Tie gāja bojā
”Ūdens dzelme tos apklāja, tie nogāja dibenā kā akmeņi!”
ŠIS ir fragments no slavas dziesmas, ko Mozus un izraēlieši dziedāja pēc tam, kad bija izglābti pie Sarkanās jūras un kad bija iznīcināti viņu ienaidnieki, kas viņus vajāja, — Ēģiptes faraons un tā karaspēks. (2. Mozus 15:4, 5.)
Katram, kas bija šī iespaidīgā notikuma aculiecinieks, tā nozīme bija nepārprotama: neviens nevar apšaubīt Jehovas varu vai viņam pretoties un dzīvot tālāk. Tomēr tikai dažus mēnešus vēlāk ievērojami izraēlieši — Korahs, Dātans, Abirāms un viņu 250 atbalstītāji — atklāti apstrīdēja Mozus un Ārona varu, ko viņiem bija piešķīris Dievs. (4. Mozus 16:1—3.)
Pēc Jehovas norādījuma Mozus brīdināja izraēliešus, lai tie atkāpjas no dumpinieku teltīm. Dātans un Abirāms līdz ar saviem mājiniekiem demonstratīvi palika pie savas pārliecības. Mozus paziņoja, ka Jehova īpašā veidā parādīs cilvēkiem, ka šie vīri ir ”to Kungu nicinājuši”. Tad Jehova atvēra zemi zem viņu kājām. ”Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme atkal aiz tiem aizvērās.” Kas notika ar Korahu un ar pārējiem dumpiniekiem? ”No tā Kunga izgāja uguns un aprija divi simti piecdesmit vīrus, kas bija pienesuši kvēpināmo.” (4. Mozus 16:23—35; 26:10.)
Gan faraons ar savu karaspēku, gan tie, kas tuksnesī sacēlās pret Dievu, gāja bojā, jo neatzina Jehovas varu un to, ka viņam rūp savas tautas liktenis. Tāpēc visiem, kas šajā grūtajā laikā vēlas pieredzēt Jehovas aizsardzību, ir nekavējoties jāapgūst zināšanas par viņu un jāpakļaujas Jehovam kā ”Visaugstākajam” un ”Visuvarenajam”. Tos, kas tā rīkojas, var stiprināt Jehovas vārdi: ”Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak Kungs, esi mans patvērums! Visaugstāko tu.. esi izraudzījis sev par aizsargu.” (Psalms 91:1, 7—9.)