Cik ilgs var būt cilvēka mūžs?
Vidējais cilvēka mūža garums mūsdienās ir palielinājies, tāpēc daudzus interesē jautājums: ”Cik ilgs var būt cilvēka mūžs?”
KĀ TEIKTS Jaunās britu enciklopēdijas 1995. gada izdevumā, pagātnē par cilvēku, kas nodzīvojis visilgāk, tika uzskatīts Pjērs Žubērs. Viņš mira 113 gadu vecumā 1814. gadā. Ir bijuši minēti citi cilvēki, kas nodzīvojuši vēl ilgāk, taču viņu mūža garumam nav bijis ticamu dokumentāru apliecinājumu. Mūsdienās vairāki cilvēki ir dzīvojuši ilgāk nekā Pjērs Žubērs, un tas ir precīzi dokumentāri apstiprināts.
Žanna Luīza Kalmāna bija dzimusi Arlā (Francijas dienvidaustrumos) 1875. gada 21. februārī. Daudz tika rakstīts un runāts par viņas nāvi 1997. gada 4. augustā — viņa mira 122 gadu vecumā. 1986. gadā Japānā 120 gadu vecumā mira Sigečijo Idzumi. Ginesa rekordu grāmatas 1999. gada izdevumā par visvecāko cilvēku pasaulē nosaukta Zāra Knauss, kurai publikācijas tapšanas laikā bija 118 gadu. Viņa ir dzimusi 1880. gada 24. septembrī Pensilvānijā (ASV). Kad 1998. gadā Kvebekā (Kanāda) 118 gadu vecumā mira Marija Luīza Febronī Meijere, viņa bija 26 dienas vecāka par Zāru.
Nav šaubu, ka ir strauji palielinājies ilgdzīvotāju skaits. Speciālisti uzskata, ka nākamā gadsimta pirmajā pusē simtgadnieku skaits pieaugs līdz 2,2 miljoniem. 1970. gadā pasaulē bija 26,7 miljoni cilvēku, kuri bija nodzīvojuši 80 vai vairāk gadu, bet 1998. gadā tādu cilvēku jau bija 66 miljoni. Šo cilvēku skaits ir palielinājies par 147 procentiem, bet kopējais zemeslodes iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 60 procentiem.
Garāks mūžs nav vienīgais ievērības cienīgais fakts. Ir gados veci cilvēki, kas spēj paveikt daudz ko tādu, ko nevar divdesmitgadīgi jaunieši. 1990. gadā 82 gadus vecais Džons Kelijs 42,195 kilometrus garo maratonskrējiena distanci veica piecās stundās un piecās minūtēs. 1991. gadā vecvecmāmiņa Meivisa Lindgrēne, kurai toreiz bija 84 gadi, šo distanci noskrēja septiņās stundās un deviņās minūtēs. Un pavisam nesen Ņujorkas maratonā finišēja kāds 91 gadu vecs vīrietis.
Protams, arī senatnē dzīvoja cilvēki, kam ievērojamā vecumā bija saglabājusies apbrīnojama veselība. Patriarhs Ābrahāms, par kuru stāstīts Bībelē, 99 gadu vecumā skrēja pretī ceļiniekiem, kas tuvojās viņa dzīves vietai. Kālebs, kad viņam bija 85 gadi, teica: ”Es esmu vēl šodien tikpat stiprs un tāds pats savā spēkā kā toreiz [pirms 45 gadiem], ..vai es eju kaŗā, vai eju tīrumā, vai pārnāku mājās.” Tāpat Bībelē ir stāstīts, ka Mozum 120 gadu vecumā ”viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis”. (1. Mozus 18:3; Jozuas 14:10, 11; 5. Mozus 34:7.)
Jēzus Kristus pirmo cilvēku Ādamu un šķirsta būvētāju Nou minēja kā reālas vēsturiskas personas. (Mateja 19:4—6; 24:37—39.) Pirmajā Mozus grāmatā ir teikts, ka Ādams nodzīvoja 930 gadus un Noa — 950. (1. Mozus 5:5; 9:29.) Vai tiešām cilvēki kādreiz ir dzīvojuši tik ilgi? Varbūt mēs varam dzīvot vēl ilgāk? Varbūt mēs varam dzīvot mūžīgi? Mēs piedāvājam jums pārdomāt dažus faktus, kas ir minēti nākamajā rakstā.