”Šis ir mans dēls”

KAD bērni dara kaut ko labu, pieaugušie, kas viņus audzina, ir priecīgi. Ja meitene izdara kaut ko labu, viņas tēvs var lepni citiem teikt: ”Tā ir mana meita.” Ja zēns dara labu, tēvs priecīgi saka: ”Tas ir mans dēls.”

Jēzus vienmēr dara to, kas patīk viņa Tēvam, tāpēc Tēvs lepojas ar viņu. Vai tu atceries, ko Jēzus Tēvs reiz darīja, kad Jēzus bija kopā ar trim saviem sekotājiem? ... Jā, Dievs viņus uzrunāja no debesīm un sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, pie kura man labs prāts.” (Mateja 17:5.)

Jēzus allaž ar prieku dara to, kas patīk viņa Tēvam. Vai tu zini, kāpēc? Tāpēc, ka viņš no sirds mīl savu Tēvu. Ja kāds dara kaut ko tikai tāpēc, ka tas viņam obligāti jādara, tad viņam tas šķiet grūti. Bet, ja viņš to dara labprāt, tad ir vieglāk. Vai tu saproti, ko nozīmē ”labprāt”? ... Tas nozīmē kaut ko darīt tāpēc, ka tu pats to gribi.

Jau tad, kad Jēzus vēl nebija nācis uz zemi, viņš labprāt darīja visu, ko Tēvs viņam lika, jo viņš mīl savu Tēvu — Dievu Jehovu. Jēzum bija ļoti labi debesīs pie Tēva. Taču Dievs bija paredzējis uzticēt Jēzum kādu īpašu uzdevumu, un, lai to paveiktu, Jēzum bija jāpamet debesis un jāpiedzimst par cilvēku uz zemes. Jēzus tam labprāt piekrita, jo to vēlējās Jehova.

Lai Jēzus piedzimtu uz zemes, bija nepieciešams, lai kāda sieviete kļūtu par Jēzus māti. Vai tu zini, kā sauca sievieti, kas kļuva par Jēzus māti? ... Viņas vārds bija Marija. Jehova no debesīm sūtīja pie Marijas eņģeli Gabriēlu, lai tas viņai pavēstītu, ka viņai piedzims dēls, ko nosauks par Jēzu. Bet kas būs zēna tēvs? ... Eņģelis teica, ka bērna Tēvs būs Dievs Jehova, tāpēc Jēzu sauks par Dieva Dēlu.

Kā tev šķiet: ko Marija domāja, to izdzirdējusi? ... Vai viņa teica: ”Es negribu būt Jēzus māte?” Nē, Marija bija ar mieru darīt to, ko vēlējās Dievs. Bet kā Dieva Dēls, kas dzīvoja debesīs, varēja piedzimt uz zemes par cilvēku? Vai tu zini, ar ko Jēzus piedzimšana atšķīrās no tā, kā ir nākuši pasaulē visi citi cilvēki? ...

Kad Dievs radīja cilvēkus, viņš tos izveidoja tā, ka tie var brīnišķīgā veidā savienoties un pēc tam mātes klēpī var sākt veidoties bērns. Cilvēki bieži vien to sauc par brīnumu. Tas tiešām ir kaut kas apbrīnojams, vai ne? ...

Bet Jēzus gadījumā Dievs paveica vēl lielāku brīnumu. Viņš paņēma no debesīm sava Dēla dzīvību un ievietoja to Marijas klēpī. Nekad iepriekš Dievs neko tādu nebija darījis, un arī pēc tam viņš vairs neko tādu nav darījis. Kad bija noticis šis brīnums, Jēzus sāka augt Marijas klēpī, tāpat kā savās mātēs attīstās citi bērni. Pēc tam Marija apprecējās ar Jāzepu.

Laikā, kad Jēzum bija jānāk pasaulē, Marija un Jāzeps bija ieradušies pilsētā, ko sauca par Betlēmi. Bet tā bija pilna ļaužu. Marijai un Jāzepam nebija, kur apmesties, tāpēc viņi palika pa nakti kādā kūtī. Tur Marija dzemdēja Jēzu, un Jēzus tika ieguldīts silē, kur parasti tiek likta barība lopiem. To tu vari redzēt šeit zīmējumā.

Naktī, kad piedzima Jēzus, notika brīnumainas lietas. Netālu no Betlēmes dažiem ganiem parādījās eņģelis un paziņoja, ka ir piedzimis kāds īpašs cilvēks. Eņģelis sacīja: ”Redzi, es jums pasludinu priecīgu vēsti: šodien ir dzimis tas, kurš izglābs cilvēkus.” (Lūkas 2:10, 11.)

Eņģelis pastāstīja ganiem, ka tie atradīs Jēzu Betlēmē guļam silē. Tad pēkšņi blakus pirmajam eņģelim parādījās vēl citi, un tie visi kopā slavēja Dievu. ”Gods Dievam augstībā,” eņģeļi dziedāja, ”un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts.” (Lūkas 2:12—14, EAD.)

Kad eņģeļi nozuda, gani devās uz Betlēmi, atrada Jēzu un pastāstīja Jāzepam un Marijai, ko bija dzirdējuši. Vai tu vari iedomāties, cik Marija bija priecīga, ka bija piekritusi kļūt par Jēzus māti?

Vēlāk Jāzeps un Marija kopā ar Jēzu pārcēlās uz pilsētu, ko sauca par Nācareti, un tur Jēzus uzauga. Kad viņš bija pieaudzis, viņš sāka mācīt ļaudis. Tas bija viens no darbiem, ko Dievs Jehova bija uzdevis savam Dēlam darīt uz zemes. Jēzus to darīja labprāt, jo viņš ļoti mīlēja savu debesu Tēvu.

Pirms Jēzus sāka šo darbu, Jānis Kristītājs viņu kristīja Jordānas upē. Tad notika kaut kas pārsteidzošs. Kad Jēzus nāca ārā no ūdens, Jehova no debesīm teica: ”Šis ir mans mīļais Dēls, uz ko man labs prāts.” (Mateja 3:17.) Vai tev patīk, ja vecāki saka tev, ka viņi tevi mīl? ... Arī Jēzus noteikti bija priecīgs, kad Tēvs viņam teica šādus vārdus.

Jēzus vienmēr darīja to, kas ir pareizs. Viņš neuzdevās par to, kas viņš nebija — Jēzus neapgalvoja, ka viņš ir Dievs. Eņģelis Gabriēls bija teicis Marijai, ka Jēzu sauks par Dieva Dēlu, un Jēzus arī pats sacīja, ka viņš ir Dieva Dēls. Turklāt viņš neapgalvoja, ka zina vairāk nekā Tēvs. Viņš uzsvēra: ”Tēvs ir lielāks nekā es.” (Jāņa 14:28.)

Pat debesīs, kad Tēvs Jēzum lika kaut ko darīt, Jēzus to darīja. Nekad nenotika tā, ka Jēzus būtu tikai apsolījies izdarīt Dieva uzdoto darbu, bet pēc tam nodarbojies ar kaut ko citu. Jēzus mīlēja savu Tēvu, tāpēc viņš to klausīja. Kad Jēzus bija nonācis uz zemes, viņš pildīja to uzdevumu, kura dēļ debesu Tēvs viņu bija sūtījis, un neizniekoja laiku kaut kam citam. Ir skaidrs, kāpēc Jehova ir apmierināts ar savu Dēlu.

Arī mēs taču gribam, lai Jehova ar mums ir apmierināts, vai ne? ... Tad mums jāklausa Dievs, kā to darīja Jēzus. Dievs mūs uzrunā Bībelē. Nebūtu taču pareizi, ja mēs sacītu, ka klausām Dievu, bet paši ticētu kaut kam tādam, kas ir pretrunā ar Bībeli, un rīkotos pretēji tam, kas Bībelē teikts, vai ne? ... Atceries — ja mēs patiešām mīlēsim Jehovu, mēs vienmēr gribēsim viņu iepriecināt.