Juridiska uzvara
TIESAS PRĀVĀ, kas notika 1995. gada aprīlī, tika izcīnīta nozīmīga uzvara. Viss iesākās 1992. gada 28. janvārī, kad 24 gadus vecā Lusa Nereida Asevedo Kiles tika uzņemta El Buen Pastor slimnīcā Puertoriko, kur viņai bija paredzēta operācija, kas nebija obligāta. Uzņemšanas nodaļā viņa gan mutiski, gan rakstiski paziņoja, ka, būdama Jehovas lieciniece, atsakās no asins pārliešanas. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Slimnīcas personāls, kam bija jārūpējas par Lusu, kā arī ārstējošais ārsts bija labi informēti par viņas nostāju.
Divas dienas pēc operācijas Lusa zaudēja ārkārtīgi daudz asiņu, un asiņošanas dēļ sākās akūta anēmija. Ārstējošais ārsts Dr. Hosē Rodrigess Rodrigess uzskatīja, ka vienīgais veids, kā palīdzēt Lusai, ir veikt asins pārliešanu. Tāpēc, Lusai nezinot, ārsts bez viņas piekrišanas pieprasīja tiesas rīkojumu pārliet viņai asinis.
Kaut arī Lusa bija pie samaņas un varēja apliecināt savu nelokāmo nostāju, Dr. Rodrigess Rodrigess uzstājīgi apgalvoja, ka nav laika saņemt kāda piekrišanu, jo jārīkojas nekavējoties. Apgabala advokāts Edvardo Peress Soto parakstīja veidlapu, un apgabala tiesnesis, godājamais Anhels Luiss Rodrigess Ramoss, deva tiesas rīkojumu pārliet asinis.
Tā 1992. gada 31. janvārī Lusa tika aizvesta uz operācijas zāli, kur viņai tika pārlietas asinis. Asins pārliešanas laikā Lusa dzirdēja dažus slimnīcas darbiniekus par viņu smejamies. Citi viņu rāja, sakot, ka tas, kas tiek darīts, ir viņai pašai par labu. Viņa pretojās visiem spēkiem, taču velti. Līdz dienas beigām Lusa bija saņēmusi četras asins devas.
Tas, kas notika ar Lusu, nebija nedz pirmais, nedz pēdējais gadījums, kurš ir saistīts ar asins pārliešanu Jehovas lieciniekiem Puertoriko. Pirms tam jau bija izdoti vismaz 15 tiesas rīkojumi pārliet asinis pieaugušiem Jehovas lieciniekiem, un tie bija bijuši pret viņu gribu; arī pēc šī gadījuma tika izdoti vēl daudzi rīkojumi. Kāds gadījums bija pavisam traģisks: kamēr paciente bija bez samaņas, tika izdots tiesas rīkojums un viņai tika pārlietas asinis, citiem vārdiem, asins pārliešana viņai tika uzspiesta.
Taču Lusas cīņa nebeidzās operācijas zālē. Pēc kāda laika, 1993. gada oktobrī, tika iesniegta prasība ierosināt tiesas prāvu pret Puertoriko Asociēto Valsti. Lieta tika iztiesāta Augstākajā tiesā, un 1995. gada 18. aprīlī tiesa pieņēma lēmumu par labu Lusai. Tiesa paziņoja, ka rīkojums pārliet asinis ir bijis ”nekonstitucionāls un bez likumā paredzētās kārtības ir atņēmis sūdzētājai tiesības brīvi rīkoties saskaņā ar savu reliģiju, tiesības lemt par personisko dzīvi un savu ķermeni”.
Šis bija nozīmīgs tiesas lēmums, tāpēc ka tā bija pirmā reize, kad Puertoriko tiesa lietā, kas saistīta ar asins pārliešanu, bija pieņēmusi lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem. Spriedums sabiedrībā izraisīja neparasti lielu interesi. Notika preses konference, kurā piedalījās lielāko laikrakstu, kā arī radio un televīzijas programmu žurnālisti.
Tai pašā vakarā kāda radioprogramma pārraidīja interviju ar vienu no Lusas advokātiem. Klausītāji tika aicināti zvanīt pa tālruni un uzdot jautājumus. Piezvanīja daudzi ārsti un juristi un labvēlīgi izteicās par rezultātu. Kāds zvanītājs teica: ”Zinātne nav spējusi apliecināt, ka asins pārliešana glābj dzīvību, un ir kļūdaini tā domāt.” Viņš arī piebilda: ”Drīz asins pārliešana tiks ierakstīta vēsturē kā viena no vislielākajām mūsdienu medicīnas kļūdām un maldiem.”
Vēlāk kāds ļoti cienījams tiesību zinātnes profesors piezvanīja uz Sargtorņa biedrības filiāli un izteica dziļu apmierinātību par ”spožo uzvaru” — tādiem vārdiem viņš raksturoja notikušo. Viņš piemetināja, ka tiesas lēmums aizstāv ne tikvien Jehovas liecinieku konstitucionālās tiesības, bet arī visu Puertoriko pilsoņu tiesības.