Vai reliģijas drīzumā apvienosies? — Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA

Vai reliģijas drīzumā apvienosies?

”Mēs esam liecinieki nozīmīgai dienai mūsu baznīcu vēsturē,” sacīja Pasaules luterāņu federācijas prezidents Kristians Krauze. Līdzīgu domu izteica pāvests Jānis Pāvils II, runādams par ”pagrieziena punktu grūtajā ceļā uz pilnīgas vienotības atjaunošanu starp kristiešiem”.

Šie jūsmīgie apgalvojumi izskanēja pēc tam, kad 1999. gada 31. oktobrī Vācijas pilsētā Augsburgā tika parakstīts oficiāls dokuments, ar ko tika apstiprināts Kopīgais paziņojums par attaisnošanas mācību. Šim pasākumam bija izvēlēta ļoti piemērota vieta un laiks. Kā saka vēsturnieki, 1517. gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters pienagloja pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm plakātu ar savām 95 tēzēm, tā aizsākdams protestantisko reformācijas kustību. Savukārt Augsburgā, kā zināms, 1530. gadā protestanti iesniedza dokumentu, kurā bija apkopoti viņu galvenie uzskati, — Augsburgas ticības apliecību. Katoļu baznīca to noraidīja, un tas savukārt izraisīja baznīcas sašķelšanos protestantismā un katolicismā.

Vai Kopīgais paziņojums, kā tiek apgalvots, tiešām būs ”izšķirīgs solis ceļā uz baznīcas apvienošanos”? Tā domā nebūt ne visi. Apmēram 250 protestantu teologi parakstīja opozīcijas petīciju, brīdinot par varbūtēju nonākšanu katoļu baznīcas pakļautībā. Turklāt katoļu baznīca saniknoja protestantus, kad paziņoja par īpašu 2000. gada indulgenci, — tieši nepatika pret tirgošanos ar indulgencēm taču bija tā, kas pirms 500 gadiem bija paātrinājusi baznīcas sašķelšanos. Kamēr būs spēkā Augsburgas ticības apliecība un Tridentas koncilā pieņemtie katoļu baznīcas dekrēti, kas bija vērsti pret protestantu mācībām, līdz baznīcas vienotībai vēl ir ļoti tālu.

Nesaskaņas un plaisas kristīgo baznīcu vidū ir tik dziļas, ka tās nevar nolīdzināt, lai arī kādi kopīgi paziņojumi tiktu parakstīti. Turklāt vienota ticība ir iespējama tikai tad, ja tā ir stingri pamatota uz Dieva rakstiem, Bībeli. (Efeziešiem 4:3—6.) Īsta vienotība nav sasniedzama, ejot uz kompromisu, bet gan uzzinot, ko Dievs no mums prasa, un rīkojoties saskaņā ar to. ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā,” sacīja uzticīgais pravietis Miha, ”bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (Mihas 4:5.)

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]