”Viņš mani vada pie skaidra ūdens”

BĪBELES zemēs, kur valda karsts klimats, aitu ganiem ir svarīgs uzdevums — katru dienu sagādāt ganāmpulkam ūdeni. Lai padzirdītu aitas, gani dažreiz izmanto akas, no kurām sasmeļ ūdeni silēs. (1. Mozus 29:1—3.) Bet lietus sezonā daudz ”skaidra ūdens” dod strauti un upes. (Psalms 23:2.)

Labam ganam ir jāzina, kur var atrast ūdeni un piemērotas ganības. Labi pārzinot apkārtni, gans spēj parūpēties par aitu izdzīvošanu. Dāvids, kas daudzus gadus Jūdejas kalnājos bija ganījis aitas, Dieva garīgo vadību salīdzināja ar to, kā gans ved savas aitas uz labām ganībām un pie dzīvinošā ūdens. Dāvids teica: ”Viņš mani vada pie skaidra ūdens.” (Psalms 23:1—3.)

Pēc vairākiem gadiem Jehova ar Ecēhiēla starpniecību izmantoja līdzīgu piemēru. Viņš apsolīja sapulcēt savas tautas locekļus no visām zemēm, kur tie bija izklīdināti, tāpat kā gans pulcē aitas. ”Es.. aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās.” (Ecēhiēla 34:13.)

Dievs Jehova arī ļoti rūpējas par garīgā ūdens sagādi. Atklāsmes grāmatā ir aprakstīta ”dzīvības ūdens upe”, kas plūst no Dieva troņa. (Atklāsmes 22:1.) Visi cilvēki tiek aicināti dzert no šīs upes: ”Kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17.)

Šis dzīvības ūdens simbolizē to, ko Dievs ir paveicis, lai dāvātu cilvēkiem mūžīgu dzīvību. Visi var dzert šo ūdeni, apgūstot zināšanas par vienīgo patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko viņš ir sūtījis. (Jāņa 17:3.)