādu nevajadzīgu stingrību.

Jēzus stāsta, kā Dāvids un viņa vīri, kad bija izsalkuši, apstājās pie saiešanas telts un ēda skatāmās maizes. Šie maizes klaipi jau bija paņemti no galda, kur tie bija stāvējuši Jehovas priekšā, un to vietā bija nolikti svaigi maizes klaipi; paņemtie klaipi parasti tika atstāti priesteriem. Bet toreizējos apstākļos Dāvids un viņa vīri netika nosodīti par to, ka bija ēduši maizi.

Jēzus min vēl vienu piemēru: ”Vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteŗi pārkāpj sabatā Dieva namā svēto dienu un ir nevainīgi?” Tiešām, priesteri templī arī sabatā kauj dzīvniekus un veic citus darbus, kas saistīti ar dzīvnieku upuru sagatavošanu. ”Bet es jums saku,” piebilst Jēzus, ”šeitan ir [kas] lielāks par Dieva namu.”

Tālāk Jēzus farizejiem aizrāda: ”Kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.” Un nobeigumā viņš saka: ”Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.” Ko Jēzus vēlas pateikt ar šiem vārdiem? Viņš runā par tūkstoš gadu posmu, kad valdīs viņa Valstība un būs miers.

Nu jau 6000 gadu cilvēce atrodas smagā Sātana Velna verdzībā, un visu šo laiku vardarbība un kari ir bijuši kaut kas pierasts. Turpretī lielais Kristus valdīšanas sabats būs laiks, kad cilvēki varēs atpūsties no visām ciešanām un apspiešanas. Mateja 12:1—8; 3. Mozus 24:5—9; 1. Samuēla 21:1—6; 4. Mozus 28:9; Hozejas 6:6.

▪ Kāda apsūdzība tiek izteikta Jēzus mācekļiem, un kā Jēzus uz to atbild?

▪ Uz kādu farizeju kļūdu Jēzus norāda?

▪ Kādā ziņā Jēzus ir ”kungs pār sabatu”?