Kurš ir vainojams karos?

VAI Dievs ir vainojams karos, ko izcīna cilvēki? ”Nē, Dievs negrib karu.” Tā uz šo jautājumu īsi pēc 2. pasaules kara beigām atbildēja Martīns Nīmellers, labi pazīstams vācu protestantu garīdznieks. Viņa izteikumi tika publicēti 1946. gadā izdotajā grāmatā Ach Gott vom Himmel sieh darein—Sechs Predigten (Ak, Dievs, paraugies no debesīm. Seši sprediķi). Šajā grāmatā ir teikts:

”Tie, kas [karos] grib vainot Dievu, nezina vai nevēlas zināt Dieva Rakstus. Protams, ir cits jautājums, vai mēs — kristieši — esam vai neesam lielā mērā atbildīgi par nemitīgajiem kariem. Un mēs nevaram no šī jautājuma tik viegli izvairīties; ..turklāt pilnīgi pamatoti var atgādināt, ka kristīgās baznīcas gadsimtu gaitā atkal un atkal ir nodevušās karu, armiju un ieroču svētīšanai un gluži nekristīgā veidā ir lūgušas Dievu, lai karā tiek iznīcināti to ienaidnieki. Tā visa ir mūsu vaina un mūsu tēvu vaina, bet par to nekādā ziņā nav vainojams Dievs. Un mēs, mūsdienu kristieši, stāvam apkaunoti tādas tā saucamās sektas kā nopietno Bībeles pētnieku [Jehovas liecinieku] priekšā, kuri simtiem un tūkstošiem devās uz koncentrācijas nometnēm un [pat] mira tāpēc, ka viņi atteicās kalpot karam un šaut uz cilvēkiem.”

Tagad, aptuveni 50 gadu pēc 2. pasaules kara, Nīmellera vārdi mieru mīlošiem cilvēkiem joprojām sniedz vielu pārdomām. Nē, Dievs nav vainojams asinsizliešanā, kas notiek tautu starpā! Izmantodams savus patiesos kalpotājus, kas neiesaistās pasaules konfliktos, Dievs pasludina nenovēršamu galu itin visai karadarbībai. (Psalms 46:10; Jāņa 17:16.)

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]

USAF fotoattēls