Valstības sludinātāji stāsta

Jehovas acīs dārgi ir tie, kas viņu mīl

LIBĀNA kopš Bībeles laikiem ir pazīstama ar savu bagātīgo augu valsti. (Psalms 72:16; Jesajas 60:13.) Īpaši izslavēti bija tās majestātiskie ciedri, kas skaistās, smaržīgās un izturīgās koksnes dēļ bija ļoti pieprasīts celtniecības materiāls. Tomēr pirmajā gadsimtā Libānā atradās kaut kas vēl vērtīgāks. Marka evaņģēlijā stāstīts, ka no Tiras un Sidonas, toreizējās Libānas teritorijas, ”liels pulks, dzirdējuši, kādas lielas lietas [Jēzus] dara, nāca pie viņa”. (Marka 3:8.)

Arī mūsdienās Libānā joprojām ienākas ”augļi”, kas ir ļoti dārgi Jehovas acīs. To parāda tālākminētie piemēri.

• Kāds jauns Jehovas liecinieks, vārdā Visams, lūdza atļauju klasē uzstāties ar 30 minūtes garu referātu. Visams domāja, ka tā būtu laba iespēja sludināt. Izmantojot grāmatu Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā, viņš sagatavojās pastāstīt par radīšanu. Tomēr, kad skolotāja redzēja Visama sagatavoto materiālu, viņa sacīja, ka Visams varētu runu izvērst 45 minūšu garumā, jo šī tēma ir ārkārtīgi svarīga.

Kad Visams jau bija sācis klasē runāt, skolotāja viņu pārtrauca, lai ataicinātu direktori. Drīz vien direktore bija klāt, un Visams vēlreiz stāstīja visu no sākuma. Dzirdot, kādus jautājumus Visams uzdeva sava referāta ievadā, direktore bija sajūsmā un teica, ka visiem skolēniem vajadzētu iedot šī referāta kopiju.

Pēc brīža kāds skolotājs, iedams garām šai klasei, pamanīja, ka tajā valda dzīva atmosfēra, un painteresējās, kas tur notiek. Saņēmis atbildi, viņš vaicāja, ko Visams cenšas pierādīt — evolūciju vai radīšanu. ”Radīšanu,” skanēja atbilde. Kad šis skolotājs uzzināja, ka Visams ir Jehovas liecinieks, viņš vērsās pie klases, teikdams: ”Šī runa jums palīdzēs saprast, ka zinātnes atklājumi pierāda radīšanu, nevis evolūciju.”

Izrādījās, ka skolotājam bija grāmata Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā un viņš to bija izmantojis savās lekcijās universitātē. Promejot skolotājs vaicāja, vai nākošajā dienā viņš varētu atgriezties kopā ar saviem skolēniem, lai arī viņiem būtu iespējams noklausīties Visama referātu. Tā radās vēl viena brīnišķīga izdevība liecināt par Jehovu.

• Divdesmit divus gadus vecā Nīna bija izslāpusi pēc patiesības. Kādu dienu brālēns viņai iedeva Bībeli un pastāstīja par Vasarsvētku draudzi. Nīna aizrautīgi lasīja Bībeli un tā uzzināja, ka kristiešiem ir jāsludina. Tādēļ viņa sāka saviem paziņām stāstīt to, ko bija uzzinājusi. Visi, ar ko Nīna runāja, jautāja viņai: ”Vai tu esi Jehovas lieciniece?” Tas Nīnu mulsināja.

Pēc sešiem gadiem pie Nīnas uz mājām atnāca Jehovas liecinieki un pastāstīja viņai par Dieva Valstību. Sākumā Nīna mēģināja atrast kaut ko nepareizu tajā, ko liecinieki mācīja. Tomēr viņa redzēja, ka uz visiem jautājumiem liecinieki atbild loģiski un šīs atbildes ir pamatotas uz Bībeli.

Jauniegūtās zināšanas, piemēram, par to, ka Dieva vārds ir Jehova, par svētībām, ko atnesīs Dieva Valstība, un vēl daudz ko citu, Nīnu pārliecināja, ka viņa ir atradusi patiesību. Viņa veltīja savu dzīvi Dievam un kristījās. Tagad Nīna pilnas slodzes kalpošanā jau ir pavadījusi septiņus gadus. Jehova tiešām svētī tos, kas viņu mīl no visas sirds. (1. Korintiešiem 2:9.)