Saru krekls un cilvēka garīgums
TO VALKĀJA Francijas karalis Luijs IX. Ar tā palīdzību savā jaunībā, studēdams tieslietas, vairāku mēnešu garumā 19 līdz 20 stundas diennaktī spēja palikt nomodā sers Tomass Mors. Cik zināms, Mors to esot nēsājis lielāko daļu sava mūža. Kad Kenterberijas katedrālē tika noslepkavots Kenterberijas arhibīskaps Tomass Bekets, atklājās, ka tāds bija mugurā arī viņam. Kas šīm vēsturiskajām personām ir bijis kopīgs? Tas, ka šie cilvēki paššaustīšanas nolūkā ir valkājuši saru kreklu.
Saru kreklus darināja no kazu vilnas. Šo raupjo apģērba gabalu valkāja uz kailas miesas, un tas nemitīgi berza un grauza ādu, turklāt tajā ātri vien iemitinājās utis. Tomass Bekets esot valkājis šī materiāla kreklu un bikses tikmēr, kamēr ”tajos čumējis un mudžējis no parazītiem”. Pēc 16. gadsimta šādi krekli tika darināti, kazu vilnas vietā dažkārt izmantojot smalkas stieples, kuru asie gali bija vērsti pret valkātāja miesu. Tāds krekls savam īpašniekam spēja sagādāt īstas mokas.
Kā minēts kādā avotā, saru krekla valkāšanai bija tāds pats mērķis kā citām paššaustīšanas metodēm — ”savaldīt nepakļāvīgo miesu un noskaņot cilvēku uz dziļu garīgumu domāšanā un dzīvesveidā”. Saru kreklu nēsāja ne vien askēti, bet arī cilvēki, kas nepiederēja pie reliģiskām apvienībām, to vidū valdošo aprindu pārstāvji. Pastāv reliģiski ordeņi, kuru locekļi to dara vēl šobaltdien.
Vai saru krekla valkāšana un askētisms citās tā izpausmēs vairo cilvēka garīgumu? Nē, tādā veidā nav iespējams kļūt par dievbijīgāku cilvēku. Apustulis Pāvils neieteica nodoties ”miesas mērdēšanai”.a (Kolosiešiem 2:23.) Patiesu garīgumu var iegūt, rūpīgi iedziļinoties Rakstos, kas atklāj zināšanas par Dievu, un izmantojot šīs zināšanas dzīvē.
[Zemsvītras piezīme]
a Sīkāku informāciju par askētismu var atrast 1997. gada 8. oktobra Atmostieties! numurā (angļu val.), rubrikā ”Bībeles viedoklis”.
[Norādes par attēlu autortiesībām 32. lpp.]
Augšā: karalis Luijs IX: From the book Great Men and Famous Women; vidū: Tomass Bekets: From the book Ridpath’s History of the World (Vol. IV); apakšā: Tomass Mors: From the book Heroes of the Reformation, 1904